Sniedz konsultācijas, veic funkcionālo diagnostiku, izmantojot osteopātijas metodi. Piedāvā osteopātiju, manuālo terapiju, kinezioloģisko teipošanu, lāzera terapiju, triecienviļņu terapiju, praksē izmanto ''Manuhtera 242'' funkcionālo galdu.
Ko dara fizioterapeits, pielietojot osteopātijas metodi?
Speciālists novērtē pacienta funkionālo stāvokli, apskata pacienta stāju, gaitu, novērtē ķermeņa simetriju un kustību stereotipus. Speciālists labi pārzina anatomiju, biomehāniku, orientējas fizioloģijā un neiroloģijā. Izmeklējot pacientu, tiek izmantoti statiskie un dinamiskie vērtēšanas testi, dažādi neiroloģiskie un ortopēdiskie testi. Speciālistam apmācības laikā un, gadiem ilgi praktizējot, attīstās ļoti labas palpatorās iemaņas un spēja sajust ķermeņa audu stāvokli, struktūru kustības.
Speciālists konsultācijas laikā novērtē kustību balsta aparāta stāvokli (kaulu, locītavu, saišu, muskuļu, fasciju, periostu, locītavu somiņu, muskuļu cīpslu stāvokli). Novērtē mobilitāti (slidenību) un motilitāti (kustību pašā organā) iekšējos orgānos, nervu sistēmas, limfātiskās sistēmas, kardiovaskulārās un elpošanas sistēmas funkcionālo mobilitāti. Speciālists testē kraniosakrālās sistēmas kustīgumu, palpatori izmeklē galvaskausa šuvju elasticitāti un mikrokustīgumu tajās, spēj noteikt, kurā līmenī ir mikrokustīguma ierobežojums, noteikt, kas šo ierobežojumu rada. Liela loma diagnostikā un ārstēšanā ir pacienta psihoemocionālajam stāvoklim. Pēc izmeklēšanas pacientam tiek noteikta funkcionālā diagnoze un veiktas nepieciešamās korekcijas, ievērojot koncepciju par cilvēka ārstēšanu kopumā.
Ar osteopātiju ārstē:
kustību balsta slimības: stājas traucējumi, nespecifiskās muguras sāpes, locītavu sāpes, osteohondroze, spondiloze, spondiloartroze, radikulīts, miofasciālās sāpes, muskuļu disbalanss utt;
neiroloģiskos traucējumus: galvassāpes, migrēnas (vēlama neirologa konsultacija), miega traucējumi, neiroveģetatīvā distonija, bērnu uzvedības traucējumi (histērijas, hiperaktivitāte, uzmanības traucējumi). Psihoemcionālā pārslodze, izdegšanas sindroms, muskuļu tiki, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, trauksme, nemiers;
stāvokļus pēc zobārsta ortodonta manipulācijām, sakodiena izmaiņām, operācijām, zobu ekstrakcijas, temporomandibulārās (žokļa) locītavas sāpēm un disfunkcijas;
stāvokļus pēc traumu konservatīvas un ķirurģiskas ārstēšanas;
sporta traumas un pārslodzi;
otorinolaringoloģijā: adenoīdus (1 un 2 pakāpe), hroniskos sinusītus, rinītus, faringītus (bez strutām);
ginekoloģijā: saauguma procesi, sāpīgas mēnešreizes, dzemdes stāvokļa izmaiņas, iegurņa diafragmas muskuļu hipertonusu vai disbalansu;
gastroenteroloģiskie funkcionālos traucējumus.
Osteopātija var būt kā pamata ārstēšanas metode vai arī papildināt tradicionālās ārstēšanas metodes.
Pieņem pacientus no 5 gadu vecuma.
Pieejami maksas pakalpojumi.