Meningokoka infekcija ir smaga, dzīvībai bīstama bakteriāla infekcija, ko izraisa Neisseria meningitidis jeb meningokoks. Tā visbiežāk izpaužas kā meningīts (smadzeņu un muguras smadzeņu apvalku iekaisums) vai asinsrites infekcija/sepse. Slimība var progresēt ļoti strauji - pat dažu stundu laikā.
Meningokoks izplatās ar elpceļu sekrētiem, parasti izplatās pēc cieša kontakta ar inficētu cilvēku, piemēram, dzīvojot vienā mājsaimniecībā, ilgstoši atrodoties ciešā tuvumā vai skūpstoties. Daļa cilvēku var būt baktērijas nēsātāji bez simptomiem.
Biežākie simptomi var būt:
pēkšņs augsts drudzis,
stipras galvassāpes,
kakla stīvums,
slikta dūša vai vemšana,
miegainība, apjukums,
izsitumi, kas nepazūd, uzspiežot uz ādas,
aukstas rokas un kājas, ātra elpošana.
Zīdaiņiem un maziem bērniem simptomi var būt citādi, piemēram, uzbudināmība, vājš nepārtraukts raudiens, slikta ēšana vai izspīlēts avotiņš.
Ja ir aizdomas par meningokoka infekciju, jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība nekavējoties, jo agrīna ārstēšana ir kritiski svarīga. Ir pieejamas arī vakcīnas, kas palīdz pasargāt no vairākiem meningokoku tipiem.
Meningokoku infekcijas ierosinātājs
Baktērija Neisseria meningitidis, kurai ir zināmi 12 serotipi. Lielāko daļu meningokoku infekciju izraisa baktērijas A, B un C serotipi, retāk — Y un W-135 serotipi. Epidēmijas Āfrikā parasti izraisa N. meningitidis A serotips.
Meningokoku infekcijas izplatīšanās veids
Inficēties var tieša kontakta ceļā baktērijām gaisa ceļā izdaloties no inficēto personu, pacientu vai asimptomātisku infekcijas nēsātāju deguna un rīkles. Infekcija neizplatās ar slimību pārnēsātāju kukaiņu starpniecību, un dzīvnieki nav infekcijas rezervuārs.
Meningokoku infekcijas slimības apraksts
Vairums infekciju neizraisa klīnisku saslimšanu. Lielākā daļa inficēto personu kļūst par asimptomātiskiem baktēriju nēsātājiem un kalpo kā citu personu infekcijas rezervuārs un avots. Kopumā uzņēmība pret meningokoku infekciju samazinās ar vecumu, risks saslimt ir nedaudz lielāks pusaudžu un jaunu cilvēku vidū. Meningokoku infekcija sākas pēkšņi ar spēcīgām galvassāpēm, drudzi, sliktu dūšu, vemšanu, fotofobiju, kakla stīvumu un dažādām neiroloģiskām izpausmēm. Nāve iestājas 5–10% gadījumu, pat ja nekavējoties ir veikts antibakteriālais kurss labās ārstniecības iestādēs. Līdz 20% pacientu, kas ir pārslimojuši infekciju, parasti ir ilgtermiņa neiroloģiskas komplikācijas. Meningokoku septicēmija, kad baktērijas strauji izplatās asins ritē, ir retāk sastopama meningokoku infekcijas forma, kuru raksturo asinsrites kolapss, hemorāģiski izsitumi uz ādas un augsts mirstības rādītājs.
Ģeogrāfiskā izplatība
Sporādiski saslimšanas gadījumi ir sastopami visā pasaulē. Mērena klimata joslās inficēšanās galvenokārt notiek ziemas mēnešos. Lokalizēti uzliesmojumi notiek slēgtās iestādēs, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, kopmītnēs, armijas kazarmās). Centrālajā Āfrikā, zonā, kas plešas no Senegālas līdz Etiopijai (tā sauktajā “meningīta joslā”), plaši epidēmiski uzliesmojumi raksturīgi ziemas jeb sausajā sezonā no novembra līdz jūnijam.
Meningokoku infekcijas risks ceļotājiem
Kopumā zems. Tomēr risks ir nozīmīgs, ja ceļotāji uzturas vietās vai apmeklē pasākumus, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, dodas Sahelas svētceļojumā meningīta joslā. Lokalizēti uzliesmojumi laiku pa laikam notiek arī ceļotāju, visbiežāk jaunu cilvēku, vidū nometnēs vai kopmītnēs. Plašāku informāciju par risku ceļotājiem skat. 6. nodaļā.
Meningokoku infekcijas profilakse
Vakcīnas pieejamas ar N. meningitidis A, C, Y un W-135 serotipiem.
Piesardzības pasākumi
Izvairieties no slēgtām telpām, kurās pulcējas daudz cilvēku. Pēc tuva kontakta ar cilvēku, kas slimo ar meningokoku infekciju, jākonsultējas ar ārstu par ķīmijprofilakses nozīmēšanu