Botulīna toksīna injekcijas hiperhidrozes jeb pastiprinātas svīšanas ārstēšanai
Botulīna toksīna injekcijas ir efektīva metode, kas tiek pielietota ne tikai estētiskajā medicīnā, bet arī ārstēšanā, piemēram, lokālas pastiprinātas svīšanas jeb hiperhidrozes mazināšanai. Procedūras laikā nelielās devās ādā tiek ievadīts botulīna toksīns, kas uz laiku samazina nervu impulsu pārnesi uz sviedru dziedzeriem. Rezultātā apstrādātajā zonā būtiski samazinās sviedru izdalīšanās. Amerikas Dermatoloģijas akadēmija botulīna toksīna injekcijas min kā vienu no hiperhidrozes ārstēšanas metodēm padusēs, plaukstās, pēdās un atsevišķos gadījumos arī sejas zonā.
Ikdienā šo procedūru bieži sauc par “botoksu pret svīšanu” vai “botoksu pret hiperhidrozi”. Medicīniski precīzāks apzīmējums ir botulīna toksīna A injekcijas hiperhidrozes ārstēšanai. Botox® ir viens no botulīna toksīna preparātu zīmoliem.
Botulīna toksīna injekcijas hiperhidrozes mazināšanai tiek veiktas padušu un plaukstu zonā. Maksimālais efekts parasti veidojas aptuveni trīs nedēļu laikā, bet iedarbība vidēji saglabājas 4–6 mēnešus.
Kas ir hiperhidroze?
Hiperhidroze ir pastiprināta svīšana, kas pārsniedz organisma fizioloģisko nepieciešamību regulēt ķermeņa temperatūru. Tā var radīt ne tikai fizisku diskomfortu, bet arī būtiski ietekmēt ikdienu, profesionālo darbību, apģērba izvēli, sociālo dzīvi un pašsajūtu.
Visbiežāk pastiprināta svīšana skar:
paduses;
plaukstas;
pēdas;
seju un galvas ādu.
Izšķir primāru fokālu hiperhidrozi, kurai nav citas slimības izraisīta cēloņa, un sekundāru hiperhidrozi, kas var būt saistīta ar noteiktām slimībām, hormonālām pārmaiņām vai medikamentu lietošanu. Tāpēc izteiktas vai pēkšņi sākušās svīšanas gadījumā vispirms ir svarīgi noskaidrot tās iespējamo cēloni.
Kā botulīna toksīns samazina svīšanu?
Sviedru dziedzeru darbību stimulē nervu sistēmas signāli. Botulīna toksīns uz laiku kavē nervu signālu pārnesi uz sviedru dziedzeriem apstrādātajā zonā, tādējādi samazinot sviedru veidošanos tieši injekciju vietā.
Procedūra neaptur svīšanu visā organismā un neizslēdz ķermeņa dabisko termoregulāciju kopumā. Iedarbība ir lokāla un pārejoša, nervu impulsu pārnese ar laiku atjaunojas, tāpēc pēc efekta mazināšanās procedūru iespējams atkārtot.
Kam piemērota botulīna toksīna terapija pret hiperhidrozi?
Procedūru iespējams apsvērt, ja pastiprināta svīšana:
regulāri rada redzamus sviedru plankumus uz apģērba;
traucē darbā, sportā vai sociālās situācijās;
rada grūtības satvert priekšmetus vai strādāt ar rokām;
rada izteiktu diskomfortu un nepieciešamību bieži mainīt apģērbu;
nav pietiekami kontrolējama ar antiperspirantiem vai citām konservatīvām metodēm.
Starptautiskās Hiperhidrozes biedrības rekomendācijās botulīna toksīna injekcijas ir viena no ārstēšanas iespējām pacientiem ar primāru fokālu hiperhidrozi, īpaši tad, ja vienkāršākas metodes nav devušas pietiekamu rezultātu.
Botulīna toksīna injekcijas padusēs
Padušu hiperhidroze ir viena no visbiežāk ārstētajām hiperhidrozes formām. Injekcijas tiek veiktas vairākos punktos svīšanas zonā, lai botulīna toksīns vienmērīgi iedarbotos uz attiecīgajiem sviedru dziedzeriem.
Amerikas Dermatoloģijas akadēmija norāda, ka samazināta svīšana lielākajai daļai pacientu kļūst pamanāma aptuveni 7–10 dienu laikā, bet efekts padušu zonā var saglabāties vairākus mēnešus. Efekta ilgums ir vidēji 4–6 mēneši.
Botulīna toksīna injekcijas plaukstām
Plaukstu hiperhidroze var apgrūtināt rakstīšanu, darbu ar datoru, instrumentiem vai dokumentiem, kā arī ikdienas sociālo kontaktu.
Arī plaukstās botulīna toksīns var būtiski samazināt svīšanu. Tā kā plaukstās ir daudz nervu galu, procedūra var būt jutīgāka nekā padušu zonā, tādēļ atbilstoši nepieciešamībai speciālists var izmantot atsāpināšanas metodes. Pēc procedūras retos gadījumos iespējams īslaicīgs plaukstas muskuļu vājums.
Kā notiek procedūra?
Pirms procedūras ārsts izvērtē sūdzības, svīšanas intensitāti, veselības stāvokli, lietotos medikamentus un pārliecinās, ka nav kontrindikāciju. Dermatologs konsultācijas laikā apstiprina hiperhidrozes diagnozi, izslēdz iespējamos sekundāros svīšanas cēloņus un izvērtētē ārstēšanas piemērotību.
Āda tiek dezinficēta, un ar smalku adatu izvēlētajā zonā tiek veiktas vairākas nelielas botulīna toksīna injekcijas.
Botulīna toksīna injekciju vizīte parasti ilgst aptuveni 20–30 minūtes. Pēc procedūras iespējams neliels apsārtums, pietūkums vai jutīgums injekciju vietās, taču ikdienas gaitās parasti iespējams atgriezties drīz pēc procedūras.
Kad sāk darboties botulīna toksīns?
Efekts neveidojas uzreiz. Svīšanas samazināšanos parasti sāk pamanīt pirmajās dienās vai aptuveni nedēļas laikā pēc procedūras. Maksimālais efekts tiek sagaidīts aptuveni trīs nedēļu laikā, un tas vidēji saglabājas 4–6 mēnešus. Individuālais rezultāts un tā ilgums var atšķirties.
Kad svīšana pakāpeniski atjaunojas, procedūru pēc speciālista izvērtējuma iespējams atkārtot.
Kā sagatavoties procedūrai?
Pirms botulīna toksīna injekcijām nepieciešams informēt ārstu par visām slimībām, iepriekš veiktajām botulīna toksīna procedūrām, lietotajiem recepšu un bezrecepšu medikamentiem, uztura bagātinātājiem, kā arī grūtniecību vai tās plānošanu. Atsevišķi medikamenti var palielināt zilumu vai citu blakņu risku.
Zāļu lietošanu pirms procedūras nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt, par nepieciešamajām izmaiņām vienmēr jākonsultējas ar ārstu.
Iespējamās blaknes un piesardzība
Botulīna toksīna injekcijas parasti ir labi panesamas, tomēr, tāpat kā jebkurai medicīniskai procedūrai, iespējamas blaknes. Biežāk novēro īslaicīgas reakcijas injekciju vietā - apsārtumu, jutīgumu, nelielu pietūkumu vai zilumu. Plaukstu ārstēšanas gadījumā iespējams arī pārejošs muskuļu vājums. Ļoti retas, bet nopietnas botulīna toksīna komplikācijas ir saistītas ar toksīna iedarbības izplatīšanos ārpus injekcijas zonas.
Procedūras piemērotību īpaši rūpīgi izvērtē, ja ir neiromuskulāra slimība, infekcija injekciju vietā, grūtniecība vai zīdīšanas periods, kā arī noteiktu medikamentu lietošana.
Kad nepieciešama papildu izmeklēšana?
Ja pastiprināta svīšana parādījusies pēkšņi, sākusies pieaugušā vecumā, ir izteikta naktīs vai skar visu ķermeni, ieteicama ārsta konsultācija, lai izslēgtu sekundāru hiperhidrozi. Pastiprinātu svīšanu var izraisīt arī citas veselības problēmas vai medikamenti. Šādā gadījumā galvenais ārstēšanas mērķis var būt pamatslimības vai izraisītāja identificēšana un ārstēšana, nevis tikai svīšanas mazināšana.
