Dipitrēna kontraktūras fasciotomija ultrasonogrāfijas kontrolē

Dipitrēna jeb Dupuytren kontraktūra ir plaukstas saistaudu slimība, kuras dēļ viens vai vairāki pirksti pakāpeniski saliecas plaukstas virzienā un tos kļūst grūti pilnībā iztaisnot. Slimība rodas, sabiezējot un saraujoties plaukstas fascijai – saistaudu slānim, kas atrodas zem plaukstas ādas. Sākotnēji plaukstā var parādīties neliels mezgliņš vai sabiezējums. Laika gaitā var izveidoties blīvas saistaudu stīgas, kas ierobežo pirkstu iztaisnošanu. Visbiežāk tiek skarts zeltnesis un mazais pirksts, taču kontraktūra var attīstīties arī citos pirkstos.

Ja Dipitrēna kontraktūra ierobežo plaukstas funkciju, viena no ārstēšanas iespējām ir mazinvazīva fasciotomija ultrasonogrāfijas jeb USG kontrolē. Procedūras laikā tiek pāršķelta saistaudu stīga, kas neļauj pirkstam pilnībā iztaisnoties. Ultrasonogrāfija palīdz ārstam reāllaikā redzēt ārstējamo zonu un apkārtējās anatomiskās struktūras.

Kas ir Dipitrēna kontraktūra?

Dipitrēna kontraktūra ir labdabīga, hroniska plaukstas saistaudu slimība, kas skar plaukstas fasciju. Tās laikā saistaudi sabiezē un var veidot mezgliņus vai stingras stīgas, kas pakāpeniski velk pirkstus saliektā pozīcijā. Slimība parasti attīstās lēni, vairāku mēnešu vai gadu laikā. Sākotnēji izmaiņas var būt tikai plaukstas ādā un zemādas audos, bet vēlāk tās var ietekmēt pirkstu kustīgumu. Dipitrēna kontraktūra nav cīpslu slimība. Pirksta saliekumu izraisa saistaudu stīgas, nevis saīsinātas pirkstu saliecējcīpslas.

Kādi ir Dipitrēna kontraktūras simptomi?

Slimības sākumā sūdzību var nebūt. Visbiežāk cilvēks pamana nelielu sabiezējumu plaukstā, kas pakāpeniski kļūst izteiktāks. Raksturīgākās pazīmes:

• ciets mezgliņš vai sabiezējums plaukstā;

• sataustāma stingra saistaudu stīga zem ādas;

• plaukstas ādas ievilkumi vai krokas;

• viena vai vairāku pirkstu pakāpeniska saliekšanās;

• grūtības pilnībā iztaisnot pirkstus;

• apgrūtināta plaukstas novietošana uz līdzenas virsmas;

• grūtības uzvilkt cimdus, ievietot roku kabatā vai veikt ikdienas darbības;

• samazināta plaukstas funkcionalitāte.

Dipitrēna kontraktūra parasti nav izteikti sāpīga, taču slimības sākumposmā mezgliņi var būt jutīgi vai radīt diskomfortu.

Kāpēc rodas Dipitrēna kontraktūra?

Precīzs Dipitrēna kontraktūras attīstības iemesls nav pilnībā noskaidrots. Slimības attīstībā nozīme ir ģenētiskai nosliecei un izmaiņām saistaudu vielmaiņā. Dipitrēna kontraktūra biežāk sastopama:

• cilvēkiem, kuru ģimenē šī slimība jau bijusi;

• vīriešiem;

• cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma;

• pacientiem ar cukura diabētu;

• cilvēkiem ar noteiktiem vielmaiņas traucējumiem;

• smēķētājiem;

• cilvēkiem ar ilgstošu pārmērīgu alkohola lietošanu.

Slimība var attīstīties arī cilvēkiem bez zināmiem riska faktoriem. Par tās vienīgo cēloni nevar uzskatīt roku fizisko slodzi vai konkrētu profesiju.

Kā diagnosticē Dipitrēna kontraktūru?

Diagnozi ārsts parasti nosaka klīniskās izmeklēšanas laikā, izvērtējot plaukstas izmaiņas un pirkstu kustīgumu. Ārsts novērtē:

• mezgliņu un saistaudu stīgu atrašanās vietu;

• pirkstu saliekuma pakāpi;

• iespēju pasīvi iztaisnot pirkstus;

• plaukstas un pirkstu funkciju;

• ādas stāvokli un kontraktūras izplatību.

Viens no vienkāršiem funkcionāliem novērtējumiem ir galda virsmas tests – pacients mēģina novietot plaukstu ar iztaisnotiem pirkstiem uz līdzenas virsmas. Ja plaukstu nav iespējams pilnībā piespiest virsmai, tas var liecināt par pirkstu iztaisnošanas ierobežojumu.

Ultrasonogrāfija Dipitrēna kontraktūras diagnostikā

Ultrasonogrāfija ne vienmēr ir nepieciešama diagnozes apstiprināšanai, taču tā var sniegt papildu informāciju par saistaudu stīgu novietojumu un apkārtējām struktūrām. Ar USG iespējams izvērtēt:

• plaukstas fascijas sabiezējumu;

• saistaudu mezgliņus un stīgas;

• stīgu dziļumu un izplatību;

• to attiecības ar pirkstu saliecējcīpslām;

• tuvumā esošos nervus un asinsvadus;

• individuālas anatomiskas īpatnības.

Ultrasonogrāfija ir īpaši noderīga, plānojot mazinvazīvu fasciotomiju, jo palīdz precīzi noteikt procedūras vietu un izvērtēt drošu pieeju.

“Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs” mazo locītavu un virspusējo anatomisko struktūru izmeklēšanai pieejama īpaši piemērota 17LH7 Hockey Stick ultrasonogrāfijas zonde. Tā ļauj detalizēti vizualizēt plaukstas saistaudus, cīpslas un citas nelielas anatomiskās struktūras.

Kā ārstē Dipitrēna kontraktūru?

Dipitrēna kontraktūras ārstēšana ir atkarīga no slimības attīstības pakāpes, pirkstu saliekuma, plaukstas funkcijas un pacienta individuālajām vajadzībām. Ne visos gadījumos nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Ja ir tikai nelieli mezgliņi un pirkstu kustības nav ierobežotas, ārsts var ieteikt novērošanu. Ja saistaudu stīgas izraisa pirkstu saliekumu un apgrūtina ikdienas aktivitātes, var būt nepieciešama invazīva ārstēšana.

Novērošana un neoperatīva ārstēšana

Slimības agrīnās stadijās ārsts var ieteikt:

• regulāru plaukstas un pirkstu kustīguma novērtēšanu;

• izmaiņu novērošanu laika gaitā;

• individuāli pielāgotus vingrinājumus plaukstas funkcijas saglabāšanai;

• ergoterapeita konsultāciju ikdienas aktivitāšu pielāgošanai;

• piemērotu ārstēšanas iespēju izvērtēšanu, ja kontraktūra progresē.

Svarīgi zināt, ka vingrinājumi un masāža nevar droši likvidēt izveidojušos saistaudu stīgu vai iztaisnot izteiktu kontraktūru.

Mazinvazīva ārstēšana – Dipitrēna kontraktūras fasciotomija USG kontrolē

Dipitrēna kontraktūras fasciotomija ultrasonogrāfijas kontrolē ir mazinvazīva procedūra, kuras laikā tiek pāršķelta patoloģiski sabiezējusī plaukstas fascijas stīga, lai mazinātu tās radīto pirksta saliekumu. Procedūras mērķis ir uzlabot pirksta iztaisnošanu un plaukstas funkciju. Atšķirībā no plašākas vaļējas operācijas, kuras laikā var tikt izņemta daļa izmainītās fascijas, mazinvazīvas fasciotomijas laikā saistaudu stīga tiek pāršķelta, nevis pilnībā izņemta.

Kas ir Dipitrēna kontraktūras fasciotomija USG kontrolē?

Tā ir mazinvazīva ķirurģiska procedūra, kuras laikā ārsts ar speciālu instrumentu caur nelielu pieeju pāršķeļ kontraktūru izraisošo saistaudu stīgu. Ultrasonogrāfijas kontrolē ārsts var vizualizēt:

• sabiezējušo plaukstas fasciju;

• kontraktūru izraisošo saistaudu stīgu;

• pirkstu saliecējcīpslas;

• apkārtējos nervus;

• asinsvadus;

• instrumenta novietojumu attiecībā pret šīm struktūrām.

USG kontrole palīdz precīzāk plānot procedūru un mazināt apkārtējo audu bojājuma risku, tomēr komplikāciju iespējamību pilnībā neizslēdz.

Kā notiek procedūra?

Procedūra parasti tiek veikta lokālajā anestēzijā, ambulatoros apstākļos. Ārsts:

• Izvērtē pirkstu saliekuma pakāpi un plaukstas funkciju.

• Ar ultrasonogrāfiju nosaka saistaudu stīgas atrašanās vietu un tās attiecības ar apkārtējām struktūrām.

• Izvēlas drošu instrumenta ievadīšanas vietu.

• Veic lokālu atsāpināšanu.

• Ultrasonogrāfijas kontrolē ievada speciālu instrumentu un pāršķeļ saistaudu stīgu.

• Izvērtē pirksta iztaisnošanas iespējas un plaukstas funkciju pēc stīgas atbrīvošanas.

Atkarībā no kontraktūras izteiktības un audu stāvokļa pēc procedūras pirkstu var izdoties iztaisnot pilnībā vai daļēji.

Kādas ir USG kontrolētas fasciotomijas priekšrocības?

Salīdzinājumā ar plašāku vaļēju operāciju mazinvazīvai fasciotomijai iespējamas vairākas priekšrocības:

• neliela instrumenta ievadīšanas vieta;

• procedūra lokālajā anestēzijā;

• anatomisko struktūru vizualizācija USG kontrolē;

• mazāks mīksto audu traumējums;

• parasti nav nepieciešamas šuves;

• iespējama ātrāka atgriešanās vieglās ikdienas aktivitātēs.

Tomēr metode nav piemērota visiem Dipitrēna kontraktūras gadījumiem. Tās piemērotība atkarīga no saistaudu stīgas novietojuma, kontraktūras smaguma un apkārtējo struktūru anatomijas.

Kam procedūra var būt piemērota?

USG kontrolētu fasciotomiju var apsvērt pacientiem, kuriem:

• diagnosticēta Dipitrēna kontraktūra;

• izveidojusies skaidri sataustāma saistaudu stīga;

• viens vai vairāki pirksti ir saliekti un tos nevar pilnībā iztaisnot;

• pirkstu kustību ierobežojums apgrūtina ikdienas aktivitātes;

• nepieciešama kontraktūras korekcija;

• anatomiskā situācija ļauj veikt mazinvazīvu saistaudu stīgas pāršķelšanu.

Procedūras piemērotību nosaka ārsts pēc individuālas izvērtēšanas.

Vai Dipitrēna kontraktūras fasciotomija ir operācija?

Fasciotomija ir mazinvazīva procedūra, kuras laikā tiek pāršķelta plaukstas fascijas stīga, kas izraisa pirksta saliekumu. USG kontrolēta pieeja ļauj procedūras laikā vizualizēt saistaudu stīgu un tuvumā esošās anatomiskās struktūras.

Vai fasciotomija pilnībā izārstē Dipitrēna kontraktūru?

Fasciotomija var palīdzēt iztaisnot pirkstu un uzlabot plaukstas funkciju, taču tā nenovērš slimības pamatā esošo noslieci uz saistaudu izmaiņām. Dipitrēna kontraktūra pēc ārstēšanas var atkārtoties. Atkārtošanās risks ir atkarīgs no slimības rakstura, ārstēšanas metodes un individuālajiem faktoriem. Tādēļ pēc procedūras svarīga ir plaukstas funkcijas novērošana un ārsta rekomendāciju ievērošana.

Atveseļošanās pēc Dipitrēna kontraktūras fasciotomijas

Pēc procedūras iespējams:

• neliels pietūkums;

• zilums;

• jutīgums vai diskomforts ārstētajā zonā;

• īslaicīgs plaukstas un pirkstu stīvums;

• neliels ādas bojājums vai plīsums stīgas atbrīvošanas vietā.

Atveseļošanās ilgums ir individuāls un atkarīgs no kontraktūras izteiktības, ārstēšanas apjoma un pacienta veselības stāvokļa. Pēc ārsta norādījuma var būt nepieciešami pirkstu kustīguma vingrinājumi, ergoterapija vai individuāli pielāgota ortoze. Pie vieglām ikdienas aktivitātēm iespējams atgriezties atbilstoši pašsajūtai un ārsta rekomendācijām, savukārt intensīva plaukstas noslodze uz laiku var būt jāierobežo.

Iespējamie riski

Tāpat kā jebkurai invazīvai procedūrai, arī Dipitrēna kontraktūras fasciotomijai iespējami riski, piemēram, asiņošana vai zilums, ādas plīsums, sāpes vai jutīgums procedūras vietā, nepilnīga pirksta iztaisnošana, ilgstošs stīvums, kontraktūras atkārtošanās u.c. Ultrasonogrāfija palīdz ārstam precīzāk orientēties anatomiskajās struktūrās, taču pilnībā nenovērš komplikāciju risku.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Speciālista konsultācija ieteicama, ja:

• plaukstā parādījies ciets mezgliņš vai sabiezējums;

• zem ādas sataustāma stingra saistaudu stīga;

• viens vai vairāki pirksti pakāpeniski saliecas;

• pirkstu kļūst grūti pilnībā iztaisnot;

• plaukstu vairs nevar pilnībā novietot uz galda;

• pirkstu saliekums traucē ikdienas aktivitātēm;

• pēc iepriekšējas ārstēšanas kontraktūra atkārtojas.

Savlaicīga konsultācija palīdz novērtēt slimības progresēšanu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi.

Dipitrēna kontraktūras fasciotomija Rīgā

Dipitrēna kontraktūras fasciotomija ultrasonogrāfijas kontrolē pieejama “Veselības centrs 4” filiālē “Diagnostikas centrs”, Grebenščikova ielā 1, Rīgā.

Procedūru veic dr. Matīss Mežals – algologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, ultrasonogrāfijas speciālists. Pirms procedūras nepieciešama ārsta konsultācija, lai izvērtētu kontraktūras pakāpi un piemērotāko ārstēšanu.