Onkologs ir ārsts, kurš specializējas vēža (onkoloģisko slimību) diagnostikā, ārstēšanā un novēršanā. Onkologi strādā ar dažādām vēža formām un izmanto vairākas pieejas atkarībā no pacienta vajadzībām un slimības stadijas. Onkoloģija ir ļoti plaša medicīnas nozare, un tās ietvaros pastāv vairākas apakšspecialitātes.
Onkologi specializējas, piemēram, medikamentozajā ārstēšanā, izmantojot ķīmijterapiju, imunoterapiju un citas zāļu terapijas vēža ārstēšanā. Nodrošina vēža ārstēšanas plāna izstrādi, uzraudzību un pielāgošanu, veic pacientu veselības stāvokļa novērošanu dianmikā un ārstēšanas ietekmi uz kopējo veselības stāvokli. Onkologi ķirurgi veic operācijas, lai izņemtu vēža audzējus un/vai audus, kas ir bojāti vai apdraudēti, bieži veic arī biopsijas, lai iegūtu paraugus audzēju diagnosticēšanai. Dažos gadījumos viņi arī veic rekonstruktīvas operācijas pēc audzēju izņemšanas. Radioloģijas onkologi ārstē vēzi, izmantojot staru terapiju – augstas enerģijas starojumu, kas iznīcina vēža šūnas vai kavē to augšanu, veido staru terapijas plānu un uzrauga tā īstenošanu, lai nodrošinātu, ka starojums tiek precīzi mērķēts uz audzēju, nesabojājot apkārtējos veselos audus. Onkologi hematologi specializējas asins vēža (piemēram, leikēmijas, limfomas) diagnostikā un ārstēšanā, strādā arī ar citiem asins un limfātiskās sistēmas traucējumiem.
Ko dara onkologs?
Diagnosticē vēzi: onkologs izvērtē simptomus, organizē un interpretē testus (biopsijas, attēlveidošanas izmeklējumus, asins analīzes) un nosaka diagnozi.
Veido ārstēšanas plānu: balstoties uz diagnozi un vēža tipu, onkologs izstrādā individualizētu ārstēšanas plānu, kurā var būt iesaistītas vairākas terapijas metodes.
Ārstē pacientus: onkologs nodrošina terapiju, piemēram, ķīmijterapiju, staru terapiju vai veic operācijas.
Uzrauga pacientu veselību: onkologs regulāri novēro pacientu stāvokli, lai noteiktu, vai ārstēšana darbojas, un veic nepieciešamos pielāgojumus.
Nodrošina aprūpi pēc ārstēšanas: onkologs sniedz arī pēcārstēšanas aprūpi, piemēram, uzrauga iespējamos recidīvus un palīdz pacientiem tikt galā ar ārstēšanas blakusparādībām vai ilgtermiņa sekām.
Onkologi bieži sadarbojas ar citiem speciālistiem, lai nodrošinātu visaptverošu un vislabāko iespējamo aprūpi pacientiem ar vēzi.
Kad jāapmeklē onkologs?
Vizīte pie onkologa ir nepieciešama, ja pastāv aizdomas par vēzi vai jau ir konstatēta onkoloģiska slimība. Tomēr ir dažādi apstākļi, kuros būtu ieteicams apmeklēt onkologu. Situācijas, kad jādodas pie onkologa:
Nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista
Aizdomas par vēzi: ja ģimenes ārsts vai cits speciālists pēc izmeklējumiem (piemēram, asins analīzēm, radioloģiskajiem izmeklējumiem) konstatē aizdomas par vēzi, viņš nosūtīs pie onkologa papildu pārbaudēm vai konsultācijai.
Pārbaudēm pēc izmaiņām organismā: ja tiek novērotas aizdomīgas izmaiņas organismā (piemēram, veidojumi, mezgliņi vai netipiski izsitumi), kurus nevar izskaidrot ar citiem iemesliem, ārsts var norīkot vizīti pie onkologa.
Vēža diagnoze
Ja cilvēkam jau ir diagnosticēts vēzis, nepieciešama onkologa uzraudzība un ārstēšanas plāna izstrāde. Onkologi uzraudzīs ārstēšanas procesu, pielāgos terapijas, kā arī novērtēs vēža attīstību un ārstēšanas efektivitāti.
Aizdomīgi simptomi vai izmaiņas veselībā
Daži simptomi var norādīt uz iespējamu onkoloģisku slimību, un, ja tie parādās, ir svarīgi apmeklēt ārstu. Ja tiek konstatētas aizdomas par vēzi, būs nepieciešams nosūtījums pie onkologa. Šie simptomi var būt:
pastāvīgas, neizskaidrojamas sāpes vai diskomforts jebkurā ķermeņa daļā;
neparasti mezgliņi vai veidojumi, kas ir jūtami zem ādas, piemēram, krūtīs, kaklā, padusēs vai citur;
hronisks klepus vai aizsmakums, kas nepāriet un kuru neizskaidro citi iemesli (piemēram, infekcija);
svara zudums bez redzama iemesla;
hronisks nogurums, kas neuzlabojas pat pēc atpūtas;
izmaiņas ādā: dzimumzīmju vai citu ādas veidojumu krāsas, formas, izmēra izmaiņas;
grūtības rīšanas procesā vai ilgstošas problēmas ar gremošanu;
asiņošana, kas nav saistīta ar traumu (piemēram, asiņošana no smaganām, asinis urīnā, izkārnījumos vai klepus laikā) u.c.
Onkoloģiska slimība ģimenes anamnēzē
Ja ģimenē ir bijuši vairāki vēža gadījumi, sevišķi jaunā vecumā vai reti sastopami vēža veidi, onkologs vai ģenētiķis var ieteikt veikt specifiskus izmeklējumus vai ģenētiskos testus, lai novērtētu jūsu individuālo risku.
Pēcterapijas un kontroles pārbaudes
Pēc ārstēšanas: pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi vēža diagnoze un ārstēšana, regulāras kontroles pie onkologa palīdz uzraudzīt iespējamo recidīvu un novērtēt atveseļošanos.
Ilgtermiņa uzraudzība: pat pēc veiksmīgas ārstēšanas dažreiz pastāv ilgtermiņa sekas vai nepieciešamība kontrolēt atveseļošanos, lai novērstu vēža atgriešanos.
Profilaktiskas pārbaudes
Dažos gadījumos onkologu var apmeklēt profilaktiskām pārbaudēm, it īpaši cilvēki ar paaugstinātu vēža risku, piemēram, smēķētājiem vai tiem, kam ir bijusi ilgstoša saskare ar bīstamām vielām, kas var izraisīt vēzi.
Vizīte pie onkologa var būt svarīgs solis agrīnā vēža diagnosticēšanā un ārstēšanā. Jo ātrāk tiek atklāta slimība, jo lielākas ir izredzes uz veiksmīgu ārstēšanu.
