Varikozas vēnas – kas tas ir, kā to ārstē un kā novērst?

Varikozas vēnas ir hroniska slimība, kuras laikā vēnas paplašinās, izspiežas, zaudē formu un to vārstuļi vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt asiņu plūsmu uz sirdi.

Varikozas vēnas jeb vēnu varikoze ir bieži dzirdēts medicīnisks termins, taču daudzi cilvēki īsti nezina, ko tas nozīmē. Nereti pacienti pie flebologa vēršas tikai tad, kad kājās jau parādījušās redzamas paplašinātas vēnas, sāpes vai pietūkums. Bet kas īsti ir vēnu varikoze? Šajā rakstā uzzināsim, kas notiek organismā, kad ārsts pasaka: “Jums ir varikozas vēnas”? Un kādas ir mūsdienu ārstēšanas iespējas?

Kas ir vēnu varikoze?

Vēnu varikoze ir hroniska slimība, kuras laikā vēnu paplašināšanās dēļ to vārstuļi vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt asiņu plūsmu uz sirdi. Normālā situācijā vēnu vārstuļi darbojas kā vienvirziena mehānisms, kas palīdz asinīm plūst augšup no kājām uz sirdi. Ja šie vārstuļi bojājas, asinis sāk uzkrāties vēnās, radot paaugstinātu spiedienu un vēnu paplašināšanos.

Visbiežāk varikoze attīstās kāju vēnās, jo tieši šeit asins cirkulācijai jāpārvar gravitācija.

Kādi ir vēnu varikozes simptomi?

Varikoze var attīstīties pakāpeniski. Sākotnējie simptomi bieži ir viegli un pacienti tos ignorē.

Dažos gadījumos var attīstīties arī komplikācijas, piemēram:

• vēnu iekaisums;

• tromboze;

• trofiskas čūlas.

Tāpēc ir svarīgi laikus konsultēties ar flebologu jeb vēnu ārstu.

Kā ārstē varikozi? Mūsdienīgākās metodes

Mūsdienās varikozu vēnu ārstēšana ir kļuvusi daudz saudzīgāka, efektīvāka un ātrāka nekā agrāk. Ārstēšanas metode tiek izvēlēta individuāli pēc vēnu ultrasonogrāfijas izmeklējuma. Ja tiek diagnosticēta vēnu varikoze, ar ziedēm un medikamentiem slimību izārstēt nevarēs, bet tie var noderēt, lai mazinātu simptomus – sāpes, tūsku, diskomfortu. Tāpat visbiežāk ir nepieciešama kompresijas terapija.

Lāzeroperācija vēnām jeb endovenozā lāzerterapija (EVLA)

Tā ir viena no biežāk pielietotajām metodēm vēnu ārstēšanā. Endovenozās lāzerterapijas (EVLA) procedūras laikā:

• vēnā ievada ļoti tievu lāzera vadu;

• lāzers aizver bojāto vēnu;

• asins plūsma tiek novirzīta uz veselajām vēnām.

Endovenozās lāzerterapijas priekšrocības:

• minimāli invazīva metode;

• bez lieliem griezumiem;

• ātra atveseļošanās;

• procedūra ilgst apmēram 30–60 minūtes.

Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi jeb VenaSeal® Closure sistēmu

Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi ir mūsdienīgākā un saudzīgākā varikozu vēnu ārstēšanas metode pasaulē, kas ieviesta 2012. gadā, un Latvija bija ceturtā valsts pasaulē, kur šī tehnoloģija kļuva pieejama pacientiem.

Atšķirībā no lāzerablācijas vai radiofrekvences metodēm VenaSeal® nav termiska vai ķīmiska ablācija, tādēļ procedūras laikā netiek karsēta vēna un nav nepieciešama anestēzija.

VenaSeal® procedūras laikā:

• vēnā tiek ievadīts tievs katetrs;

• pa katetru ievada speciālu medicīnisku bioloģisko līmi;

• līme aizver bojāto vēnu no iekšpuses;

• laika gaitā (aptuveni 6 mēnešu laikā) vēna pārveidojas saistaudos un tiek pilnībā aizstāta ar organisma audiem.

VenaSeal® procedūra ir:

• pilnīgi nesāpīga;

• bez griezieniem;

• bez vēnas karsēšanas;

• bez nervu bojājumu riska;

• bez asinsizplūdumiem (hematomām);

• bez ādas jušanas traucējumiem.

Kāpēc izvēlēties vēnu slēgšanu ar VenaSeal®?

• Nav lielā daudzumā nepieciešama anestēzija (to ievda tikai dūriena vietā).

• Pēc operācijas nav jāvalkā kompresijas zeķes.

• Nav zilumu un asinsizplūdumu.

• Nav nepieciešama pārsiešana un īpaša pēcoperācijas aprūpe.

• Īsākais atlabšanas periods.

• Tūlītējs vizuāls efekts.

• Pacients var nekavējoties atgriezties ikdienas aktivitātēs.

Šī metode ir īpaši piemērota pacientiem ar blakusslimībām, kuru dēļ nav ieteicama anestēzija, ar paaugstinātu jutību pret anestēzijas līdzekļiem, ar psiholoģiskām bailēm no ķirurģiskām manipulācijām un tiem, kuri vēlas maksimāli ātru atgriešanos darbā un aktīvā dzīvē.

Jāuzsver, ka metodes izvēle ir ļoti atkarīga no pacienta kāju vēnu anatomijas, vēlmēm, kā arī finansiālām iespējām (VenaSeal® operācija ir salīdzinoši dārgāka), tāpēc metode tiek izvēlēta katram individuāli, ņemot vērā visus aspektus.

Vēnu flebektomija jeb klasiskā vēnu operācija

Klasiskā vēnu operācija jeb flebektomija ir ķirurģiska varikozu vēnu ārstēšanas metode. Tā pārsvarā tiek izmantota gadījumos, kad vēnu slimība ir liela apjoma, tā ir ielaista vai nav iespējams pielietot mazinvazīvas ārstēšanas metodes. Parasti klasiskā vēnu operācija ir saistīta ar maģistrālās zemādas vēnas (VSM – vena saphena magna) izņemšanu. Šī metode medicīnā tiek izmantota jau vairākus gadu desmitus un ir efektīvs risinājums smagas pakāpes varikozes ārstēšanai.

Klasiskā operācija parasti tiek rekomendēta, ja:

• ir izteikti paplašināta maģistrālā zemādas vēna (VSM);

• ir progresējoša vēnu mazspēja ar tūsku, sāpēm vai ādas izmaiņām;

• nav iespējams izmantot lāzerablāciju, radiofrekvences vai kādu citu metodi;

• konkrētajā situācijā mazinvazīvas metodes nav piemērotas vai pieejamas.

Pirms operācijas vienmēr tiek veikta dupleksultrasonogrāfija, lai precīzi izvērtētu vēnu stāvokli un izplānotu ārstēšanu.

Klasiskās vēnu operācijas laikā:

• cirksnī tiek veikts aptuveni 3–5 cm grieziens;

• ķirurgs izpreparē maģistrālo zemādas vēnu;

• vēnā tiek ievadīta speciāla metāla vai plastmasas zonde;

• zonde tiek virzīta līdz ceļgalam vai potītei (atkarībā no bojājuma apmēra);

• vēna tiek piesieta pie zondes un izņemta;

• brūce tiek sašūta.

Operācijas precizitāti būtiski uzlabo iepriekšēja vēnu iezīmēšana ultrasonogrāfijas kontrolē, kas ļauj samazināt recidīva risku un uzlabot rezultātu. Operācija parasti tiek veikta spinālajā anestēzijā vai vispārējā anestēzijā. Anestēzijas veids tiek izvēlēts individuāli, konsultējoties ar anesteziologu un ņemot vērā pacienta veselības stāvokli.

Salīdzinot ar mazinvazīvajām metodēm, klasiskā vēnu operācija ir traumatiskāka, ar lielāku pēcoperācijas diskomfortu, ar iespējami ilgāku atveseļošanās periodu. Pēc operācijas iespējami zilumi, pietūkums, sāpes operētajā zonā, īslaicīgs darbnespējas periods. Parasti pacienti var atsākt ikdienas aktivitātes 1–3 nedēļu laikā - atkarībā no operācijas apjoma un individuālās atveseļošanās gaitas.

Svarīgi! Pēc operācijas obligāta ir kompresijas zeķu lietošana, kā arī ārsta ieteikumu ievērošana par fiziskajām aktivitātēm un vēnu slimību profilaksi.

Vēnu miniflebektomija

Vēnu miniflebektomija jeb Millera/Varadeja metode ir pasaulē atzīts “zelta standarts” paplašinātu virspusējo vēnu sānu zaru ārstēšanā. Tā ir mazinvazīva ķirurģiska procedūra, kas tiek veikta tikai lokālajā atsāpināšanā un nodrošina augstu estētisko un medicīnisko rezultātu.

Vēnu miniflebektomija īpaši piemērota pacientiem, kam ir:

• redzami, izspiedušies vēnu zari;

• mezglainas, varikozas vēnas;

• diskomforts vai sāpes vēnu sānu zaru rajonā;

• sūdzības par kāju estētisko izskatu.

Miniflebektomijas procedūras laikā:

• ādā tiek veikti 1–2 mm mikro dūrieni;

• ar speciālu mini āķīti (Varadeja āķi) paplašinātais vēnas zars tiek izņemts;

• dūriena vietas tiek aizlīmētas ar plāksteri;

• šuves nav nepieciešamas.

Pēc miniflebektomijas paplašinātās vēnas pilnībā izzūd, nav redzamu rētu, nav ādas pigmentācijas, atveseļošanās ir ātra. Tā kā griezieni netiek veikti, kosmētiskais rezultāts ir ļoti ievērojams, un pēc sadzīšanas praktiski nav iespējams noteikt manipulācijas vietas.

Skleroterapija

Skleroterapiju biežāk izmanto mazākām vēnām, kapilāriem, kosmētiskiem defektiem. Skleroterapija ir ķīmiska ablācijas metode bojātās vai varikozas vēnas slēgšanai, ievadot vēnā speciālu medikamentu – sklerozantu. Atkarībā no bojātās vēnas diametra pielieto sklerozantu gan putu veidā, gan šķidruma veidā. Putu skleroterapijas priekšrocība ir tāda, ka putas pilnībā aizpilda bojāto asinsvada posmu, maksimāli saskaroties ar tā sieniņām, radot daudz spēcīgāku iedarbību.

Ar putu skleroterapiju iespējams slēgt arī maģistrālās vēnas, taču tā nekādā gadījumā nav salīdzināma ar citām endovenozām ārstēšanas metodēm. Skleroterapija nav vēnu bioloģiskās līmes analogs.

Skleroterapija piemērota pacientiem, kam ir:

• sīkas virspusējas vēnas jeb “zirnekļvēnas”;

• retikulārās (zilganas) vēnas;

• nelielas un vidēja izmēra varikozas vēnas;

• smaguma sajūta kājās, nogurums vai tūska vēnu mazspējas dēļ;

• estētiski traucējošs vēnu tīklojums.

Par piemērotāko ārstēšanas metodi lemj ārsts pēc vēnu diagnostikas. Lai precīzāk varētu iezīmēt ārstējamās vēnas, ir pieejama īpaša ierīce - vēnu iluminators.

Atsevišķas varikozas slimības formas, kad, piemēram, vēnas zars ir varikozs, bet lielās vēnas stumbra daļa nav bojāta, var ārstēt ar putu skleroterapiju. Putu skleroterapiju var pielietot, ja vēnas diametrā nav lielākas par 1 cm. Manipulācijas laikā vēnā tiek injicēts saputots medikaments, kurš noārda vēnas iekšējo slāni, kā rezultātā vēna slēdzas. Pēc procedūras uzreiz var doties mājās. Turklāt putu skleroterapijas laikā nav nepieciešams pielietot anestēziju, to var veikt neatkarīgi no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa.

Kompresijas terapija

Ja ir parādījusies vēnu varikoze, tiek rekomendēta kompresijas terapija. Kompresijas terapija ir viena no efektīvākajām metodēm vēnu veselības profilaksē, jo tā mehāniski uzlabo venozās asinsrites atplūdi no kājām uz sirdi. Kompresijas zeķes rada pakāpenisku spiedienu (vislielākais potītes rajonā un mazāks virzienā uz augšu), tādējādi samazinot vēnu diametru, uzlabojot vārstuļu darbību un mazinot asiņu sastrēgumu kājās. Tas palīdz novērst kāju smaguma sajūtu, tūsku un nogurumu, kā arī samazina risku vēnu paplašināšanās progresēšanai, īpaši cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu.

Profilaktiski kompresijas terapija ir īpaši nozīmīga cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz varikozām vēnām, grūtniecēm, senioriem un tiem, kuri daudz ceļo vai strādā statiskā pozā. Regulāra kompresijas zeķu lietošana var mazināt hroniskas vēnu mazspējas attīstības risku un uzlabot dzīves kvalitāti, jo tiek samazināts kāju pietūkums un diskomforts dienas beigās. Tomēr svarīgi ir izvēlēties pareizu kompresijas klasi un izmēru, jo nepiemērota kompresija var būt neefektīva vai pat kaitīga, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši, ja jau ir izteikti simptomi vai citas asinsrites problēmas.

Kompresijas zeķes uzlabo asins cirkulāciju, mazina simptomus, palīdz pēc procedūrām. Pēc vairākām vēnu ārstēšanas metodēm kompresijas terapija ir obligāta.

Kas notiek, ja vēnu varikozi neārstē?

Ja varikozas vēnas netiek ārstētas, slimība var progresēt.

Smagākos gadījumos ārstēšana kļūst sarežģītāka un ilgāka.

Ko darīt, lai nerastos vēnu varikoze?

Pilnībā novērst varikozes risku nav iespējams, īpaši, ja ir iedzimta nosliece, taču ir vairāki veidi, kā samazināt risku.

Profilakses ieteikumi:

• regulāras fiziskās aktivitātes;

• izvairīšanās no ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas;

• svara kontrole;

• kompresijas zeķu lietošana;

• kāju pacelšana atpūtas laikā;

• pietiekama šķidruma uzņemšana.

Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri strādā birojā, medicīnā, tirdzniecībā, frizētavās, citās ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu saistītās profesijās.

Kad jāvēršas pie flebologa, ja ir varikozas vēnas?

Ieteicams konsultēties ar flebologu, ja:

• ģimenes anamnēzē ir vēnu slimības (ģenētiska nosliece);

• parādās redzamas vēnas;

• ir smaguma sajūta kājās;

• regulāri pietūkst kājas;

• parādās ādas izmaiņas potīšu rajonā.

Biežākie mīti par vēnu varikozi

• Mīts: varikoze ir tikai kosmētiska problēma

Patiesībā tā ir hroniska vēnu slimība, kas var izraisīt nopietnas komplikācijas. Tā pati no sevis nepāriet.

• Mīts: varikoze skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus

Varikozas vēnas var parādīties arī agrīnā vecumā, īpaši, ja ir ģenētiska nosliece.

• Mīts: operācija ir ļoti sarežģīta

Mūsdienu ārstēšanas metodes ir minimāli invazīvas un ātras.

Pacientu biežāk uzdotie jautājumi par varikozām vēnām

• Vai varikoze var atgriezties pēc ārstēšanas?

Jā, ja ir ģenētiska nosliece, var parādīties jaunas varikozas vēnas citās vietās.

• Vai vēnu operācija ir sāpīga?

Mūsdienās procedūras tiek veiktas ar vietējo anestēziju, tāpēc sāpes ir minimālas.

• Cik ilgi jāatpūšas pēc procedūras?

Lielākā daļa pacientu var atgriezties ikdienas aktivitātēs 1–2 dienu laikā, bet tas ir atkarīgs no izvēlētās metodes, operācijas apjoma un sarežģītības pakāpes. Reizēm ārsts var rekomendēt ilgāku atveseļošanās periodu.

• Vai varikozi var ārstēt bez operācijas?

Dažos gadījumos palīdz kompresijas terapija vai skleroterapija, bet progresējošas varikozes gadījumā visefektīvākā ir endovenozā ārstēšana.

Laikus veikta kāju vēnu diagnostika ļauj novērst komplikācijas un izvēlēties visefektīvāko ārstēšanu!

Neatlieciet uz vēlāku, pierakstieties pie labākajiem kāju vēnu speciālistiem “Veselības centrs 4” filiālēs!

Noskatieties sarunu par vēnu veselību "Veselības centrs 4" podkāstā jeb raidierakstā!

Publicēts: 12.03.2026