Audiologopēds
Audiologopēds ir ārstniecības persona un funkcionālais speciālists, kurš novērtē, diagnosticē, koriģē un rehabilitē komunikācijas, runas, valodas, balss jeb fonācijas un rīšanas traucējumus bērniem un pieaugušajiem. Audiologopēds strādā ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs un palīdz gan attīstības traucējumu, gan slimības, traumas vai neiroloģisku traucējumu izraisītu komunikācijas un rīšanas grūtību gadījumos.
Bērniem audiologopēda konsultācija var būt nepieciešama, ja kavējas runas un valodas attīstība, bērns nepareizi izrunā vai aizstāj skaņas, runa apkārtējiem ir grūti saprotama, ir stostīšanās, izmainīts runas temps vai ritms, kā arī grūtības ar zīšanu, košļāšanu, rīšanu vai citām mutes un sejas muskulatūras funkcijām.
Audiologopēda uzdevums ir ne tikai konstatēt grūtības, bet arī noteikt to iespējamo raksturu, izveidot individuālu terapijas plānu un sekot progresam.
Kad ieteicams vērsties pie audiologopēda?
Audiologopēda konsultācija bērnam ieteicama, ja:
runas vai valodas attīstība šķiet lēnāka nekā vienaudžiem;
otrajā dzīves gadā ilgstoši dominē žesti un bērns lieto tikai atsevišķus vārdus vai to pārveidojumus;
bērns nepareizi izrunā skaņas, tās jauc, aizstāj vai neizrunā;
bērna runu apkārtējiem ir grūti saprast;
ir stostīšanās, runas tempa vai ritma izmaiņas;
novērojama pavērta mute, nepietiekams lūpu slēgums vai mazkustīga mēle;
ir izmainīts sakodiens vai izteikta runāšana caur degunu;
zīdainim ir vāja zīšana vai izteikta siekalošanās;
ir grūtības kost, košļāt vai norīt;
ir aizdomas par dzirdes, komunikācijas vai psihomotorās attīstības grūtībām.
Savlaicīga izvērtēšana ir īpaši svarīga bērna vecumā, jo runas un valodas prasmes ir cieši saistītas ar turpmāku komunikāciju, mācīšanos un sociālo attīstību.
Ko audiologopēds novērtē konsultācijas laikā?
Pirmajā vizītē audiologopēds vispirms noskaidro sūdzības un ievāc informāciju par bērna attīstību un veselības vēsturi.
Vecākiem var jautāt par:
grūtniecības un dzemdību norisi;
iedzimtām vai iegūtām slimībām;
bērna agrīno psihomotoro attīstību;
zīšanu, ēšanu, košļāšanu un rīšanu;
pirmo vārdu un teikumu parādīšanos;
komunikāciju ģimenē;
vairāku valodu lietošanu ģimenē;
iepriekšējiem izmeklējumiem un terapiju.
Pēc tam atbilstoši bērna vecumam un sūdzībām tiek veikta funkcionāla izmeklēšana.
Runas un valodas izvērtēšana
Audiologopēds var novērtēt:
skaņu izrunu;
vārdu krājumu;
runas sapratni;
spēju veidot vārdus un teikumus;
runas tempu un ritmu;
komunikācijas prasmes;
dzirdes uzmanību un verbālās informācijas uztveri.
Skaņu izrunas izvērtēšanai iespējams izmantot fonēmu materiālus, bet rezultāti tiek dokumentēti, lai terapijas laikā varētu sekot progresam.
Mutes un sejas funkciju izvērtēšana
Audiologopēds novērtē arī struktūras un funkcijas, kas nepieciešamas runai, ēšanai un rīšanai, piemēram:
lūpu slēgumu;
mēles kustīgumu;
zemmēles saitīti;
žokļa un sakodiena īpatnības;
elpošanas un izelpas kontroli;
košļāšanas un rīšanas funkciju.
Šāds izvērtējums palīdz noteikt, vai skaņu izrunas vai citas runas grūtības var būt saistītas arī ar mutes un sejas muskulatūras funkciju.
Audiologopēda novērtējums mazuļiem
Audiologopēda palīdzība var būt nepieciešama ne tikai tad, kad bērns jau sācis runāt.
Mazuļiem ar psihomotorās attīstības risku atbilstoši speciālista izvērtējumam var izmantot Minhenes funkcionālās attīstības diagnostiku, lai strukturēti novērtētu dažādas bērna attīstības jomas.
Var tikt vērtētas:
lielās motorikas prasmes;
smalkā motorika;
uztvere;
runas sapratne;
runas attīstība;
patstāvības prasmes;
sociālās prasmes.
Rezultāti palīdz iegūt kopainu par bērna attīstību un noteikt, kurās jomās nepieciešama papildu uzmanība vai speciālistu iesaiste.
Kā audiologopēds izvērtē mazrunājošu bērnu?
Ja bērns runā maz vai runas attīstība ir aizkavēta, audiologopēds vērtē ne tikai to, cik daudz vārdu bērns lieto.
Tiek analizēta arī:
runas sapratne;
vēlme komunicēt;
žestu izmantošana;
acu kontakts;
spēja atdarināt;
dzirdes uzmanība;
skaņu un vārdu atkārtošana;
mutes un sejas muskulatūras funkcija.
Atbilstoši indikācijām iespējams veikt arī izelpojamā gaisa plūsmas izvērtēšanu, lai analizētu runas elpošanas mehānismu.
Kā notiek audiologopēda terapija?
Pēc sākotnējā izvērtējuma audiologopēds nosaka individuālus terapijas mērķus.
Atkarībā no bērna vajadzībām terapija var būt vērsta uz:
pareizas skaņu izrunas veidošanu;
runas sapratnes attīstīšanu;
vārdu krājuma paplašināšanu;
teikumu veidošanu;
komunikācijas prasmju attīstīšanu;
runas tempa un ritma uzlabošanu;
elpošanas un balss funkciju;
lūpu un mēles kustību koordināciju;
košļāšanas un rīšanas funkciju;
dzirdes uzmanības un uztveres attīstīšanu.
Terapijas metodes un nodarbību biežums tiek pielāgots bērna vecumam, spējām, grūtību veidam un sasniedzamajiem mērķiem.
Kāpēc svarīga agrīna audiologopēda konsultācija?
Runas un valodas attīstībā nav nepieciešams gaidīt, līdz grūtības kļūst ļoti izteiktas.
Agrīna audiologopēda konsultācija palīdz:
savlaicīgi izvērtēt bērna runas un valodas attīstību;
atšķirt individuālu attīstības tempu no iespējama traucējuma;
noteikt, vai nepieciešami papildu izmeklējumi;
sākt terapiju piemērotā laikā;
sniegt vecākiem praktiskas rekomendācijas darbam mājās.
Ja nepieciešams, audiologopēds var rekomendēt arī cita speciālista, piemēram, otolaringologa, bērnu neirologa, neirologa, fizioterapeita vai cita veselības aprūpes speciālista konsultāciju.
Audiologopēds un logopēds: kāda ir atšķirība?
Audiologopēds ir ārstniecības persona un funkcionālais speciālists, kurš darbojas veselības aprūpes un rehabilitācijas sistēmā un profesionālās kompetences ietvaros veic funkcionālo traucējumu diagnostiku, novērtēšanu, korekciju un rehabilitāciju.
Logopēdi savukārt bieži strādā izglītības vidē, piemēram, pirmsskolās un skolās, palīdzot bērniem ar runas, valodas un mācīšanās procesā nozīmīgām komunikācijas grūtībām. Izvēloties speciālistu, būtiskākais ir bērna vajadzību raksturs un nepieciešamais palīdzības veids.