Kas ir klīniskais un veselības psihologs?
Klīniskais un veselības psihologs ir profesionāls psihologs, kurš specializējies psiholoģisko traucējumu diagnostikā, ārstēšanā un psiholoģiskās veselības veicināšanā. Klīniskais un veselības psihologs apvieno klīniskās psiholoģijas un veselības psiholoģijas zināšanas un prasmes.
Lai strādātu šajā jomā Latvijā, ir jāiegūst profesionālā psihologa kvalifikācija, un jābūt sertificētam konkrētajā specializācijā – klīniskajā un veselības psiholoģijā.
Kas ir klīniskā psiholoģija?
Klīniskā psiholoģija fokusējas uz:
psihisko traucējumu (piemēram, depresija, trauksme, PTSD, atkarības) diagnostiku un terapiju;
personības novērtēšanu;
krīzes intervencēm (piemēram, pēc traumatiskas pieredzes).
Kas ir veselības psiholoģija?
Veselības psiholoģija fokusējas uz:
psiholoģisko faktoru ietekmi uz fizisko veselību;
pacientu atbalstu hronisku slimību (piemēram, diabēts, sirds slimības, onkoloģiskas saslimšanas) gadījumā;
uzvedības maiņu veselības uzlabošanai (piemēram, smēķēšanas atmešana, uztura paradumi, fiziskās aktivitātes);
psiholoģiskās palīdzības sniegšanu pacientiem, kuri saskaras ar nopietnām medicīniskām diagnozēm.
Ko dara klīniskais un veselības psihologs?
Veic psiholoģisko izpēti un diagnostiku.
Sniedz psiholoģisku palīdzību, konsultācijas, terapiju.
Sadarbojas ar ārstiem, psihiatriem un citiem speciālistiem.
Veicina garīgo un fizisko veselību, strādājot gan ar slimniekiem, gan ar veseliem cilvēkiem.
Izstrādā profilakses programmas un vada psiholoģiskās veselības veicināšanas pasākumus.
Visbiežāk klīniskais un veselības psihologs sniedz palīdzību pacientiem, kuriem ir novērojamas šādas emocionālās pašsajūtas problēmas:
akūts vai hronisks stress un trauksme (sociālā trauksme, panikas lēkmes, veģetatīvā distonija, u.c.);
ilgstoša nomāktība;
izdegšana (emocionālā izdegšana, profesionālā izdegšana );
spēcīgs emocionāls trieciens (zaudējums, šķiršanās, nodevība, draudzības iziršana);
depresija (sezonālā depresija, pēcdzemdību depresija );
uzvedības traucējumi (agresija, dusmu lēkmes);
pašvērtējuma problēmas;
neparedzēta apstākļu maiņa (karjera, finanses, attiecības, dzīvesvieta u.c.);
sarežģījumi attiecībās ar apkārtējiem (konflikti, šķiršanās, grūtības veidot attiecības, vientulība);
identitātes krīze;
piedzīvotas dažādas krīzes situācijas (traumatisks notikums, vardarbība, avārija, emocionālais trieciens);
piedzīvota psiholoģiskā vardarbība, mobings, bosings.
Speciālisti veic arī intelekta un emocionālās sfēras psiholoģisko izpēti jauniešiem un pieaugušajiem. Psiholoģiskās izpētes mērķis ir noteikt cilvēka personību, domāšanas un saskarsmes īpatnības, kognitīvās spējas un procesus (uztvere, atmiņa, uzmanība), intelektu. Izpētes beigās tiek sagatavots atzinums.
Konsultāciju laikā psihologs uzklausa klientu, sniedz emocionālo atbalstu un palīdz cilvēkam atklāt un izmantot iekšējos resursus, lai izprastu un atrisinātu radušos problēmu. Psihologs neiesaka vienu pareizo risinājumu un neizraksta zāles, bet gan palīdz apzināt dažādus rīcības mehānismus un pieejas, kas cilvēkam ļautu sev palīdzēt.
Traumatisku pārdzīvojumu apstrādē klīniskais un veselības psihologs var izmantot arī EMDR metodi (Eye Movement Desensitization and Reprocessing — acu kustību desensibilizācija un pārstrāde) – tā ir psihoterapijas tehnika, kas paredzēta traumatiska pārdzīvojuma, stresa vai trauksmes mazināšanai, apstrādājot negatīvas, traucējošas atmiņas.
Kas ir EMDR metode?
EMDR ir zinātniski pamatota psihoterapijas metode, ko 20. gadsimta 80. gados izstrādāja Francīne Šapiro (Francine Shapiro). Tā balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka psihe spēj pašregulēties un dziedēt, taču traumatiskas pieredzes gadījumā šis process var tikt traucēts. EMDR mērķis ir "atbloķēt" šo dabiski dziedējošo spēju.
Terapijas laikā psihologs palīdz klientam pārstrādāt traumatiskās atmiņas, vienlaikus aktivizējot bilaterālu stimulāciju, visbiežāk izmantojot acu kustības, pieskārienus vai skaņas pārmaiņus abās ķermeņa pusēs.
EMDR terapija notiek vairākos posmos – astoņās fāzēs. Cik tikšanās reizes katrā no terapijas fāzēm ir nepieciešamas, parasti tiek noteikts katram klientam individuāli – atkarībā no situācijas, emociju regulācijas, emocionālās traumas smaguma un citiem faktoriem.
Sākuma fāzēs notiek sagatavošanās, anamnēzes ievākšana, metodes izskaidrošana, regulācijas tehniku apgūšana, tad seko darbs ar traumatiskās pieredzes aktivizēšanu, bilaterālā stimulācija: tiek izmantotas acu kustības - klients seko ar acīm terapeita pirkstiem, vai tiek veikti pamīšus piesitieni (EMDR tapping), skaņas, asociāciju pārstrāde un pozitīvu pārliecību nostiprināšana. Noslēguma fāzē tiek izvērtēts process, terapijas rezultāts un izlemts, kā rīkoties turpmāk.
EMDR ir efektīva dažādās situācijās:
ja ir PTSS (pēctraumatiskā stresa traucējumi);
vardarbības un seksuālas traumas pieredze;
negadījumi, fiziskas traumas, smagas slimības;
bērnības traumas (ignorēšana, pazemojums);
trauksme, panika, fobijas;
sēras, šķiršanās;
zems, svārstīgs pašvērtējums.
EMDR ļauj cilvēkam piekļūt traumatiskajai atmiņai, bet to pārstrādāt bez pārslodzes, drošā un strukturētā veidā. Tas aktivizē smadzeņu dabisko informācijas apstrādes mehānismu, līdzīgi kā REM fāzē (kad acis kustas miega laikā). Tā rezultātā emocionālā intensitāte samazinās, un trauma vairs netraucē ikdienai.
Labs psihologs pieejams ne tikai Rīgas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem - ja esat Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Carnikavas, Siguldas, Limbažu vai jebkuras citas Latvijas pilsētas vai ciemata iedzīvotājs, jūs varat apsvērt iespēju apmeklēt speciālistus Rīgas klīnikās.
Pieejami apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.
