Šo izmeklēšanas metodi visbiežāk veic pacientiem ar sāpēm krūtīs, ar iepriekš pārslimotām sirds slimībām, ar aizdomām par sirds saslimšanu. EKG tiek veikta arī pacientiem ar aizdomām par sirds ritma traucējumiem, palielinātu asinsspiedienu un sirds mazspēju.
EKG ir informatīva ne tikai gados vecākiem pacientiem, bet arī gados jauniem pacientiem, kuriem salīdzinoši retāk ir aterosklerotiska iemesla sirds saslimšanas, bet biežāk ir iespējamas ir sirdskaites, sirds ritma traucējumi, palielināts asinsspiediens.
Elektrokardiogramma ar fiziskās slodzes testu
ŠĪ ir visplašāk lietotā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī izvērtējot tās smaguma pakāpi.
KSS ir slimība, kad rodas neatbilstība starp sirds asins apgādi un sirds muskuļa (miokarda) prasībām pēc skābekļa sakarā ar sirds vainagartēriju organisku bojājumu (aterosklerozi) un/vai funkcionāliem traucējumiem (spazmas u.c.). Tās biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts.
Klīniski KSS var izpausties kā sāpes krūtīs pie fiziskas slodzes - slodzes stenokardija. Neārstēta slodzes stenokardija var novest pie miokarda infarkta un pat pēkšņas nāves. Tāpēc savlaicīga sirds slimību diagnostika ir ļoti būtiska!
Slodzes tests ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu sirds muskuļa (miokarda) skābekļa trūkumu, ko sauc par išēmiju. Slodzes testa laikā ārsts reģistrē EKG, periodiski pēc protokola tiek fiksēta asinsspiediena un sirds frekvences maiņa atkarībā no slodzes lieluma, ko mēra vatos (W).
Slodzes testa laikā ārsts ņem vērā pacienta vecumu, dzimumu, sūdzību raksturu, riska faktorus un objektīvās izmeklēšanas datus.
Slēdziena saņemšanas forma:
diagnostikas aparatūras izdruka;
rakstisks slēdziens;
24 stundu asinsspiediena monitorēšana - rakstisks slēdziens.
Slēdziena saņemšanas laiks:
līdz 3 dienām.
Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD), apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.