Kas ir dzeltenais drudzis?
Dzeltenais drudzis ir smaga akūta vīrusu infekcija, ko izraisa dzeltenā drudža vīruss, kas pieder Flavivirus grupai. Slimība izplatās ar inficētu odu kodumiem, galvenokārt dienā aktīvu odu starpniecību. Vīrusa rezervuāri ir gan cilvēki, gan primāti, un inficēšanās risks ir īpaši nozīmīgs reģionos, kur slimība ir endēmiska.
Kādi ir dzeltenā drudža simptomi?
Dzeltenā drudža sākotnējie simptomi parasti ir drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, slikta dūša, vemšana un nespēks. Lielākajai daļai pacientu šie simptomi mazinās dažu dienu laikā, taču apmēram 15% inficēto attīstās smaga slimības forma ar atkārtotu augstu drudzi, dzelti, asiņošanu, orgānu mazspēju un šoku. Smagajā fāzē aptuveni puse pacientu mirst 7–10 dienu laikā.
Biežākie simptomi
augsta temperatūra;
galvassāpes;
muskuļu sāpes;
drebuļi;
slikta dūša vai vemšana;
izteikts vājums;
smagākos gadījumos — dzelte, asiņošana, nieru vai citu orgānu mazspēja.
Kur ir dzeltenā drudža riska reģioni?
Dzeltenais drudzis ir endēmisks Subsahāras Āfrikā un tropiskajā Dienvidamerikā. Ceļotājiem lielāks risks ir tad, ja viņi dodas uz mežu, džungļu, savannas vai uzliesmojumu skartiem apvidiem. Svarīgi — tas, ka valstī nav obligātas prasības uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, nenozīmē, ka šajā valstī nav dzeltenā drudža riska. Savukārt atsevišķas valstis var pieprasīt vakcinācijas apliecinājumu pat tad, ja tās pašas nav endēmiskas, lai novērstu vīrusa ievešanu.
Kā izplatās dzeltenais drudzis?
Dzeltenais drudzis izplatās ar inficētu odu kodumiem. CDC apraksta trīs transmisijas ciklus - džungļu, starpposma un urbāno - un norāda, ka nevakcinēti ceļotāji, kuri apmeklē mežainas vai savannas teritorijas endēmiskajos reģionos, ir īpaši pakļauti riskam.
Vakcīna pret dzelteno drudzi
Vakcinācija ir efektīvākais profilakses veids pret dzelteno drudzi. WHO norāda, ka viena vakcīnas deva nodrošina aizsardzību uz visu mūžu, un revakcinācija parasti nav nepieciešama. Imunitāte veidojas 80–100% vakcinēto 10 dienu laikā un vairāk nekā 99% cilvēku 30 dienu laikā.
Kad vakcinācija ir īpaši svarīga?
Vakcinācija parasti ir ieteicama ceļotājiem, kuri dodas uz reģioniem ar dzeltenā drudža risku, īpaši, ja plānots:
ceļot uz endēmiskiem rajoniem Āfrikā vai Dienvidamerikā;
uzturēties mežainās, džungļu vai savannas teritorijās;
apmeklēt apgabalus ar uzliesmojumiem;
ieceļot valstī, kur vakcinācijas apliecinājums ir iebraukšanas prasība.
Starptautiskais sertifikāts par vakcināciju
Dzeltenā drudža vakcinācija starptautiskajos ceļojumos tiek dokumentēta ar International Certificate of Vaccination or Prophylaxis (ICVP) jeb tā dēvēto “dzelteno karti”. Sertifikāts kļūst derīgs 10. dienā pēc vakcinācijas. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem vakcinācija pret dzelteno drudzi un attiecīgais sertifikāts ir derīgi uz visu vakcinētās personas mūžu, pat ja vecākā kartītē ir norādīts iepriekšējais derīguma termiņš.
Vai dzeltenajam drudzim ir ārstēšana?
Specifiskas pretvīrusu ārstēšanas dzeltenajam drudzim nav. Galvenā nozīme ir atbalstošai terapijai, piemēram, šķidruma balansam, simptomu kontrolei un komplikāciju ārstēšanai. Tāpēc profilakse un savlaicīga vakcinācija ir īpaši svarīga.
Kā vēl mazināt inficēšanās risku?
Pat pēc vakcinācijas ieteicams izvairīties no odu kodumiem:
lietot insektu repelentus;
valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un starām;
samazināt odu vairošanās vietas, piemēram, stāvoša ūdens uzkrājumus;
izmantot citus individuālos aizsardzības līdzekļus pret odiem. Tā kā dzeltenā drudža pārnēsātāji bieži kož dienas laikā, tikai nakts tīkli vien nav pietiekams aizsardzības līdzeklis.
Kad vakcīna var nebūt piemērota?
WHO norāda, ka dzeltenā drudža vakcīna parasti nav ieteicama zīdaiņiem līdz 9 mēnešu vecumam, cilvēkiem ar smagu alerģiju pret olu olbaltumu, personām ar smagu imūndeficītu vai noteiktiem aizkrūtes dziedzera traucējumiem. Cilvēkiem virs 60 gadu vecuma vakcinācijas ieguvumu un risku izvērtē individuāli.
Vakcinācija ceļotāju aizsardzībai nav obligāta prasība, bet ļoti ieteicama.