H. pylori jeb helikobaktērija ir spirālveida baktērija, kas dzīvo kuņģa gļotādā. Tā spēj izdzīvot ļoti skābā vidē, jo ražo enzīmu ureāzi, kas palīdz neitralizēt kuņģa skābi. Daudzi cilvēki dzīvo ar šo infekciju gadiem ilgi, par to pat nezinot.
Aptuveni puse pasaules iedzīvotāju dzīves laikā inficējas ar Helicobacter pylori jeb H. pylori - baktēriju, kas var gadiem ilgi dzīvot kuņģī bez izteiktiem simptomiem. Vai tev kādreiz ir bijušas dedzinošas sāpes kuņģī, diskomforts pēc ēšanas vai sāpes kuņģī bez skaidra iemesla? Šajā rakstā uzzināsi, kas ir H. pylori, kādas problēmas tā izraisa, kā notiek diagnostika un ārstēšana, kā arī - kur iespējams veikt H. pylori elptestu un saņemt gastroenterologa konsultāciju Rīgā.
Raksts sagatavots sadarbībā ar “Veselības centrs 4” gastroenteroloģijas un endoskopijas speciālistiem, balstoties aktuālajās diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās.
| Konsultē “Veselības centrs 4” gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Judīte Lukša |
H. pylori jeb helikobaktērija ir spirālveida baktērija, kas dzīvo kuņģa gļotādā. Tā spēj izdzīvot ļoti skābā vidē, jo ražo enzīmu ureāzi, kas palīdz neitralizēt kuņģa skābi. Daudzi cilvēki dzīvo ar šo infekciju gadiem ilgi, par to pat nezinot.
Pētījumi liecina, ka aptuveni 43–44% pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar H. pylori, padarot to par vienu no izplatītākajām hroniskajām bakteriālajām infekcijām pasaulē.
Infekcija biežāk sastopama reģionos ar zemākiem higiēnas un sociālekonomiskajiem apstākļiem, taču arī Eiropā un Latvijā helikobakterija joprojām ir ļoti izplatīta.
H. pylori parasti izplatās fekāli orālā vai orāli orālā ceļā, un bieži cilvēki inficējas jau bērnībā:
lietojot nepietiekami tīru ūdeni;
nenodrošinot pietiekamu roku higiēnu;
ciešos kontaktos ģimenē;
kopīgi lietojot traukus;
uzturoties publiskās vietās un izmantojot publiskas tualetes.
H. pylori bojā gļotādu, padarot to jutīgāku pret kuņģa skābes iedarbību. Ilgtermiņā infekcija var radīt kuņģa gļotādas iekaisumu (gastrītu), divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu (duodenītu), kuņģa vai divpadsmitpirktu zarnas čūlu, kā arī palielinātu kuņģa vēža attīstības risku.
Daudziem cilvēkiem infekcija norit bez simptomiem, tomēr biežākās sūdzības ir:
dedzināšana kuņģī;
sāpes kuņģa apvidū - spiedošas vai durošas sajūtas vēdera augšdaļā;
slikta dūša vai vemšana;
diskomforts vai pilnuma sajūta pat pēc neliela ēdiena daudzuma;
apetītes zudums;
melni izkārnījumi (iespējama asiņošanas pazīme, kas prasa steidzamu ārsta konsultāciju).
Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja parādās:
svaigu asiņu piejaukums vēdera izejai;
melni vai darvai līdzīgi izkārnījumi;
vemšana ar asinīm vai kafijas biezumiem līdzīgu, tumšu saturu;
stipras akūtas sāpes vēderā;
pēkšņs, neizskaidrojams svara zudums (ja nav mainījušies uztura paradumi un fizisko aktivitāšu apmērs);
izteikts nespēks vai samaņas zudums.
Šādos gadījumos nevajadzētu gaidīt vai ārstēties pašam, tad ir nepieciešama steidzama gastroenterologa konsultācija.
Ja infekcija netiek ārstēta, iespējamas nopietnas sekas:
hronisks gastrīts ar gļotādas atrofiju;
kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla;
asiņošana gremošanas traktā;
anēmija jeb mazasinība vai hronisks dzelzs deficīts (zems ferritīns asinīs);
paaugstināts kuņģa vēža risks.
Tieši tāpēc ilgstošus simptomus nevajadzētu ignorēt.
Mūsdienās H. pylori iespējams noteikt ar vairākām izmeklējumu metodēm. Piemērotāko metodi izvēlas ārsts, ņemot vērā simptomus un pacienta kopējo veselības stāvokli.
H. pylori elptests ir viena no precīzākajām un pacientam ērtākajām metodēm. Tas ir neinvazīvs tests, kas ļauj noteikt aktīvu infekciju bez gastroskopijas.
Fēču analīzes
Fēču tests nosaka H. pylori antigēnus un palīdz diagnosticēt infekciju vai izvērtēt ārstēšanas efektivitāti, tomēr tas ir mazāk precīzs par elptestu.
Asins analīzes
Asins analīzēs iespējams noteikt antivielas pret H. pylori, taču tās ne vienmēr parāda aktīvu infekciju. Bieži tās var būt pozitīvas arī pēc sekmīgas helikobaktērijas izārstēšanas, attiecīgi mūsdienās tā ir diezgan novecojusi un neprecīza metode, ko gastroenterologi īsti vairs nelieto.
Gastroskopija un biopsija
Ja simptomi ir izteikti vai ir aizdomas par čūlu vai citām komplikācijām, gastroenterologs var nozīmēt gastroskopiju ar biopsijām.
Ja rezultāts ir H. pylori pozitīvs, ārsts izvērtē ārstēšanas nepieciešamību un piemērotāko terapiju.
H. pylori ārstē ar kombinētu terapiju:
antibiotikām;
kuņģa skābi mazinošiem medikamentiem.
Ārstēšana ilgst 10–14 dienas. Ļoti svarīgi nepārtraukt antibiotiku kursu priekšlaikus, pat ja simptomi mazinās, jo baktērija var saglabāties un kļūt rezistentāka.
Ārstēšanas laikā ieteicams:
ēst regulāri un nelielām porcijām;
antibiotikas lietot ar ēdienu vai pēc ēšanas (ne tukšā dūšā!);
izvēlēties saudzējošu uzturu (ne izteikti sāļu vai saldu, mazāk pikantu, liesākus produktus);
nelietot alkoholu;
samazināt kafijas lietošanu.
Iepriekš minētie ieteikumi palīdzēs helikobaktērijas ārstēšanas laikā mazināt iespējamās antibiotiku blakusparādības (kā sāpes vai diskomfortu vēderā, sliktu dūšu utt.).
Gastroenterologi helikobaktērijas ārstēšanas laikā papildus nozīmē arī probiotiku (,,labo baktēriju’’) lietošanas kursu, jo tas palīdz gan mazināt potenciālās antibiotiku blakusparādības (piemēram, caureju), gan kopumā uzlabo ārstēšanas efektivitāti un mazina disbakteriozes attīstības risku.
Pēc ārstēšanas obligāti nepieciešams atkārtots H. pylori tests (elptests vai antigēna tests fēcēs), lai pārliecinātos, ka infekcija pilnībā izārstēta.

“Veselības centrs 4” piedāvā:
gastroenterologa konsultācijas;
H. pylori elptestu;
gastroskopiju;
laboratoriskos izmeklējumus;
ārstēšanas uzraudzību un kontroli.
Kā pierakstīties pie “Veselības centrs 4” gastroenterologa?
Ja ir aizdomas par H. pylori vai ilgstošs diskomforts kuņģī
Pieraksties pie gastroenterologa!
Veic nepieciešamos izmeklējumus!
Saņem individuālu ārstēšanas plānu!
Veic atkārtotu testu pēc terapijas!
“Veselības centrs 4” ir viens no lielākajiem ambulatorajiem medicīnas centriem Latvijā ar ilggadēju pieredzi gastroenteroloģijā un diagnostikā.
Publicēts: 08.06.2026
H. pylori jeb helikobaktērija ir baktērija, kas apdzīvo kuņģa gļotādu un var izraisīt hronisku iekaisumu (gastrītu) un kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
H. pylori bojā kuņģa gļotādu, palielinot iekaisuma un čūlu risku, kā arī ilgtermiņā var veicināt kuņģa vēža attīstību, ja infekcija netiek ārstēta.
Daudziem cilvēkiem H. pylori infekcija norit bez simptomiem, bet var izpausties ar dedzināšanu kuņģī, vēdera sāpēm, sliktu dūšu vai pilnuma sajūtu pēc ēšanas.
H. pylori diagnosticē ar elptestu, fēču analīzi vai endoskopijas (gastroskopijas) laikā paņemtām biopsijām. Izmeklējuma veidu izvēlas ārsts.
H. pylori ārstē ar īpašu antibiotiku un kuņģa skābi mazinošu zāļu kombināciju. Ārstēšana ilgst 10–14 dienas, un zāles jālieto precīzi pēc ārsta norādījumiem.
Atkārtots tests ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka H. pylori infekcija ir pilnībā izārstēta. Simptomu izzušana ne vienmēr nozīmē baktērijas pilnīgu izskaušanu.
Lielākoties jā, tikai atsevišķos gadījumos iespējama novērošanas taktika.