Rektoskopija

Kas ir rektoskopija?

Rektoskopija ir diagnostiska procedūra, kuras laikā ārsts no iekšpuses pārbauda taisno zarnu no tūpļa atveres līdz resnās zarnas gala daļai (dažkārt arī resnās zarnas apakšējo daļu), izmantojot īpašu instrumentu – rektoskopu - plānu, caurspīdīgu caurulīti ar gaismas avotu.

Rektoskopija palīdz diagnosticēt dažādas slimības, piemēram, hemoroīdus, polipus, iekaisumus vai audzējus.

Kad jāveic rektoskopija?

Visbiežāk rektoskopija jāveic, ja ir:

  • neskaidra iemesla sāpes vai diskomforts taisnās zarnas apvidū;

  • neskaidra iemesla asiņošana no zarnu trakta;

  • ilgstoša caureja vai aizcietējumi;

  • izdalījumi no taisnās zarnas;

  • aizdomas par slimībām – polipiem, hemoroīdiem, iekaisīgajām zarnu slimībām, piemēram, čūlaino kolītu vai Krona slimību, audzējiem taisnajā zarnā vai renās zarnas apakšējā daļā;

  • sūdzības par zarnu nepilnīgu iztukšošanos vai svešķermeņa sajūtu taisnaja zarnā;

  • nepieciešama regulāra pārbaude paaugstināta kolorektālā vēža riska gadījumos risks (ģimenes anamnēze, polipi pagātnē);

  • jāveic pārbaudes pēc taisnās zarnas slimību ārstēšanas, lai uzraudzītu stāvokli.

Ja ir kāds no šiem simptomiem vai riska faktoriem, rektoskopija ir būtiska precīzai diagnostikai un atbilstošas ārstēšanas plānošanai.

Kā notiek rektoskopijas izmeklējums?

Izmeklējumu veic ķirurgs proktologs.

Pacients guļ uz sāniem vai citā pozīcījā, ko norāda ārsts. Ārsts saudzīgi ievieto rektoskopu taisnajā zarnā, lai pārbaudītu tās stāvokli no iekšpuses. Izmeklējums ilgst apmēram 10-15 minūtes.

Lai gan procedūra parasti nav sāpīga, diskomforta sajūtu var radīt zarnas paplašināšanas un labākas redzamības nodrošināšanai zarnā ievadītais gaiss. Nepieciešamības gadījumā vai pēc pacienta vēlēšanās izmeklējumu ir iespējams veikt ar lokālo anestēziju.

Rektoskopijas laikā ārsts var paņemt audu paraugus jeb biopsijas no zarnu trakta gļotādas diagnozes precizēšanai.

Pēc rektoskopijas procedūras:

  • var būt neliela diskomforta sajūta vai vēdera uzpūšanās, bet tas ātri pāriet;

  • par rezultātiem ārsts parasti informē uzreiz vai pēc papildu analīzēm;

  • par tālāko iespējamo ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu, kurš pacientu nosūtījis uz izmeklējumu un/vai ar ķirurgu proktologu, kurš izmeklējumu veicis.

Kas jāņem vērā?

Dienu pirms procedūras var tikt ieteikts veikt Microlax klizmu vai lietot zarnu darbību veicinošus līdzekļus. Iepriekšējā dienā vēlmas lietot vieglu uzturu, izvairoties no smagiem ēdieniem.

Rektoskopija ir droša procedūra, bet ļoti retos gadījumos var rasties atsevišķas komplikācijas, piemēram, asiņošana, īpaši gadījumos, ja ir veikta arī biopsija.