Kas jāzina par gripu: atbild speciālists

Gripa ir akūta un ļoti lipīga vīrusu izraisīta elpceļu infekcija, kas var skart jebkura vecuma cilvēkus un dažos gadījumos izraisīt smagu slimības gaitu, hospitalizāciju vai pat nāvi. Atšķirībā no parastas saaukstēšanās gripa parasti sākas pēkšņi, ar augstu temperatūru, nespēku, muskuļu sāpēm, galvassāpēm un klepu. Vislielākais komplikāciju risks ir maziem bērniem, grūtniecēm, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Efektīvākais veids, kā mazināt gripas, tās komplikāciju un hospitalizācijas risku, ir vakcinācija katru sezonu.

Kas jāzina par gripu: simptomi, profilakse un vakcinācija

Kad aukstais gadalaiks ir klāt un kļūst arvien drēgnāks, mitrāks, vējaināks, visaktīvāk savu ''apgaitu'' sāk gripa. Tas ir ļoti viltīgs un mainīgs vīruss, turklāt tas savu viesošanos pie cilvēkiem neizlaiž nevienu gadu. Gripas vīruss var skart ikvienu no mums, tomēr izvairīties no gripas vai vismaz  samazināt tās smaguma pakāpi ir iespējams. Uzziniet, kas ir gripa, kā inficējas ar to, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu un kādu taktiku izvēlēties cīņā pret gripu!

Kas ir gripa un vai tā ir bīstama?

Gripa ir akūta vīrusu infekcija, kas skar degunu, kaklu un dažkārt arī plaušas. Tā izplatās strauji un var noritēt no vieglas līdz ļoti smagai formai. Gripas bīstamību nosaka ne tikai pati saslimšana, bet arī komplikācijas - pneimonija, bronhīts, hronisku slimību saasināšanās, kā arī paaugstināts hospitalizācijas risks. SPKC norāda, ka gripas epidēmijas laikā pieaug gan stacionēto pacientu skaits, gan nepieciešamība pēc medicīniskās palīdzības.

Gripa var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi. Šo nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaaug. Gripas, šīs lipīgās slimības, izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas ietver vēl simtiem apakšgrupas vīrusu, un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan uzskatīta par visai triviālu, gripa ir ļoti postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, var izsaukt atkārtotas infekcijas viena un tā paša cilvēka organismā. Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.

Kādas ir gripas pazīmes?

Pirmās gripas pazīmes parādās 48-72 stundas pēc inficēšanās, inkubācijas periods var ilgt no 24 stundām līdz septiņām dienām.

Gripai raksturīgs pēkšņs sākums. Biežākie simptomi ir:

• augsta temperatūra vai drudzis;

• drebuļi;

• galvassāpes;

• muskuļu un locītavu sāpes;

• izteikts nespēks;

• sauss klepus;

• kakla sāpes;

• dažkārt iesnas vai aizlikts deguns.

Gripas simptomi parasti parādās drīz pēc inficēšanās, un saslimšana nereti sākas daudz straujāk nekā parasts saaukstēšanās vīruss

Kur un kā var inficēties ar gripu?

Gripas vīrusi cirkulē visu gadu, taču mērenā klimata valstīs, tostarp Latvijā, visizteiktāk izplatās rudens un ziemas sezonā. Ziemeļu puslodē gripas sezona visbiežāk ir no rudens līdz pavasarim. Gripa izplatās galvenokārt ar pilieniem un sīkām daļiņām, kas rodas, cilvēkam runājot, klepojot vai šķaudot. Inficēšanās var notikt arī ciešā kontaktā ar slimnieku vai pieskaroties virsmām un pēc tam sejai - acīm, degunam vai mutei. Lielāks risks ir slēgtās, slikti vēdinātās un pārpildītās telpās.
Inkubācijas periods gripai ir no vienas līdz četrām dienām - atkarībā no saņemtās ''vīrusu devas'' un konkrētā cilvēka imunitātes.

Kādi ir gripas profilakses pasākumi?

Svarīgākie profilakses pasākumi ir:

• vakcinācija pret gripu katru sezonu;

• regulāra roku mazgāšana;

• telpu vēdināšana;

• palikšana mājās saslimšanas laikā;

• klepus un šķaudīšanas higiēna;

• izvairīšanās no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.

Tomēr visefektīvākais veids, kā samazināt smagas gripas un komplikāciju risku, ir sezonālā vakcinācija.

Protams, atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek laikus izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.

Kad vislabāk vakcinēties pret gripu?

Pret gripu vislabāk vakcinēties rudenī, pirms saslimstība kļūst intensīva. Vairumam cilvēku ieteicams saņemt gripas vakcīnu līdz oktobra beigām, bet vakcinēties ir vērts arī vēlāk, kamēr gripas vīrusi turpina cirkulēt. Pēc vakcinācijas antivielas parasti izveidojas aptuveni divu nedēļu laikā. Latvijā gripas sezona parasti sākas rudenī un turpinās līdz pavasarim, tādēļ savlaicīga vakcinācija palīdz nodrošināt aizsardzību sezonas sākumā un tās aktīvākajā periodā.

Vai pēc vakcinēšanās cilvēks noteikti nesaslims?

Neviena vakcīna nedod 100% garantiju, ka cilvēks nesaslims, tomēr gripas vakcinācija būtiski samazina saslimšanas risku, kā arī samazina smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un gripas izraisītas nāves risku. Pat ja vakcinēts cilvēks tomēr saslimst, slimības gaita parasti ir vieglāka. Gripas vakcīnas tiek atjaunotas katru gadu, jo gripas vīrusi mainās.

Ir A un B tipa gripas vīrusi. Daudzi nevakcinējas tikai tāpēc, ka nevar zināt, kāda tipa gripas vīruss būs aktuāls konkrētajā gadā. Tiešām - visbiežāk sastopams A un B tipa gripas vīruss, taču cirkulē arī C tipa vīruss. Iedzīvotājus vakcinē pret tiem vīrusiem, kas visbiežāk izraisa saslimšanu un nāves gadījumus. Taču jau vairākus gadus ir pieejama četru komponentu gripas vakcīna. Tā ietver daudz vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka.

Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva). Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāktu slimnīcā, ciestu no smagām komplikācijām vai nomirtu, ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!

Kāpēc katru gadu pret gripu jāvakcinējas no jauna?

Gripas vīrusi nepārtraukti mainās, tādēļ iepriekšējās sezonas vakcīna nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību nākamajā sezonā. Turklāt pēc vakcinācijas izveidotā aizsardzība ar laiku mazinās. Tāpēc sezonālā gripas vakcīna ir jāatjauno katru gadu. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka ikgadēja vakcinācija ir būtiska, jo tieši tā ļauj pielāgot aizsardzību konkrētajā sezonā visbiežāk cirkulējošajiem gripas vīrusiem.

Kādas komplikācijas var izraisīt gripa?

Gripa var izraisīt gan tiešas, gan netiešas komplikācijas. Biežākās ir:

• bronhīts;

• pneimonija;

• hronisku plaušu, sirds un vielmaiņas slimību saasināšanās;

• smagāka slimības gaita grūtniecības laikā;

• paaugstināts hospitalizācijas risks senioriem un pacientiem ar blakusslimībām.

Īpaši uzmanīgi jābūt cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības, novājināta imunitāte vai lielāks vecums.

Līdzīgi kā ar citām infekcijām arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas. Tomēr, ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas parādās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā vai arī 4–14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī sievietes grūtniecības laikā un pusaudžus.

Kam būtu jāvakcinējas pret gripu?

Pret gripu ieteicams vakcinēties ikvienam no 6 mēnešu vecuma, ja vien nav reta medicīniska iemesla to nedarīt. Īpaši svarīga vakcinācija ir:

• grūtniecēm;

• bērniem no 6 mēnešu vecuma;

• cilvēkiem virs 65 gadu vecuma;

• pacientiem ar hroniskām slimībām;

• cilvēkiem ar novājinātu imunitāti;

• veselības aprūpes darbiniekiem.

Pasaules Veselības organizācijas šīs grupas izceļ kā prioritāras smagas gripas profilaksē. Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu 2025./2026. gada sezonā ir pieejama noteiktām riska grupām, tostarp grūtniecēm, bērniem 6–23 mēnešu vecumā, bērniem un pieaugušajiem noteiktās riska grupās, kā arī cilvēkiem vecumā no 60 gadiem.

Kādi ir nosacījumi vakcinācijai pret gripu?

Gripas vakcīnas ir paredzētas cilvēkiem no 6 mēnešu vecuma. Ja ir akūta slimība ar temperatūru vai hroniskas slimības saasinājums, vakcināciju parasti atliek, līdz veselības stāvoklis uzlabojas. Cilvēkiem ar iepriekš zināmām smagām alerģiskām reakcijām uz vakcīnas sastāvdaļām vakcinācijas piemērotība jāizvērtē kopā kopā ar ārstu. Bērniem līdz 5 gadu vecumam pirms pirmreizējas vakcinācijas Latvijā var būt nepieciešama ārstējošā ārsta izziņa atbilstoši vakcinācijas vietas prasībām. Par konkrētiem nosacījumiem pirms vakcinācijas ieteicams sazināties ar izvēlēto vakcinācijas kabinetu.

Kāpēc izvēlēties vakcināciju pret gripu?

Vakcinācija pret gripu:

• samazina saslimšanas risku;

• mazina smagas slimības gaitas iespējamību;

• samazina hospitalizācijas risku;

• palīdz pasargāt riska grupu pacientus;

• palīdz aizsargāt arī apkārtējos cilvēkus.

Tas ir viens no efektīvākajiem profilakses soļiem aukstajā sezonā.

Vakcinācija pret gripu “Veselības centrs 4”

“Veselības centrs 4” Vakcinācijas dienestā pieejama vakcinācija pret gripu pieaugušajiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma. Pirms vizītes ieteicams precizēt vakcīnas pieejamību, piemērotāko vakcinācijas laiku un valsts apmaksas iespējas konkrētajā situācijā.

Pieraksts uz izbraukuma vakcināciju darbavietā: 29487902

Publicēts: 30.09.2025