Cīpslas atbrīvošana De Kervēna slimības jeb De Kervēna tenosinovīta gadījumā ultrasonogrāfijas kontrolē

De Kervēna slimība jeb De Kervēna tenosinovīts ir sāpīgs cīpslu maksts sašaurinājums plaukstas locītavas īkšķa pusē. Tas skar īkšķa atvilcējcīpslu un īkšķa īsā izstiepējcīpslu pirmajā dorsālajā ekstenzoru nodalījumā. Cīpslām kļūst grūtāk brīvi slīdēt, tādēļ var rasties sāpes, pietūkums un kustību ierobežojums īkšķa un plaukstas locītavas apvidū.

Ja konservatīva ārstēšana nav devusi pietiekamu rezultātu, viena no ārstēšanas iespējām ir mazinvazīva cīpslu kanāla atbrīvošana ultrasonogrāfijas jeb USG kontrolē. Procedūras laikā ārsts reāllaikā redz cīpslas, cīpslu maksti, nervus un citas apkārtējās anatomiskās struktūras, kas ļauj precīzi veikt sašaurinātā kanāla atbrīvošanu.

Kas ir De Kervēna slimība?

De Kervēna slimība ir stenozējošs tenosinovīts, kas skar divas cīpslas plaukstas locītavas īkšķa pusē:

• abductor pollicis longus (APL) jeb īkšķa garā atvilcējcīpsla;

• extensor pollicis brevis (EPB) jeb īkšķa īsā izstiepējcīpsla.

Šīs cīpslas iet caur šauru cīpslu kanālu plaukstas locītavas spieķkaula pusē. Ja cīpslu maksts sabiezē vai kanāls kļūst sašaurināts, cīpslu kustība var kļūt sāpīga un apgrūtināta.

Kādi ir De Kervēna tenosinovīta simptomi?

Raksturīgākais simptoms ir sāpes plaukstas locītavas īkšķa pusē, īpaši veicot satveršanas, celšanas vai īkšķa kustības. Iespējamie simptomi:

• sāpes pie īkšķa pamatnes un plaukstas locītavas ārējā malā;

• sāpes, kas var izstarot īkšķa vai apakšdelma virzienā;

• pietūkums plaukstas locītavas īkšķa pusē;

• sāpīgas īkšķa kustības;

• diskomforts, satverot vai paceļot priekšmetus;

• grūtības veikt atkārtotas īkšķa un plaukstas kustības;

• reizēm berzes, klikšķēšanas vai kustības aizķeršanās sajūta.

Simptomi var attīstīties pakāpeniski vai kļūt izteiktāki pēc atkārtotas plaukstas un īkšķa noslodzes.

Kāpēc rodas De Kervēna slimība?

Ne vienmēr iespējams noteikt vienu konkrētu slimības cēloni. De Kervēna tenosinovīta attīstību var veicināt cīpslu un to maksts atkārtota slodze, individuālas anatomiskas īpatnības un hormonālas vai fizioloģiskas pārmaiņas. Slimība biežāk sastopama:

• cilvēkiem, kuri ikdienā veic atkārtotas satveršanas un īkšķa kustības;

• sievietēm;

• grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā;

• cilvēkiem, kuriem plauksta tiek regulāri noslogota darbā, sportā vai ikdienas aktivitātēs.

Svarīgi: atkārtotas kustības var veicināt simptomus, taču konkrētas profesijas, telefona vai datora lietošanu nevajadzētu uzskatīt par vienīgo De Kervēna slimības cēloni.

Kā diagnosticē De Kervēna slimību?

Diagnozi ārsts parasti nosaka, izvērtējot:

• sāpju lokalizāciju;

• simptomu ilgumu un raksturu;

• īkšķa un plaukstas locītavas kustības;

• sāpīgumu cīpslu kanāla apvidū;

• rokas funkciju.

Nepieciešamības gadījumā tiek veikta muskuloskeletālā ultrasonogrāfija (USG). Ultrasonogrāfijā iespējams izvērtēt:

• cīpslu struktūru;

• cīpslu maksts sabiezējumu;

• šķidrumu ap cīpslām;

• pirmā dorsālā nodalījuma anatomiju;

• papildu starpsienas jeb atsevišķus cīpslu apakšnodalījumus.

Šādas anatomiskas variācijas ir nozīmīgas, jo tās var ietekmēt gan injekciju, gan ķirurģiskas vai mazinvazīvas atbrīvošanas rezultātu. USG tiek izmantota, lai precīzi noteiktu pirmā ekstenzoru nodalījuma anatomiju un drošāk kontrolētu procedūras instrumenta novietojumu.

“Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs” mazo anatomisko struktūru izmeklēšanai pieejama īpaši piemērota 17LH7 Hockey Stick ultrasonogrāfijas zonde. Ultrasonogrāfija ļauj detalizēti izvērtēt arī virspusēji novietotas cīpslas un citas plaukstas struktūras.

Kā ārstē De Kervēna tenosinovītu?

Ārstēšana ir atkarīga no simptomu ilguma, smaguma pakāpes, cīpslu un cīpslu maksts stāvokļa un iepriekš izmantotās terapijas. Sākotnēji parasti izmanto konservatīvu ārstēšanu.

Konservatīva ārstēšana

Atkarībā no pacienta stāvokļa ārsts var ieteikt:

• īkšķa un plaukstas slodzes samazināšanu;

• ortozi jeb šinu plaukstai un īkšķim;

• ergonomikas un ikdienas kustību pielāgošanu;

• pretiekaisuma terapiju, ja tā pacientam piemērota;

• fizioterapiju vai ergoterapiju;

• medikamenta injekciju cīpslu maksts apvidū.

Kortikosteroīdu injekcijas ir viena no bieži izmantotām neķirurģiskām ārstēšanas metodēm, un ultrasonogrāfijas kontrole var palīdzēt precīzi ievadīt medikamentu arī gadījumos, kad pirmajā ekstenzoru nodalījumā ir anatomiskas starpsienas. "Diagnostikas centrā" cīpslu maksts blokādes De Kervēna tenosinovīta gadījumā iespējams veikt arī USG kontrolē.

Mazinvazīva cīpslas atbrīvošana De Kervēna slimības gadījumā USG kontrolē

Ja simptomi saglabājas un konservatīva ārstēšana nav devusi pietiekamu rezultātu, iespējams apsvērt cīpslas atbrīvošanu ultrasonogrāfijas kontrolē. Medicīniski precīzi procedūras laikā tiek atbrīvota nevis pati cīpsla, bet sašaurinātā cīpslu maksts jeb pirmais dorsālais ekstenzoru nodalījums, lai APL un EPB cīpslas atkal varētu brīvāk slīdēt.

Kas ir cīpslas atbrīvošana USG kontrolē?

Tā ir mazinvazīva ārstēšanas procedūra, kuras laikā ārsts ar ultrasonogrāfijas palīdzību reāllaikā vizualizē:

• APL un EPB cīpslas;

• cīpslu maksti;

• pirmā ekstenzoru nodalījuma robežas;

• iespējamu papildu starpsienu;

• virspusējos nervus;

• apkārtējos asinsvadus.

Pēc tam ar speciālu instrumentu tiek atbrīvota struktūra, kas ierobežo cīpslu brīvu slīdēšanu.

Publicētajos klīniskajos pētījumos ultrasonogrāfijas kontrolēta pirmā ekstenzoru nodalījuma perkutāna atbrīvošana aprakstīta kā mazinvazīva metode pacientiem, kuriem konservatīva terapija nav devusi pietiekamu rezultātu.

Kā notiek procedūra?

Procedūra tiek veikta lokālajā anestēzijā. Ārsts:

• ar ultrasonogrāfiju izvērtē cīpslas, cīpslu maksti un apkārtējās struktūras;

• nosaka drošāko pieejas vietu;

• atsāpina ārstējamo zonu;

• ultrasonogrāfijas kontrolē ievada speciālu instrumentu;

• atbrīvo sašaurināto pirmo cīpslu kanālu;

• USG kontrolē pārliecinās par ārstētās zonas stāvokli.

Ultrasonogrāfija ļauj procedūras laikā nepārtraukti kontrolēt instrumenta novietojumu attiecībā pret cīpslām, nerviem un citām anatomiskajām struktūrām. Procedūra tiek veikta ambulatori.

Kādas ir USG kontrolētas procedūras priekšrocības?

Salīdzinājumā ar plašāku vaļēju ķirurģisku pieeju mazinvazīvai USG kontrolētai procedūrai iespējamas vairākas priekšrocības:

• ļoti neliela pieeja ārstējamajai zonai;

• precīza cīpslu un apkārtējo struktūru vizualizācija;

• procedūra lokālajā anestēzijā;

• mazāks mīksto audu traumējums;

• parasti nav nepieciešamas šuves;

• neliela rēta vai dūriena vieta;

• iespējama ātrāka atgriešanās ikdienas aktivitātēs.

Tomēr konkrētais atveseļošanās laiks un procedūras rezultāts katram pacientam var atšķirties.

Kam procedūra var būt piemērota?

Cīpslas atbrīvošanu De Kervēna slimības gadījumā USG kontrolē var apsvērt pacientiem, kuriem:

• ir apstiprināta De Kervēna slimība;

• sāpes saglabājas ilgstoši;

• simptomi ierobežo īkšķa vai plaukstas funkciju;

• ir grūtības darbā vai ikdienas aktivitātēs;

• konservatīva terapija nav devusi pietiekamu rezultātu;

• nepieciešama pirmā ekstenzoru nodalījuma atbrīvošana un anatomiskā situācija ļauj izmantot mazinvazīvu pieeju.

Pirms procedūras nepieciešama ārsta konsultācija un individuāls izvērtējums.

Vai cīpslas atbrīvošana USG kontrolē ir operācija?

Tā ir mazinvazīva pirmā dorsālā ekstenzoru nodalījuma atbrīvošana ultrasonogrāfijas kontrolē. Ultrasonogrāfijas kontrole ļauj procedūru veikt caur ļoti nelielu pieeju un reāllaikā redzēt svarīgās anatomiskās struktūras.

Atveseļošanās pēc procedūras

Pēc procedūras ārstētajā zonā iespējams:

• neliels pietūkums;

• jutīgums;

• zilums;

• diskomforts pie noteiktām kustībām.

Atgriešanās pie vieglākām ikdienas aktivitātēm un darba ir atkarīga no pašsajūtas un darba rakstura. Fiziskā slodze plaukstai jāpalielina pakāpeniski atbilstoši ārsta rekomendācijām. Precīzs atveseļošanās ilgums katram pacientam atšķiras.

Iespējamie riski

Tāpat kā jebkurai invazīvai procedūrai, arī šai iespējami riski, piemēram asiņošana vai zilums, sāpes vai jutīgums procedūras vietā, simptomu saglabāšanās vai atkārtošanās u.c. Pirmajā dorsālajā nodalījumā anatomija pacientiem var atšķirties, tostarp iespējamas papildu starpsienas. Tieši tādēļ detalizēta ultrasonogrāfiska izvērtēšana ir īpaši nozīmīga.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Speciālista konsultācija ieteicama, ja:

• sāpes īkšķa pusē saglabājas vairākas nedēļas;

• sāpes kļūst izteiktākas;

• ir pietūkums plaukstas locītavas apvidū;

• kļūst grūti satvert vai pacelt priekšmetus;

• sāpes traucē darbam, sportam vai ikdienas aktivitātēm;

• iepriekš izmēģināta ārstēšana nav palīdzējusi.

Savlaicīga diagnostika palīdz noteikt, vai simptomus izraisa De Kervēna tenosinovīts vai cita plaukstas un īkšķa apvidus slimība.

Cīpslas atbrīvošana De Kervēna slimības gadījumā Rīgā

Procedūra pieejama “Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs” Grebenščikova ielā 1.

Procedūru veic dr. Matīss Mežals – algologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ultrasonogrāfijas speciālists.

Pirms procedūras nepieciešama ārsta konsultācija.