Elektrokardiogramma (EKG) ir nesāpīga, ātra un neinvazīva sirds izmeklēšanas metode, kas bieži tiek izmantota kā pirmā sirds slimību diagnosticēšanā vai profilaktiskajā pārbaudē.
Kādos gadījumos izmanto elektrokardiogrammu (EKG)?
Sirds ritma traucējumu noteikšanai (piemēram, aritmijas).
Sirdslēkmes diagnosticēšanai vai to pazīmju identificēšanai.
Sirds kameru hipertrofijas noteikšanai (palielinātas sirds muskuļa daļas).
Novērtēšanai, kā darbojas sirdsdarbību regulējošie implantāti (piemēram, elektrokardiostimulatori).
Zāļu ietekmes uz sirdi pārbaudei.
Šo izmeklēšanas metodi visbiežāk veic pacientiem ar sāpēm krūtīs, ar iepriekš pārslimotām sirds slimībām, ar aizdomām par sirds saslimšanu. EKG tiek veikta arī pacientiem ar aizdomām par sirds ritma traucējumiem, palielinātu asinsspiedienu un sirds mazspēju.
EKG ir informatīva ne tikai gados vecākiem pacientiem, bet arī gados jauniem pacientiem, kuriem salīdzinoši retāk ir aterosklerotiska iemesla sirds saslimšanas, bet biežāk ir iespējamas ir sirdskaites, sirds ritma traucējumi, palielināts asinsspiediens.
Kā notiek izmeklēšana?
Elektrokardiogramma tiek veikta, izmantojot elektrodus, ko piestiprina uz ādas dažādās ķermeņa vietās, piemēram, uz krūtīm, rokām un kājām. Šie elektrodi uztver sirds radītos elektriskos signālus, kurus pēc tam ieraksta un attēlo kā viļņveidīgu grafiku.
Pacienta sagatavošana: Pacientam parasti jāguļ uz muguras, un āda tiek attīrīta, lai elektrodu piestiprināšana būtu efektīvāka.
Elektrodu uzlikšana: Elektrodus piestiprina noteiktās vietās uz ādas.
Reģistrācija: Ierīce reģistrē sirds elektrisko aktivitāti dažādās fāzēs.
Analīze: Rezultātu analīzi veic ārsts, kurš skaidro, vai ir novirzes no normas.
Slēdziena saņemšanas forma:
diagnostikas aparatūras izdruka;
rakstisks slēdziens;
Slēdziena saņemšanas laiks:
līdz 3 dienām.
Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD), apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.