Pneimonologs ir ārsts, kas specializējies elpošanas orgānu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Biežākās slimības, kuras pneimonologs ārstē, ir dziļāko elpceļu infekcijas (bronhīti, pneimonijas), bronhiālā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze, retās plaušu slimības (sarkoidoze, fibrozējošs alveolīts u. c.), pleiras slimības (dažādas izcelsmes pleirīti).
Pneimonologi palīdz diagnosticēt plaušu vēzi, onkoloģisko slimību metastāzes plaušās, hematoloģiskās un reimatoloģiskās slimības ar plaušu bojājumu.
Pirmā vizīte pie pneimonologa parasti ilgst 20–30 minūtes. Pacientam vēlams paņemt līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus un sīki apdomāt savas sūdzības, piemēram, cik ilgi ir klepus vai vēl ir kādi citi simptomi (svīšana, nespēks utt.).
Pēc rūpīgas anamnēzes ievākšanas tiek veikta spirogrāfija ar bronhu paplašināšanu vai bez tās. Ja nepieciešams, ārsts nosūta uz papildanalīzēm, veikt plaušu rentgenu, krēpu izmeklējumus, t. sk. lai noteiktu tuberkulozes mikobaktērijas, vai uz citiem izmeklējumiem, piemēram, bronhoskopiju, bronhu provokācijas testu. Lai precizētu diagnozi un izvēlētos pareizāko ārstēšanas taktiku, nereti pacientam vajadzīga citu specialitāšu ārstu konsultācija.
Galvenie pneimonologa sadarbības partneri ir radiologi, bronhologi, torakālie ķirurgi, LOR speciālisti un alergologi.
Kā ārstē pneimonologs (Inetas Grīsles atziņas)
Akūtu bronhītu parasti izraisa vīrusinfekcijas, tāpēc antibiotiku terapija nav vajadzīga. Lieto medikamentus vai tautas līdzekļus, kas palīdz atkrēpot, sašķidrina krēpas.
Ārstējot pneimoniju (plaušu karsoni), antibiotikas izraksta ārsts, ņemot vērā slimības norisi un pacienta stāvokli. Ārstējot obstruktīvās plaušu slimības (astmu, HOPS), tiek izmantoti medikamenti inhalāciju formā. Tā elpceļos ātrāk un nelielā daudzumā nonāk vajadzīgie medikamenti, neizraisot blakusefektu citur.
Ļoti svarīgi ir pacientu apmācīt pareizi lietot inhalācijas ierīces. Ja plaušās diagnosticē audzēju, pacientu nosūta pie plaušu ķirurga. Jāatzīst, ka operācija ir vienīgā radikālā plaušu vēža terapijas metode. Ja audzējs atklāts laikus, iespējams veikt videotorakoskopiju ar audzēja izņemšanu.
Visefektīvākā plaušu slimību profilakse ir veselīgs dzīvesveids. Galvenais – nesmēķēt un veikt regulāras fiziskās aktivitātes. Pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām rekomendē ārstniecisko fizkultūru un krūškurvja masāžu, lai uzlabotu bronhu drenāžu.
Trauksmes signāli, kad jādodas pie pneimonologa
Ja klepus ieilgst trīs nedēļas un ilgāk.
Krēpās parādās asins piejaukums.
Sūdzības par elpas trūkuma sajūtu fiziskas slodzes laikā.
Strauji pieaug elpas trūkums jeb pēkšņa elpas trūkuma lēkme ar ''čīkstošu elpu''.
Sāpes krūškurvī. Īpaši, ja tām pievienojas citi simptomi: elpas trūkums, klepus utt.
Ilgstoši ir paaugstināta temperatūra, krišanās svarā, svīšana.
Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD), apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.
