Kad saules ir par daudz? Skaidro dermatologs

Kā pasargāt sevi un bērnus no saules apdegumiem, saules dūriena un pārkaršanas. Dermatologa ieteikumi par SPF, apģērbu, ūdens uzņemšanu un drošu uzturēšanos saulē.

Gada siltā sezona nu jau ir klāt, un vairāk saules arī! Lai prieks par silto laiku, saules stariem, vasaru un atvaļinājumu būtu bez riskiem un visi, kas vēlas, varētu ļauties atpūtai un saules siltumam, ir svarīgi zināt, kā sevi pasargāt no brīža, kad saule kļūst bīstama. Pārmērīga uzturēšanās saulē var izraisīt ne tikai saules apdegumus, bet arī pārkaršanu, saules dūrienu, pigmentācijas traucējumus un citas ādas reakcijas.

Kad saule kļūst bīstama?

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai uzturēšanās saulē būtu droša, ir pareizi izvēlēts laiks. Ilgstoši uzturēties tiešos saules staros nav ieteicams pēc pulksten 12.00 dienā, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais un saules stari tiešā leņķī skar ādas virsmu.

Tieši šajā laikā ievērojami pieaug saules apdegumu risks, un ķermenis daudz ātrāk pārkarst. Īpaši uzmanīgiem jābūt bērniem, senioriem un cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Kā ģērbties, lai pasargātu sevi no saules?

Karstā laikā apģērbs nav tikai komforta jautājums, bet arī aizsardzība. Lai mazinātu saules starojuma kaitīgo ietekmi, ieteicams izvēlēties:

• cepuri ar platām malām;

• kvalitatīvas saulesbrilles ar UV aizsardzību;

• vieglu, elpojošu apģērbu no kvalitatīva materiāla ar garām piedurknēm.

Īpaši svarīga ir acu aizsardzība. Saules starojums var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, tāpēc kvalitatīvas saulesbrilles nav tikai aksesuārs, bet veselības aizsardzības līdzeklis.

Dzer daudz ūdens

Karstā laikā organisms pastiprināti svīst, tāpēc zaudēto šķidrumu nepieciešams regulāri atjaunot. Vienmēr ieteicams nēsāt līdzi ūdens pudeli un dzert ūdeni visas dienas garumā, negaidot izteiktas slāpes.

Pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz samazināt pārkaršanas, noguruma un saules dūriena risku.

Kā pareizi lietot saules aizsarglīdzekļus?

Pastāv divu veidu saules aizsarglīdzekļi.

Līdzekļi ar ķīmiskajiem filtriem

Tie iesūcas ādā un absorbē saules starojumu, mazinot UV staru kaitīgo ietekmi. Šie līdzekļi darbojas līdzīgi kā dabīgais ādas pigments, kas veidojas iedeguma laikā.

Līdzekļi ar fizikālajiem filtriem

Tie satur dažādu metālu oksīdus, kas uz ādas virsmas veido aizsargkārtu un atstaro saules starus. Šo līdzekļu priekšrocība ir tūlītēja iedarbība. Tos īpaši bieži iesaka bērniem, jo nav jāgaida 15–20 minūtes, līdz līdzeklis sāk darboties. Fizikālie filtri bērniem ir īpaši piemēroti arī tāpēc, ka bērnu ķermeņa virsmas laukums ir mazāks un viņi pārkarst ātrāk. Parasti informācija par fizikālo filtru ir norādīta uz iepakojuma, un šādi produkti visbiežāk atrodami bērnu medicīniskās kosmētikas klāstā. Ja uz iepakojuma aizsarglīdzekļa veids nav norādīts, visbiežāk tas ir līdzeklis ar ķīmisko filtru.

Ko nozīmē SPF 30 un SPF 50+

Daudzi raugās tikai uz ciparu uz iepakojuma, taču svarīgi saprast, ko tas patiesībā nozīmē. SPF jeb saules aizsardzības faktors teorētiski norāda, cik ilgi āda varētu būt aizsargāta no apdeguma, salīdzinot ar laiku bez aizsardzības.

Ja bez aizsargkrēma augsta UV starojuma apstākļos āda var apdegt aptuveni 10 minūtēs, tad:

• SPF 30 teorētiski nozīmē 10 x 30 = 300 minūtes;

• SPF 50+ teorētiski nozīmē 10 x 50 = 500 minūtes.

Tomēr dzīvē šis aprēķins nav tik vienkāršs. Cilvēks svīst, peldas, noslauka ādu ar dvieli, un krēms vairs neklāj ādu vienmērīgi. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai lieto SPF 30 vai SPF 50+, dermatologi iesaka saules aizsargkrēmu atjaunot ik pēc divām stundām.

Svarīgi arī atcerēties: ja uz sejas ir tonālais krēms ar SPF 30 un virs tā uzklāts saules aizsargkrēms ar SPF 50+, šie skaitļi nesummējas. Aizsardzību nosaka lielākais faktors, šajā gadījumā - SPF 50+.

Ko nozīmē “waterproof”?

Ja uz krēma iepakojuma ir norādīts waterproof, tas nozīmē, ka peldēšanās laikā aizsarglīdzeklis saglabā noturību ilgāk. Tomēr arī ūdensnoturīgs krēms pēc peldes ir jāatjauno, jo aizsardzība ar laiku mazinās.

Saule var radīt ne tikai apdegumu

Pārmērīga uzturēšanās saulē var izraisīt ne tikai apsārtumu un dedzināšanu. Tā var veicināt arī virkni citu ādas problēmu.

Nātrene un alerģiskas reakcijas

Daļai cilvēku pavasarī vai vasaras sākumā pēc pirmajiem saules stariem var parādīties nātrene - individuāla alerģiska reakcija. To var pastiprināt medikamenti ar fotosensibilizējošu efektu, kas padara ādu jutīgāku pret saules gaismu. Šādos gadījumos saules aizsardzība ir īpaši svarīga.

Pigmentācijas traucējumi

Ja sakairināta vai traumēta āda ilgstoši tiek pakļauta saules starojumam, tā sāk ražot pigmentu, cenšoties sevi aizsargāt. Rezultātā var veidoties pēciekaisuma hiperpigmentācija, kas dažkārt saglabājas pat gadu vai divus.

Tāpēc dažādas lāzerprocedūras vasarā jāplāno ļoti rūpīgi vai jāatliek uz rudens periodu.

Melazma

Melazma ir hiperpigmentācijas forma, kas izpaužas kā tumši plankumi uz sejas ādas. Tā biežāk novērojama sievietēm hormonālu izmaiņu laikā. Saules starojums melazmu pastiprina, tādēļ ikdienas aizsardzība pret UV starojumu šādos gadījumos ir īpaši būtiska.

Kā atpazīt, ka saules ir par daudz?

Saules kaitīgā ietekme ne vienmēr sākas tikai ar apdegumu. Par pārkaršanu vai saules dūrienu var liecināt:

• stipras galvassāpes;

• nespēks un reibonis;

• slikta dūša;

• izteiktas slāpes;

• ādas apsārtums;

• karstuma sajūta;

• nogurums vai apjukums.

Ja parādās šie simptomi, nekavējoties jāmeklē ēna vai vēsa telpa, jādzer ūdens un jāpārtrauc atrašanās saulē.

Galvenie ieteikumi drošai vasarai

Biežākie mīti par sauļošanos un ādas veselību

Iedegums ir veselības pazīme.

Patiesībā iedegums ir ādas reakcija uz UV bojājumu. UV starojums bojā ādas šūnas, paātrina priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža risku.

Solārijs ir drošāks par sauli.

Nē. Mākslīgie UV avoti, tostarp solāriji un sauļošanās lampas, arī bojā ādu un palielina ādas vēža risku. PVO norāda, ka gan saules, gan solāriju UV starojums ir kancerogēns cilvēkiem.

Ja ir apmācies vai vēss, saules aizsardzība nav vajadzīga.

UV stari sasniedz ādu arī mākoņainās un vēsās dienās. Tie var atstaroties arī no smiltīm, ūdens, sniega un citām virsmām, tāpēc apdeguma un bojājumu risks nepazūd tikai tāpēc, ka nav karsts.

Ja man ir tumšāka āda, saules aizsardzība nav nepieciešama.

Tumšāka āda dod zināmu dabisku aizsardzību, bet ne pilnīgu. UV starojums var bojāt jebkura ādas toņa ādu, un ādas vēzis var attīstīties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu.

Saules krēms ļauj droši sauļoties cik ilgi gribu.

Saules krēms nav “brīvbiļete” ilgai saulei. Tas palīdz mazināt risku, bet nedod pilnīgu aizsardzību, īpaši, ja to uzklāj par maz vai neatjauno. Dermatalogi uzsver, ka jālieto arī ēna, apģērbs, cepure un saulesbrilles.

Sauli var un vajag baudīt, taču ar zināšanām un piesardzību. Pareiza saules aizsardzība palīdz novērst ne tikai īslaicīgu diskomfortu, bet arī ilgtermiņa ādas bojājumus. Vienmēr meklējiet ārsta palīdzību, ja radušās bažas par ādas veselību!

Publicēts: 15.04.2026