Gastroenterologs

Gastroenterologs – konsultācijas, diagnostika un ārstēšana

Gastroenterologs ir ārsts, kurš diagnosticē, ārstē un ilgtermiņā uzrauga gremošanas sistēmas slimības – barības vada, kuņģa, zarnu, aknu, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera veselības problēmas. Pie gastroenterologa ieteicams vērsties, ja ir ilgstošas vai atkārtotas vēdersāpes, dedzināšana un atvilnis, vēdera pūšanās, slikta dūša, izmaiņas vēdera izejā vai citi gremošanas traucējumi, kā arī tad, ja analīzēs vai izmeklējumos konstatētas izmaiņas, kurām nepieciešama gastroenterologa izvērtēšana. Gastroenterologa konsultācija var būt nepieciešama arī pacientiem bez izteiktām sūdzībām, ja ir paaugstināts gremošanas sistēmas slimību risks, ģimenes anamnēzē bijušas noteiktas kuņģa un zarnu trakta slimības vai nepieciešama iepriekš veiktu izmeklējumu rezultātu izvērtēšana.

Kad vērsties pie gastroenterologa?

Gastroenterologa konsultācija ieteicama, ja ir:

  • sāpes vai diskomforts vēderā un pakrūtē;

  • dedzināšana aiz krūšu kaula, skābes atvilnis vai atraugas;

  • slikta dūša vai atkārtota vemšana;

  • vēdera pūšanās un pastiprināta gāzu veidošanās;

  • ilgstoša caureja vai aizcietējums;

  • mainīga vai neierasta vēdera izeja;

  • agrīna sāta sajūta vai pilnuma sajūta pēc ēšanas;

  • rīšanas grūtības vai sāpes rīšanas laikā;

  • neizskaidrojams svara zudums;

  • dzelzs deficīts vai mazasinība;

  • izmaiņas aknu rādītājos;

  • ādas vai acu sklēru dzelte;

  • asinis vēdera izejā;

  • atkārtoti vai ilgstoši gremošanas traucējumi;

  • nepieciešams izvērtēt jau veikta izmeklējuma, piemēram, gastroskopijas, kolonoskopijas vai histoloģijas, rezultātus.

Ja simptomi atkārtojas vai saglabājas ilgstoši, tos nevajadzētu skaidrot tikai ar uzturu vai stresu. Gastroenterologs palīdz noteikt iespējamo cēloni un izvēlēties piemērotāko diagnostikas un ārstēšanas taktiku.

Kādas slimības ārstē gastroenterologs?

Gastroenterologa kompetencē ir dažādas gremošanas sistēmas slimības un funkcionāli traucējumi, tostarp:

  • gastroezofageālā refluksa slimība (GERS);

  • gastrīts;

  • Helicobacter pylori infekcija;

  • kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība;

  • funkcionāla dispepsija;

  • kairinātu zarnu sindroms;

  • iekaisīgas zarnu slimības – Krona slimība un čūlainais kolīts;

  • celiakija;

  • divertikulāra slimība;

  • hronisks aizcietējums un caureja;

  • SIBO jeb tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroms;

  • noteikti ogļhidrātu malabsorbcijas un pārtikas nepanesības veidi;

  • aknu slimības un izmainīti aknu enzīmu rādītāji;

  • žultspūšļa un žultsceļu slimības;

  • aizkuņģa dziedzera slimības;

  • gremošanas un barības vielu uzsūkšanās traucējumi.

Diagnozi nenosaka tikai pēc simptomiem. Līdzīgas sūdzības var būt dažādu slimību gadījumā, tāpēc nepieciešamo izmeklēšanu ārsts izvēlas individuāli.

Kā notiek gastroenterologa konsultācija?

Vizītes sākumā gastroenterologs detalizēti iztaujā pacientu par sūdzībām – kad tās sākušās, cik bieži tās parādās, vai tās saistītas ar ēšanu, fizisku slodzi vai citiem apstākļiem. Ārstam būtiska ir informācija arī par iepriekš diagnosticētām slimībām, operācijām, lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, pārtikas vai medikamentu nepanesību, ģimenē sastopamām gremošanas sistēmas slimībām, iepriekšējiem izmeklējumiem un ārstēšanu. Konsultācijas laikā ārsts nepieciešamības gadījumā veic pacienta apskati un vēdera palpāciju, izvērtē iepriekš veikto analīžu un izmeklējumu rezultātus un nosaka, vai nepieciešami papildu izmeklējumi. Vizītes noslēgumā tiek izstrādāts individuāls diagnostikas, ārstēšanas un turpmākās novērošanas plāns.

Kā sagatavoties gastroenterologa konsultācijai?

Ja iepriekš veikti izmeklējumi, uz konsultāciju ieteicams ņemt līdzi to rezultātus, īpaši gastroskopijas, kolonoskopijas, histoloģijas, ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses aprakstus un laboratorisko analīžu rezultātus. Vēlams sagatavot arī lietoto medikamentu un uztura bagātinātāju sarakstu. Ja iespējams, pārdomājiet, kad simptomi sākušies, kas tos pastiprina vai mazina, kā mainījusies vēdera izeja un vai ir bijušas svara izmaiņas. Ja ģimenē bijuši kuņģa, zarnu, aizkuņģa dziedzera vai citi gremošanas sistēmas audzēji, polipi, iekaisīgas zarnu slimības vai celiakija, par to jāinformē ārsts.

Kādus izmeklējumus var nozīmēt gastroenterologs?

Izmeklēšanu izvēlas individuāli atkarībā no simptomiem, pacienta vecuma, veselības stāvokļa, riska faktoriem un jau veiktās diagnostikas. Var būt nepieciešamas asins un fēču analīzes, vēdera dobuma ultrasonogrāfija, gastroskopija, kolonoskopija, biopsija un histoloģiska izmeklēšana, Helicobacter pylori diagnostika, kā arī datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai citi izmeklējumi. Atsevišķu indikāciju gadījumā var izmantot arī elptestus, piemēram, H. pylori, laktozes malabsorbcijas vai SIBO diagnostikai. Ne katram pacientam nepieciešama gastroskopija vai kolonoskopija. Izmeklējumu nepieciešamību ārsts nosaka pēc konsultācijas un individuāla riska izvērtējuma.

Diagnostika gastroenteroloģijā "Veselības centrs 4" kīnikās

Gastroskopija

Gastroskopija jeb augšējā gastrointestinālā endoskopija ļauj apskatīt barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas sākumdaļas gļotādu. Izmeklējumu var nozīmēt, piemēram, ilgstošu augšējā gremošanas trakta simptomu, rīšanas traucējumu, iespējamas asiņošanas, anēmijas vai citu indikāciju gadījumā. Gastroskopijas laikā nepieciešamības gadījumā iespējams paņemt audu paraugus jeb biopsiju histoloģiskai izmeklēšanai.

Kolonoskopija

Kolonoskopija ir resnās zarnas endoskopiska izmeklēšana. To izmanto gan simptomu cēloņa noskaidrošanai, gan noteiktās situācijās zarnu slimību un pirmsvēža izmaiņu diagnostikai un profilaksei. Kolonoskopijas laikā ārsts var apskatīt resnās zarnas gļotādu, paņemt biopsiju un, ja tas ir nepieciešams un iespējams, noņemt polipus.

Helicobacter pylori diagnostika

Helicobacter pylori ir baktērija, kas var izraisīt hronisku kuņģa gļotādas iekaisumu un ir saistīta ar peptiskas čūlas slimību un noteiktu kuņģa slimību riska palielināšanos. Aktīvas H. pylori infekcijas noteikšanai atbilstoši klīniskajai situācijai var izmantot neinvazīvus testus, tostarp ^13C urīnvielas elptestu, vai diagnostiku gastroskopijas laikā. Elptests neaizstāj gastroskopiju gadījumos, kad ārstam nepieciešams izvērtēt barības vada vai kuņģa gļotādu vai ir simptomi, kas var liecināt par nopietnāku slimību.

Kā gastroenterologs ārstē gremošanas sistēmas slimības?

Ārstēšana ir atkarīga no konkrētās diagnozes. Tā var ietvert medikamentozu terapiju, H. pylori eradikācijas terapiju, uztura un dzīvesveida korekciju, individuālas rekomendācijas par fizisko aktivitāti un turpmāku slimības uzraudzību. Ja nepieciešams, gastroenterologs sadarbojas ar gastrointestinālās endoskopijas speciālistiem, radiologiem, ķirurgiem, proktologiem, uztura speciālistiem, dietologiem un citu specialitāšu ārstiem. Daļu gremošanas trakta slimību iespējams diagnosticēt un ārstēt endoskopiski. Endoskopijas laikā atbilstoši indikācijām iespējams veikt biopsiju, polipu noņemšanu un atsevišķas asiņošanas apturēšanas manipulācijas.

Gastroenterologa konsultācija arī profilaktiski

Gastroenterologa konsultācija nav paredzēta tikai pacientiem ar jau diagnosticētu slimību. Profilaktiska gremošanas sistēmas veselības izvērtēšana var būt īpaši nozīmīga, ja ģimenē bijuši kuņģa vai zarnu audzēji, resnās zarnas polipi, iekaisīgas zarnu slimības vai celiakija, kā arī tad, ja atkārtoti konstatētas laboratorisko analīžu izmaiņas vai nepieciešams izvērtēt individuālo risku. Profilaktisko izmeklējumu veidu un biežumu nosaka individuāli atbilstoši vecumam, ģimenes anamnēzei, simptomiem un citiem riska faktoriem.

Kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība?

Plānveida gastroenterologa vizīti nevajadzētu gaidīt, ja ir vemšana ar asinīm vai vemšana, kas atgādina kafijas biezumus, melna darvai līdzīga vēdera izeja, izteikta asiņošana no taisnās zarnas, ģībonis vai izteikts reibonis kopā ar iespējamu asiņošanu, ļoti stipras vai strauji pieaugošas vēdersāpes vai citi akūti simptomi ar būtisku vispārējā stāvokļa pasliktināšanos. Šādās situācijās jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība. Savukārt gastroenterologa konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja ir progresējošas rīšanas grūtības, atkārtota vemšana, neizskaidrojams svara zudums, dzelzs deficīta anēmija, asinis vēdera izejā, ilgstošas izmaiņas vēdera izejā vai citi noturīgi un progresējoši simptomi.

Gastroenterologs Rīgā – “Veselības centrs 4”

“Veselības centrs 4” Gastroenteroloģijas centrā Rīgā pieejamas gastroenterologu konsultācijas, gremošanas sistēmas slimību diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana. Atkarībā no filiāles pieejama gastroskopija, kolonoskopija, H. pylori elptests, ultrasonogrāfija un dažādi elptesti, kā arī cita gremošanas sistēmas diagnostika. Gastroenterologi sadarbojas ar gastrointestinālās endoskopijas speciālistiem un citu specialitāšu ārstiem, lai nepieciešamības gadījumā pacientam varētu izveidot secīgu diagnostikas un ārstēšanas plānu.

Konkrēto pakalpojumu pieejamību, norises vietu un izmaksas ieteicams pārbaudīt izvēlētās “Veselības centrs 4” filiāles informācijā un aktuālajā cenrādī.