Sāpes plecā – biežākie iemesli, diagnostika, ārstēšana un profilakse

Sāpes plecā ir viena no biežākajām sūdzībām gan fiziski aktīviem cilvēkiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā sēdošu vai monotonu darbu. Šajā rakstā sporta ārsts skaidro, kāpēc rodas sāpes plecā, kādi ir biežākie cēloņi, kādi izmeklējumi jāveic diagnozes noteikšanai, kādas ir ārstēšanas iespējas un kā sevi pasargāt no plecu sāpēm.

Konsultē “Veselības centrs 4”
sporta ārsts Ģirts Mandrovicks

Kāpēc tik bieži rodas sāpes plecā?

Pleca locītava ir anatomiski sarežģīta un ļoti kustīga, tāpēc tā ir īpaši pakļauta pārslodzei, traumām un deģeneratīvām izmaiņām. Pleca locītava nodrošina plašu kustību amplitūdu – roku var pacelt, atvirzīt, rotēt un aizlikt aiz galvas. Šo kustību stabilitāti nodrošina muskuļi, cīpslas un saites, īpaši rotatoru manžete.

Visbiežākie iemesli plecu sāpēm:

• atkārtotas, monotonas kustības ar paceltām rokām;

• sporta veidi ar lielu slodzi pleciem (teniss, peldēšana, volejbols, krosfits u.c.);

• nepareiza stāja un ergonomika;

• muskuļu disbalanss un vāja plecu josla;

• traumas (kritieni, straujas kustības);

• ar vecumu saistītas izmaiņas cīpslās un locītavā.

Biežākās plecu sāpju diagnozes:

• atdures sindroms;

• rotatoru manžetes tendinīts vai plīsums;

• bursīts;

• pleca locītavas artroze (osteoartrīts);

• bicepsa cīpslas iekaisums;

• pleca nestabilitāte;

• saspringta kakla plecu muskulatūra.

Atdures sindroms – biežs plecu sāpju cēlonis

Atdures sindroms ir hroniska pleca locītavas slimība, ko raksturo pakāpeniski progresējošas sāpes plecā un grūtības pacelt roku.

Kā rodas atdures sindroms?

Pie pleca kaula augšējās daļas stiprinās četras muskuļu cīpslas, kas veido rotatoru manžeti. Virs tām atrodas gļotsomiņa jeb bursa, kas nodrošina slīdēšanu kustību laikā.

Virs pleca kaula galviņas atrodas lāpstiņas knābjveida izaugums, kura forma var būt:

• taisna;

• nedaudz ieliekta;

• izteikti ieliekta (āķveida).

Jo šaurāka ir sprauga starp lāpstiņas izaugumu un pleca kaula galviņu, jo lielāks spiediens rodas uz rotatoru manžetes cīpslām un bursu. Tas izraisa:

• pasliktinātu asins apgādi;

• iekaisumu un pietūkumu;

• progresējošas sāpes, īpaši naktīs.

Sāpes nereti izstaro uz augšdelma vidusdaļu, un pacienti tās ne vienmēr saista ar pleca locītavu.

Kādi izmeklējumi nepieciešami, ja rodas sāpes plecā?

Lai precīzi noteiktu diagnozi un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu, sporta ārsts pēc klīniskās apskates var nozīmēt:

• rentgenu pleca locītavai;

• ultrasonogrāfiju – cīpslu un mīksto audu izvērtēšanai;

• magnētisko rezonansi (MR) – detalizētai cīpslu, muskuļu un locītavas struktūru analīzei.

Kā ārstē sāpes plecā?

Ārstēšana atkarīga no sāpju cēloņa un slimības stadijas.

Konservatīva ārstēšana:

• fizioterapija (plecu joslas nostiprināšana, kustību kontrole);

• fizikālās terapijas procedūras iekaisuma mazināšanai;

• pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti;

• slodzes korekcija un kustību ierobežošana uz laiku.

Ķirurģiska ārstēšana:

Ja izmeklējumos konstatēts cīpslas plīsums vai smagas strukturālas izmaiņas, var būt nepieciešama operācija, kam seko rehabilitācija.

Ar ko jārēķinās pacientam, kam ārstē plecu sāpes?

• ārstēšana prasa laiku un pacietību;

• svarīga ir regulāra fizioterapija;

• neārstētas plecu sāpes var kļūt hroniskas;

• laikus veikta diagnostika ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus.

Plecu sāpju profilakse

Plecu sāpes nav “sīkums”, ar kuru jāsadzīvo. Vizīte pie sporta ārsta, precīza diagnostika un mērķēta ārstēšana ļauj atjaunot kustību brīvību un dzīves kvalitāti! Neatliec vizīti, pieraksties jau šodien pie “Veselības centrs 4” sporta ārsta ar pieredzi!

Fizioterapeits iesaka!

"Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" fizioterapeite
Simona Jankovska iesaka vingrinājumus pleca joslas stiprināšanai

Fizioterapeite uzsver, ka svarīgākais fizioterapijas mērķis šajos gadījumos ir stiprināt plecu joslas un lāpstiņu muskuļus, lai pleca locītavai būtu lielāks atbalsts un stabilitāte.

Svarīgi!

• Pirms vingrošanas ar apļveida kustībām jāiesilda plecu locītavas. Ja kustība ir ierobežota, jācenšas rokas kustināt tādā amplitūdā, kas nerada sāpes, bet atjauno kustību. Lai pastiprinātu vingrojumu iedarbību, iespējams tos pildīt ar nūju, hantelēm, vingrošanas gumiju.

• Vingrojot kustības nedrīkst radīt sāpes.

• Ja sāpes nemazinās vai kļūst spēcīgākas, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu.

Pirmais vingrojums: Rokas sānis saliektas elkoņos 90 grādos, izelpā, virzot elkoņus atpakaļ un pie sevis aktivizē lāpstiņu lejas daļā esošos muskuļus. Vingrojumu atkārto 12x, noturot muguru taisnu. Vingrojumu var veikt gan sēdus, gan stāvus.

Otrais vingrojums: Rokas saliektas elkoņos 90 grādos, elkoņi piespiesti pie sāniem, dūres saliek kopā un, neatraujot elkoņus, ver rokas sānis vaļā. Šo pašu var veikt ar hantelēm rokās vai ar vingrošanas gumiju, velkot - virzot rokas- plaukstas uz sāniem. Atkārto 10x.

Trešais vingrojums: Stāvus ar sānu pie sienas, roka saliekta elkonī 90 grādos, bumba (dvielis) starp elkoni un sienu, izelpā spiež ar elkoni bumbu sienā 10x, tad pagriežas ar muguru pret sienu un tāpat, elkoni virzot atpakaļ, spiež bumbu sienā 10x.

Ceturtais vingrojums: Stāvus pie sienas, mugura piespiesta klāt pie sienas, rokas sānis saliektas elkoņos, neatraujot muguru no sienas, rokas virza gar sienu uz augšu, taisnojot tās elkoņos un nolaižot atpakaļ, saliektas elkoņos. Atkārto 10-15x.

Piektais vingrojums: Stāvus pie sienas ar skatu pret sienu, ar rokām atbalstās pret sienu, ar kājām nedaudz atkāpjas nost no sienas, veic roku saliekšanu un iztaisnošanu - atspiedienus no sienas. Lai būtu grūtāk, var veikt četrrāpus vai balstā guļus. Vingrojumu izpilda 12x.

Kā vēl vienu ārstēšanas metodi fizioterapijā pielieto arī kinezioloģisko teipošanu: ar teipa palīdzību iespējams atbalstīt pleca locītavu vai iedarboties uz muskuļu stimulāciju, ja muskulis ir vājš, vai pretēji - atslābināt saspringtu muskuli, mazinot sāpes pleca locītavā, kuras izraisījis muskuļu disbalanss vai nestabilitāte pleca locītavā.

Biežāk uzdotie jautājumi par sāpēm plecā

1. Kāpēc rodas sāpes plecā? Sāpes plecā visbiežāk izraisa pārslodze, atkārtotas kustības, traumas vai ar vecumu saistītas izmaiņas. Bieži sastopami cēloņi ir atdures sindroms, bursīts un rotatoru manžetes bojājumi.

2. Kad ar sāpēm plecā jādodas pie sporta ārsta? Pie sporta ārsta jāvēršas, ja sāpes plecā ilgst vairāk nekā 1–2 nedēļas, pastiprinās naktī, ierobežo kustības vai radušās pēc traumas. Savlaicīga diagnostika palīdz novērst hroniskas problēmas.

3. Kas ir atdures sindroms plecā? Atdures sindroms ir stāvoklis, kad pleca locītavā samazinās telpa starp kaulu struktūrām, izraisot rotatoru manžetes cīpslu un bursas kairinājumu. Tas izraisa sāpes plecā, īpaši paceļot roku.

4. Kas ir bursīts un kā tas izraisa sāpes plecā? Bursīts ir gļotsomiņas jeb bursas iekaisums. Plecā tas rada pietūkumu un sāpes kustību laikā, īpaši ja plecs tiek noslogots vai uz tā guļ.

5. Kā ārstē sāpes plecā? Sāpes plecā ārstē atkarībā no cēloņa. Biežāk tiek nozīmēta fizioterapijas vingrinājumi, slodzes korekcija un pretiekaisuma terapija. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija un rehabilitācija.

Publicēts: 13.02.2026