Atopiskais dermatīts pieaugušajiem: kad ar krēmu vien nepietiek

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, ko izraisa imūnsistēmas disfunkcija, kā rezultātā tiek traucēta ādas barjera. Pieaugušajiem slimība izpaužas ar ļoti izteiktu niezi, sausu un iekaisušo ādu, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Atšķirībā no bērniem, pieaugušajiem visbiežāk tiek skarta elkoņu locītavu iekšējo virsmu āda, plaukstas, ceļa locītavu salieču virsmas, kakla āda, plakstiņi un sejas āda.

Mitrinoši krēmi un ārstnieciskā kosmētika var palīdzēt mazināt slimības simptomus, taču vidēji smaga vai smaga atopiskā dermatīta gadījumā bieži vien ir nepieciešama dermatologa konsultācija un adekvāta terapija – lokāli lietojami kortikosteroīdi, kalcineirīna inhibitori vai modernās sistēmiskās bioloģiskās zāles.

Ja āda pastāvīgi niez, plaisā, kļūst jutīga vai iekaisums atkārtojas atkal un atkal, iespējams, tā nav tikai “sausa āda”. Daudzi pieaugušie gadiem ilgi izmēģina dažādus krēmus, maina kosmētiku un cenšas izvairīties no iespējamajiem kairinātājiem, taču uzlabojums ir tikai īslaicīgs vai tāda nav vispār. Šādos gadījumos problēma bieži nav saistīta tikai ar ādas kopšanu, bet gan ar hronisku iekaisīgu ādas slimību, kurai ir nepieciešama mērķtiecīga dermatoloģiska ārstēšana.

Šajā rakstā skaidrosim, kas ir atopiskais dermatīts, kā tas izpaužas pieaugušajiem, kādi faktori visbiežāk provocē slimības uzliesmojumus un kad ar kosmētiku vien vairs nepietiek. Apskatīsim arī mūsdienīgas ārstēšanas iespējas un to, kad ieteicams vērsties pie dermatologa.

Atopiskais dermatīts un ekzēma - vai tas ir viens un tas pats?

Ikdienā jēdzieni “atopiskais dermatīts” un “ekzēma” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču medicīniski tas nav viens un tas pats.

Ekzēma ir plašs apzīmējums iekaisīgām ādas slimībām, kurām raksturīgs apsārtums, nieze, sausums un ādas bojājumi (piemēram, sīki grupēti pūslīši ar caurspīdīgu saturu). Savukārt atopiskais dermatīts ir konkrēta ekzēmas forma, kas saistīta ar ģenētisku noslieci, pastiprinātu imūnsistēmas reakciju un traucētu ādas aizsargbarjeru.

Vienkāršoti var teikt, ka katrs atopiskais dermatīts ir ekzēma, taču ne katra ekzēma ir atopiskais dermatīts.

Pieaugušajiem atopiskais dermatīts bieži norit hroniski, ar periodiskiem uzliesmojumiem un remisijas fāzēm. Slimības gaita katram pacientam var būt atšķirīga, tāpēc precīzu diagnozi un piemērotāko ārstēšanu nosaka dermatologs.

Kā izskatās atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts var izpausties ļoti dažādi: vienam pacientam tā ir tikai sausa un jutīga āda, citam veidojas izteikti iekaisuma perēkļi ar plaisām, ādas lobīšanos un intensīvu niezi. Slimības klīniskās izpausmes un smaguma pakāpe ir atkarīga gan no organisma īpatnībām, gan no provocējošajiem faktoriem un iekaisuma aktivitātes.

Biežākās atopiskā dermatīta pazīmes:

• sausa un jutīga āda;

• apsārtums;

• izteikta nieze;

• ādas zvīņošanās;

• plaisas un sāpīgums;

• dedzināšanas sajūta;

• sabiezējusi un raupja āda ilgstoša iekaisuma gadījumā (lihenifikācija).

Atopiskais dermatīts pieaugušajiem - izskats un tipiskās vietas uz ķermeņa

Pieaugušajiem atopiskais dermatīts visbiežāk skar:

• elkoņu locītavu iekšējās virsmas;

• plaukstas;

• kaklu;

• plakstiņus un sejas ādu;

• ceļu locītavu salieču virsmas;

• sēžas apvidu.

Daļai pacientu iekaisums parādās tikai atsevišķās vietās, savukārt citiem tas var būt plašāks un periodiski (piemēram, sezonāli) atkārtoties.

Latvijā atopiskā dermatīta simptomi īpaši bieži saasinās rudens un ziemas sezonā, kad ādu papildus kairina:

• auksts laiks;

• sauss gaiss telpās;

• apkures sezona;

• bieža roku mazgāšana;

• sadzīves ķīmija un mazgāšanas līdzekļi.

Šo faktoru kombinācija vājina ādas aizsargbarjeru un var veicināt jaunu slimības uzliesmojumu attīstību.

Viegls, vidēji smags un smags atopiskais dermatīts - ko tas nozīmē?

Viegls atopiskais dermatīts:

• periodiska ādas nieze;

• atsevišķi sausi plankumi;

• simptomi kontrolējami ar emolientiem (mitrinošiem un ādas aizsargbarjeru atjaunojošiem līdzekļiem).

Vidēji smags atopiskais dermatīts:

• bieži slimības uzliesmojumi;

• ādas apsārtums un plaisas;

• miega traucējumi niezes dēļ;

• nepieciešama recepšu zāles.

Smags atopiskais dermatīts:

• plaši iekaisuma laukumi;

• asiņojoša vai mitrojoša āda;

• izteikta dzīves kvalitātes pasliktināšanās;

• nepieciešama sistēmiska ārstēšana vai bioloģiskā terapija.

Atopiskā dermatīta smaguma skala

Dermatologi izmanto starptautiskas skalas:

• EASI (Eczema Area and Severity Index);

• SCORAD (Scoring Atopic Dermatitis);

• BSA (Body Surface Area)

• DLQI (Dermatology Life Quality Index).

Tās palīdz objektīvi novērtēt:

• iekaisuma intensitāti;

• bojātās ādas laukumu;

• ārstēšanas efektivitāti;

• pacienta dzīves kvalitāti.

Šāda pieeja ļauj izvēlēties piemērotāko terapiju katram pacientam individuāli.

Atopiskā dermatīta cēloņi un provocējošie faktori

Atopiskais dermatīts nav tikai “alerģija” vai “jutīga āda”. Tā ir kompleksa iekaisīga ādas slimība, kurā iesaistīti:

• ģenētiskie faktori;

• imūnsistēma;

• ādas aizsargbarjeras bojājumi;

• vides ietekme.

Pacientiem ar atopiju āda zaudē mitrumu daudz ātrāk un kļūst uzņēmīgāka pret kairinājumu, alergēniem un infekcijām.

Kāpēc atopiskais dermatīts uzliesmo?

Biežākie slimību provocējošie faktori:

• stress;

• miega trūkums;

• auksts laiks;

• sauss gaiss;

• svīšana;

• sintētisks apģērbs;

• sadzīves ķīmija;

• smaržvielas kosmētikā;

• noteikti pārtikas produkti;

• putekļu ērcītes;

• sezonālas alerģijas.

Svarīgi ir saprast, ka provocējošie faktori katram pacientam var būt atšķirīgi.

Atopiskai ādai piemērota kosmētika - kas palīdz un kas nē?

Mitrinoša kosmētika ir svarīga atopiskā dermatīta ārstēšanas daļa, taču ne vienmēr ar to pietiek.

Emolienti:

• palīdz atjaunot ādas barjeru;

• samazina mitruma zudumu;

• mazina kairinājumu;

• palīdz pagarināt remisijas periodu.

Tomēr, ja iekaisums jau ir aktīvs, tikai kosmētika vien problēmu neatrisinās.

Dermatologs izvērtē:

• slimības smaguma pakāpi;

• ādas stāvokli;

• infekcijas risku;

• piemērotāko kopšanas rutīnu konkrētajam pacientam.

Atopiskā dermatīta ārstēšana - kāda ir atšķirība starp mitrinošu krēmu un ārstniecisku ziedi?

Daudzi pacienti šos produktus jauc, taču atšķirība ir būtiska.

Mitrinošs krēms (emolients):

• paredzēts ādas ikdienas kopšanai;

• uztur ādas mitrumu;

• aizsargā ādas barjeru.

Ārstējoša ziede:

• nomāc iekaisumu;

• mazina niezi;

• tiek lietota tikai uzliesmojuma laikā;

• satur ārstnieciskas vielas.

“Ja āda ir iekaisusi, plaisājoša vai arī nieze traucē miegam, ar vienkāršu mitrināšanu parasti nepietiek. Šādos gadījumos nepieciešama terapija un dermatologa uzraudzība”, uzsver dr. Jūlija Deksne.

Atopiskā dermatīta ārstēšana - kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas?

Mūsdienās atopisko dermatītu iespējams kontrolēt daudz efektīvāk nekā agrāk. Galvenais ir negaidīt brīdi, kad ādas bojājumi kļūst smagi.

Lokālas iedarbības preparāti

Dermatologi biežāk izmanto:

• kortikosteroīdu krēmus un ziedes;

• kalcineirīna inhibitorus;

• antiseptiskus līdzekļus;

• ārstnieciskus emolientus.

Pareizi lietojot, lokāla terapija ir droša un efektīva.

Fototerapija un sistēmiska terapija

Vidēji smagos un smagos gadījumos var būt nepieciešama:

• UVB fototerapija;

• imunosupresanti;

• bioloģiskā terapija.

Atopiskā dermatīta ārstēšanas ceļvedis:

• simptomu izvērtēšana;

• dermatologa konsultācija;

• diagnozes precizēšana;

• individuāla ārstēšanas plāna sastādīšana;

• regulāra ādas kopšana;

• uzliesmojumu kontrole un profilakse.

Kad jādodas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• nieze traucē gulēt;

• krēmi vairs nepalīdz;

• āda plaisā vai asiņo;

• uzliesmojumi bieži atkārtojas;

• parādās ādas infekcijas pazīmes;

• slimība ietekmē pacienta ikdienu vai emocionālo pašsajūtu.

Savlaicīga slimības ārstēšana palīdz novērst hronisku iekaisumu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kāpēc izvēlēties “Veselības centrs 4”?

“Veselības centrs 4” dermatologi:

• diagnosticē atopisko dermatītu pieaugušajiem;

• palīdz noteikt provocējošos faktorus;

• sastāda individuālu ārstēšanas plānu;

• pielāgo terapiju atbilstoši slimības smagumam;

• sagatavo pacientu ar vidēji smagu vai smagu atopisko dermatītu konsīlijam bioloģiskās terapijas piešķiršanai;

• organizē pacientam ar vidēji smagu vai smagu atopisko dermatītu konsīliju klīnikas ietvaros bioloģiskas terapijas piešķiršanai.

Klīnikās pieejamas gan dermatologa konsultācijas, gan moderni diagnostikas un ārstēšanas risinājumi.

Ja atopiskais dermatīts bieži atkārtojas vai būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, neatliec konsultāciju. Savlaicīga ārstēšana palīdz kontrolēt slimību un mazināt dermatīta uzliesmojumus ilgtermiņā.

Pieraksties pie dermatologa Rīgā! Pieraksts pie "Veselības centrs 4" (VC4) dermatologa >>

Publicēts: 25.05.2026