Migrēna – simptomi, ārstēšana un mūsdienu terapijas iespējas

Migrēna ir neiroloģiska slimība, kas izpaužas ar atkārtotām galvassāpju lēkmēm un dažādiem pavadošiem simptomiem.

Migrēna ir viena no biežākajām neiroloģiskajām slimībām pasaulē. Pētījumi rāda, ka kādā dzīves brīdī migrēna skar 15% iedzīvotāju, un tā ir viena no biežākajām darba nespēju izraisošajām slimībām pasaulē.
Pētījumi arī liecina, ka aptuveni 1–2% pasaules iedzīvotāju ir hroniska migrēna, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un darba spējas. Arī Latvijā migrēna rada ievērojamu slogu gan pacientiem, gan sabiedrībai kopumā - lielāko daļu izmaksu veido darba nespēja un samazināta produktivitāte.

Kas ir migrēna?

Migrēnas veidi

Izšķir divus galvenos migrēnas veidus: migrēna bez auras un migrēna ar auru.

Migrēna bez auras

Tas ir visbiežāk sastopamais migrēnas veids. To raksturo atkārtotas galvassāpju lēkmes ar tipiskiem migrēnas simptomiem:

• pulsējošas galvassāpes;

• sāpes vienā galvas pusē;

• slikta dūša;

• jutība pret gaismu un skaņu.

Lēkmes ilgst 4 – 72 stundas.

Migrēna ar auru

Migrēnai ar auru pirms galvassāpēm vai to laikā parādās pārejoši neiroloģiski simptomi (t.s. aura). Tie var būt:

• redzes traucējumi (mirgojoši punkti, zigzagveida vai zvaigžņveida figūras, redzes lauka izkrišana, krāsu uztveres traucējumi, redzes miglošanās);

• jušanas traucējumi (tirpšana vai nejutīgums, visbiežāk vienā ķermeņa pusē);

• runas traucējumi (grūtības atrast vārdus vai izteikties)

• citi centrālās nervu sistēmas simptomi.

Aura parasti attīstās pakāpeniski un ilgst 5 – 60 minūtes, pēc tam seko migrēnas galvassāpes. Auras simptomi parasti ir pārejoši, pilnībā izzūd un neatstāj paliekošas sekas. Aura var parādīties arī galvassāpju laikā, un retāk tā var noritēt bez galvassāpēm (aura bez migrēnas).

Kas ir hroniska migrēna?

Hroniska migrēna tiek diagnosticēta, ja:

• galvassāpes ir vairāk nekā 15 dienas mēnesī;

• vismaz 8 dienas mēnesī tās atbilst migrēnas kritērijiem;

• simptomi saglabājas vismaz 3 mēnešus;

Hroniska migrēna parasti attīstās pacientiem, kuriem iepriekš bijusi epizodiska migrēna.

Migrēnas hronizācijas riska faktori

Migrēnas pāreju uz hronisku formu var veicināt vairāki faktori. Daļu no tiem ietekmēt nevar, bet daļu var.

Faktori, kurus nevar ietekmēt:

• sievietes dzimums;

• ģenētiska nosliece;

• agrākas galvas vai kakla traumas;

• biežāka migrēna jaunākā vecumā.

Faktori, kurus var ietekmēt:

• biežas migrēnas lēkmes;

• pārāk bieža pretsāpju līdzekļu lietošana;

• hronisks stress;

• depresija un trauksme;

• miega traucējumi;

• liekais svars;

• pārmērīga kofeīna lietošana;

• citas hroniskas slimības (piemēram, astma).

Hroniska migrēna ir slimība, kas ietekmē nervu sistēmu. Pacienti parasti cieš no galvassāpēm, ko bieži pavada pārmērīga jutība pret gaismu, skaļām skaņām vai smakām/aromātiem, kā arī slikta dūša un/vai vemšana. Šādas galvassāpes pacientam ir 15 vai vairāk dienu katru mēnesi. Laikus veikta diagnostika un pareiza ārstēšana var būtiski samazināt hroniskas migrēnas attīstības risku.

Migrēnas ārstēšanas pamatprincipi:

1. Nemedikamentoza ārstēšana ietver dzīvesveida korekcijas un provocējošu faktoru mazināšanu

• ievērot miega higiēnu;

• stresa pārvaldības stratēģijas;

• regulāras ēdienreizes, pietiekama šķidruma uzņemšana, izvairīšanās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, izvairīties no alkohola lietošanas;

• mazināt, ierobežot ekrānierīču lietošanu, atpūtas pauzes;

• regulāras fiziskas aktivitātes, vēlams svaigā gaisā.

2. Akūta migrēnas lēkmes ārstēšana

Lēkmes laikā tiek lietoti medikamenti sāpju un citu simptomu mazināšanai.

Svarīgi – pretsāpju līdzekļus nevajadzētu lietot pārāk bieži, jo tas var veicināt medikamentu izraisītas galvassāpes.

3. Profilaktiska ārstēšana

Ja migrēnas lēkmes ir biežas vai smagas, ārsts var nozīmēt profilaktisku medikamentozu ārstēšanu, kas palīdz samazināt lēkmju biežumu un smagumu.

Migrēnas ārstēšanas attīstība

Migrēnas ārstēšana pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami uzlabojusies, kas nozīmē labākas iespējas arī pacientiem.

• 1988. gads – labāka izpratne par galvassāpēm. Ārsti sāka skaidri nošķirt dažādus galvassāpju veidus. Tas palīdzēja precīzāk noteikt migrēnas diagnozi un izvēlēties piemērotu ārstēšanu.

• 1990. gadi – efektīvi medikamenti lēkmju laikā. Tika ieviesti speciāli medikamenti – triptāni (piemēram, sumatriptāns), kas palīdz apturēt migrēnas lēkmi un mazināt sāpes.

• No 2018. gada – iespēja novērst lēkmes. Parādījās jauna ārstēšana – CGRP antivielas (piemēram, erenumabs), kas var samazināt migrēnas lēkmju biežumu cilvēkiem ar biežu migrēnu.

• Ap 2020. gadu – jaunākie medikamenti. Parādījās ditāni, gepanti (piemēram, rimegepants), kurus var lietot lēkmes laikā, dažus noteiktos gadījumos iespējams lietot profilaksei.

Migrēnas ārstēšanas izaicinājumi

Neskatoties uz medicīnas progresu, migrēnas ārstēšanā joprojām pastāv vairākas problēmas.

• Migrēna bieži tiek diagnosticēta novēloti. Aptuveni pusei pacientu pareiza diagnoze tiek noteikta vairākus gadus pēc simptomu sākuma.

• Migrēnas medikamentoza profilakse netiek izmantota pietiekami bieži. To saņem tikai daļa pacientu, kuriem tā būtu nepieciešama.

• Ārstēšanas nepārtrauktība. Pacienti nereti pārtrauc terapiju blakusparādību dēļ, nepietiekamas efektivitātes dēļ vai tāpēc, ka rezultāti nav jūtami pietiekami ātri.

Migrēnas ārstēšanu var apgrūtināt ierobežota pieeja jaunākajām medikamentiem.
Svarīgi ir izvairīties no pārmērīgas pretsāpju līdzekļu lietošanas, jo tas var pasliktināt galvassāpes.

Migrēnas ārstēšanas nākotne

Tuvākajos gados tiek gaidīti jauni, droši un efektīvi medikamenti, kas vēl vairāk uzlabos migrēnas ārstēšanu. Arvien lielāka nozīme būs arī personalizētai medicīnai, kas ļauj:

• izvēlēties piemērotāko terapiju konkrētam pacientam;

• noteikt pareizo devu;

• uzsākt ārstēšanu īstajā brīdī.

Tas nozīmē precīzāku un efektīvāku migrēnas kontroli.

Viena no metodēm, kas palīdz mazināt migrēnas sāpes, un ko jau tagad pielieto arī "Veselības centrs 4" speciālisti, ir botulīna toksīna injekcijas. Botulīna toksīna injekcijas ir FDA (ASV Pārtikas un zāļu administrācijas) apstiprināta efektīva metode, kas mazina migrēnas radīto nervu galu kairinājumu galvas ādā. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) publiskotajā medikamenta aprakstā lasāms: "BOTOX lieto, lai mazinātu hroniskas migrēnas simptomus pieaugušajiem, kas cieš no galvassāpēm 15 vai vairāk dienu katru mēnesi, no kurām vismaz 8 dienas tā ir migrēna, un kas nav labi reaģējuši uz citām zālēm migrēnas profilaksei". Viens no ārstiem, kurš pēc neirologa norīkojuma pielieto botulīna toksīna injekcijas migrēnas sāpju mazināšanai, ir dermatologs Aleksejs Zavorins.

Kad vērsties pie neirologa, ja ir galvassāpes?

Ieteicams konsultēties ar neirologu, ja:

• galvassāpes atkārtojas regulāri;

• pretsāpju līdzekļi palīdz nepietiekami vai jālieto bieži;

• galvassāpes traucē darbam vai ikdienas aktivitātēm;

• parādās atkārtoti, pārejoši redzes, jušanas vai citi neiroloģiski traucējumi;

• galvassāpes kļūst biežākas vai stiprākas.

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja:

• galvassāpes parādās pēkšņi un ir ļoti stipras;

• tās pavada drudzis, kakla stīvums vai apziņas traucējumi;

• galvassāpes sākas pēc galvas traumas;

• galvassāpes pavada pēkšņa izteikta neiroloģiskā simptomātika – redzes, runas, jušanas traucējumi, vājums u.c.;

• galvassāpes kļūst biežākas, stiprākas, maina tipisko sāpju raksturu.

Savlaicīga diagnostika palīdz izvēlēties efektīvāko ārstēšanu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Neirologs Toms Ceriņš iesaka

1. Vērsties pie neirologa, ja galvassāpes atkārtojas, ir traucējošas vai to cēlonis nav skaidrs.

2. Diagnozes noteikšanu paātrina rūpīga simptomu novērošana, galvassāpju dienasgrāmatas veidošana – sāpju ilguma, biežuma, rakstura, pavadošo simptomu, lietoto medikamentu un efektivitātes fiksēšana.

3. Galvassāpju ārstēšana sākas ar nemedikamentozu profilaksi – miega higiēnas ievērošanu, stresa pārvaldības stratēģijām u.c., ko pacients var uzsākt jau pirms konsultācijas pie ārsta.

4. Nelietojiet pretsāpju līdzekļus pārāk bieži, tas var pastiprināt galvassāpes. Ja pretsāpju līdzekļi nepieciešami biežāk nekā 2 dienas nedēļā, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izvērtētu piemērotāko ārstēšanu.

5. Uzsāciet ārstēšanu savlaicīgi – jo agrāk, jo efektīvāk.

6. Katram pacientam nepieciešama individuāli pielāgota ārstēšana.

7. Ieteikums, kā rīkoties akūtas migrēnas gadījumā: pēc iespējas agrāk lietot ārsta nozīmēto medikamentu, atpūsties klusā un tumšā telpā.

Biežāk novērotās kļūdas migrēnas gadījumos:

1. Pārāk bieža pretsāpju līdzekļu lietošana.

2. Novēlota vēršanās pie ārsta un novēlota atbilstošas ārstēšanas sākšana.

3. Galvassāpju dienasgrāmatas neveidošana un nepietiekama simptomu novērošana.

Nekavējieties ar ārsta apmeklējumu, ja Jums ir biežas galvassāpes vai citi migrēnas simptomi! "Veselības centrs 4" neirologi Jums palīdzēs!

Publicēts: 07.04.2026