Kas ir klīniskais un veselības psihologs?
Klīniskais un veselības psihologs ir profesionāls psihologs, kurš specializējies psiholoģisko traucējumu diagnostikā, ārstēšanā un psiholoģiskās veselības veicināšanā. Klīniskais un veselības psihologs apvieno klīniskās psiholoģijas un veselības psiholoģijas zināšanas un prasmes.
Lai strādātu šajā jomā Latvijā, ir jāiegūst profesionālā psihologa kvalifikācija, un jābūt sertificētam konkrētajā specializācijā – klīniskajā un veselības psiholoģijā.
Kas ir klīniskā psiholoģija?
Klīniskā psiholoģija fokusējas uz:
psihisko traucējumu (piemēram, depresija, trauksme, PTSD, atkarības) diagnostiku un terapiju;
personības novērtēšanu;
krīzes intervencēm (piemēram, pēc traumatiskas pieredzes).
Kas ir veselības psiholoģija?
Veselības psiholoģija fokusējas uz:
psiholoģisko faktoru ietekmi uz fizisko veselību;
pacientu atbalstu hronisku slimību (piemēram, diabēts, sirds slimības, onkoloģiskas saslimšanas) gadījumā;
uzvedības maiņu veselības uzlabošanai (piemēram, smēķēšanas atmešana, uztura paradumi, fiziskās aktivitātes);
psiholoģiskās palīdzības sniegšanu pacientiem, kuri saskaras ar nopietnām medicīniskām diagnozēm.
Ko dara klīniskais un veselības psihologs?
Veic psiholoģisko izpēti un diagnostiku.
Sniedz psiholoģisku palīdzību, konsultācijas, terapiju.
Sadarbojas ar ārstiem, psihiatriem un citiem speciālistiem.
Veicina garīgo un fizisko veselību, strādājot gan ar slimniekiem, gan ar veseliem cilvēkiem.
Izstrādā profilakses programmas un vada psiholoģiskās veselības veicināšanas pasākumus.
Visbiežāk klīniskais un veselības psihologs sniedz palīdzību bērniem, kuriem ir novērojamas šādas emocionālās pašsajūtas problēmas:
akūts vai hronisks stress un trauksme (sociālā trauksme, panikas lēkmes, veģetatīvā distonija, u.c.);
ilgstoša nomāktība;
izdegšana (emocionālā izdegšana, izdegšana skolā);
spēcīgs emocionāls trieciens (zaudējums, šķiršanās, nodevība, draudzības iziršana);
depresija (sezonālā depresija u.c.);
uzvedības traucējumi (agresija, dusmu lēkmes);
pašvērtējuma problēmas;
neparedzēta apstākļu maiņa (vecāku šķiršanās, dzīvesvieta u.c.);
sarežģījumi attiecībās ar apkārtējiem (konflikti, grūtības veidot attiecības, vientulība);
identitātes krīze;
piedzīvotas dažādas krīzes situācijas (traumatisks notikums, vardarbība, avārija, emocionālais trieciens);
piedzīvota psiholoģiskā vardarbība, mobings, bosings.
Speciālisti veic arī intelekta un emocionālās sfēras psiholoģisko izpēti jauniešiem. Psiholoģiskās izpētes mērķis ir noteikt cilvēka personību, domāšanas un saskarsmes īpatnības, kognitīvās spējas un procesus (uztvere, atmiņa, uzmanība), intelektu. Izpētes beigās tiek sagatavots atzinums.
Konsultāciju laikā psihologs uzklausa, sniedz emocionālo atbalstu un palīdz atklāt un izmantot iekšējos resursus, lai izprastu un atrisinātu radušos problēmu. Psihologs neiesaka vienu pareizo risinājumu un neizraksta zāles, bet gan palīdz apzināt dažādus rīcības mehānismus un pieejas, kas cilvēkam ļautu sev palīdzēt.
Pieejami apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.
