Vakcinācija pret ērču encefalītu

Encefalīts ir galvas smadzeņu iekaisums, kam var būt dažādi cēloņi (baktērijas, vīrusi, autoimūni procesi u.c.). Mūsu platuma grādos īpaši jāuzmanās no ērču encefalīta, kuru pārnēsā pieaugušas ērces. Inficēties iespējams no ērces koduma, kā arī no inficētu dzīvnieku piena.

Ērču encefalīts ir izturīgs pret zemām temperatūrām, tāpēc inficēšanās risks pastāv ne tikai pavasarī un vasarā, bet arī rudenī un pat ziemā.

Ērču encefalīts ir bīstama slimība visām vecuma grupām. Ērču encefalīts cilvēku apdraud ne tikai slimības akūtajā fāzē, bet var izraisīt nopietnas un ilgstošas veselības problēmas arī pēc pārslimošanas.

Kādas ir ērču encefalīta pazīmes?

Slimība sākas strauji – krasi paaugstinās ķermeņa temperatūra, novērojama vemšana un spēcīgas galvassāpes. Temperatūra var paaugstināties viļņveidīgi un ilgstoši saglābāties paaugstināta. Ērču encefalīts var izraisīt arī apziņas traucējumus, samaņas zudumus, fotosensitivitāti, nereti novēro arī sāpes un stīvumu kaklā, sevišķi, ja attīstās meningoencefalīts. Bieži ērču encefalīta pazīmes izpaužas mazāk izteiktā veidā, tās iespējams noturēt par gripas vai saaukstēšanas simptomiem. Tomēr simptomu smagums nemazina slimības izraisītās sekas – iekaisums smadzenēs var radīt kustību traucējumus, var skart muguras smadzenes, radot šļaugano paralīzi – slimnieks nespēj noturēt galvu, plecus, nespēj kustināt rokas. Iespējama sejas muskuļu paralīze, krampji, elpošanas traucējumi (smagos gadījumos slimība var skart elpošanas centru iegarenajās smadzenēs).

Kāpēc ērču encefalīts ir bīstams?

Pret ērču encefalītu nav specifisku zāļu – to nav iespējams izārstēt ar antibiotiku vai citu medikamentu palīdzību. Ērču encefalīta akūtajā fāzē medikamentozā terapija vērsta uz simptomu atvieglošanu, savukārt pēc akūtās slimības fāzes var būt nepieciešama ilgstoša rehabilitācija – fizioterapija, fizikālās medicīnas procedūras u.c. To, kāda būs slimības gaita un pacienta dzīves kvalitāte pēc ērču encefalīta pārslimošanas, bieži ir grūti prognozēt– ja vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos un attīstās meningoencefalīts, stāvoklis var kļūt ļoti nopietns.

Ērču encefalīta atstātās sekas var izpausties ilgstoši:

atmiņas traucējumi;
nespēja koncentrēties;
nepamatotas personības izmaiņas;
līdzsvara problēmas;
runas traucējumi;
samaņas zudumi;
parestēzijas un paralīze.

Imunitāte pret ērču encefalītu

Lai arī, pārslimojot ērču encefalītu, vairumā gadījumu cilvēks iegūst stabilu imunitāti, šis nav pareizas imunitātes iegūšanas veids, jo slimības gaita un sekas ir smagas un neprognozējamas. Ērtākais un drošākais līdzeklis pret ērču encefalītu ir profilaktiska vakcinācija. Īpaši svarīga vakcinācija ir cilvēkiem, kuri bieži un ilgstoši uzturas brīvā dabā, kā arī ceļo uz ērču encefalīta skartajiem reģioniem.