Osteoporoze – simptomi, diagnostika, ārstēšana un profilakse

Kas ir osteoporoze?

Osteoporoze ir hroniska, progresējoša skeleta slimība, kurai raksturīga kaulu minerālā blīvuma samazināšanās un kaulaudu struktūras izmaiņas. Tā rezultātā kauli kļūst trauslāki, un lūzumi var notikt pat pēc neliela kritiena vai nelielas slodzes laikā.

Osteoporoze ir viena no biežākajām vielmaiņas kaulu slimībām pasaulē un būtiska sabiedrības veselības problēma arī Latvijā. Slimība nereti attīstās nemanāmi – bez sāpēm vai izteiktiem simptomiem – līdz brīdim, kad notiek pirmais lūzums. Tieši tāpēc osteoporozes atpazīšana laikus, diagnostika un profilakse ir izšķiroša, lai saglabātu kustību brīvību un dzīves kvalitāti.

Osteoporozes simptomi

Osteoporozi, kā jau minēts, bieži dēvē par “kluso slimību”, jo agrīnā stadijā simptomi var nebūt jūtami. Tomēr ir pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība:

• hroniskas muguras sāpes bez skaidra iemesla;

• auguma samazināšanās vairāku gadu laikā;

• stājas izmaiņas (kupra veidošanās);

• lūzumi pēc nelielas traumas vai kritiena;

• samazināta fiziskā izturība, bailes kustēties.

Biežāk osteoporozes izraisītie lūzumi rodas mugurkaula skriemeļos, ciskas kaulā (augšstilba kakliņā), kā arī plaukstas un apakšdelma kaulos.

Kā neārstēta osteoporoze ietekmē cilvēka dzīvi?

Neārstēta osteoporoze var būtiski ietekmēt cilvēka ikdienu un kustību brīvību. Mugurkaula skriemeļu kompresijas lūzumi bieži notiek pakāpeniski, izraisot stājas izmaiņas, auguma samazināšanos un hroniskas sāpes. Sabiedrībā nereti pazīstamais priekšstats par “līko, dzīves un darba nastas sagrauto tantiņu” patiesībā ir klasisks piemērs neārstētai osteoporozei.

Smagākās sekas saistītas ar ciskas kaula lūzumiem – tie var novest pie ilgstošas hospitalizācijas, rehabilitācijas, pašaprūpes spēju zuduma, un no tā izraisītajām komplikācijām pirmā gada laikā mirstība sasniedz 20 – 25%. Svarīgi apzināties, ka pēc pirmā osteoporozes izraisītā lūzuma strauji pieaug nākamo lūzumu risks.

Osteoporozes diagnostika

Galvenā osteoporozes diagnostikas metode ir osteodensitometrija (DXA) – izmeklējums, ar kura palīdzību nosaka kaulu minerālo blīvumu. Tas ir ātrs, nesāpīgs un drošs izmeklējums ar zemu rentgenstaru devu.

DXA rezultāti tiek izvērtēti pēc T-skalas principa.

• Norma: T – skala līdz ≥ –1,0 SD

• Osteopēnija: T - skala < –1,0 SD un līdz > –2,5 SD

• Osteoporoze: T - skala ≤ –2,5 SD

• Smaga osteoporoze: T ≤ –2,5 SD un ir bijuši „trauslo kaulu“ lūzumi

Papildus var tikt veikti laboratoriskie izmeklējumi, lai izvērtētu kalcija, D vitamīna līmeni un izslēgtu sekundāru osteoporozi - osteoporozes formu, kas attīstās kā citas slimības, stāvokļa vai noteiktu medikamentu lietošanas sekas, nevis primāri ar vecumu vai menopauzi saistītu izmaiņu dēļ.

Atšķirībā no primārās osteoporozes, sekundārās osteoporozes gadījumā ir identificējams konkrēts cēlonis, un daudzos gadījumos to iespējams ārstēt vai mazināt.

Biežākie sekundārās osteoporozes cēloņi ir, piemēram, hormonāli traucējumi kā hipertireoze (vairogdziedzera hiperfunkcija), hipogonādisms (zems estrogēna vai testosterona līmenis), hroniskas iekaisīgas slimības kā reimatoīdais artrīts, iekaisīgas zarnu slimības, gremošanas trakta slimības ar malabsorbciju (piem., celiakija), hroniska nieru slimība, hroniskas plaušu slimības (piem., HOPS), onkoloģiskas slimības un to terapija, medikamenti, ilgstoša glikokortikosteroīdu (kortizona) lietošana, daži pretkrampju līdzekļi, androgēnu nomācoša terapija (piem., prostatas vēža ārstēšanā), ilgstoša protonu sūkņa inhibitoru lietošana (atsevišķos gadījumos).

Kas ir osteopēnija?

Osteopēnija ir stāvoklis, kad kaulu minerālais blīvums ir samazināts, bet vēl nav sasniedzis osteoporozes līmeni. To uzskata par osteoporozes priekšstadiju, kas signalizē par paaugstinātu kaulu lūzumu risku nākotnē.

Ko tas nozīmē cilvēkam?

• Kauli ir vājināti, bet vēl nav izteikti trausli.

• Lūzumu risks jau ir palielināts, īpaši, ja ir papildu riska faktori.

• Bieži nav simptomu, tāpēc osteopēniju atklāj nejauši, veicot izmeklējumus.

Vai osteopēnija vienmēr pāriet osteoporozē?

Ar laikus veiktiem pasākumiem osteopēnijas progresēšanu var palēnināt vai pat apturēt, un dažkārt kaulu blīvumu iespējams uzlabot.

Galvenie riska faktori osteopēnijas gadījumā:

• vecums;

• menopauze;

• zems ķermeņa svars;

• D vitamīna un kalcija deficīts;

• mazkustīgums;

• smēķēšana;

• pārmērīga alkohola lietošana;

• noteiktu medikamentu (piem., glikokortikosteroīdu) lietošana.

Ko darīt, ja konstatēta osteopēnija?

Parasti ārstēšana sākas ar dzīvesveida korekcijām:

• pietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana;

• regulāras fiziskās aktivitātes (īpaši spēka un līdzsvara vingrinājumi);

• smēķēšanas atmešana un alkohola ierobežošana;

• kritienu riska mazināšana.

Dažos gadījumos, ja lūzumu risks ir augsts, ārsts var ieteikt arī medikamentus osteoporozes ārstēšanai.

Svarīgi! Osteopēnija ir brīdinājuma signāls – tieši šajā posmā iespējams visefektīvāk novērst osteoporozes attīstību.

Osteoporozes ārstēšana

Osteoporozes ārstēšanas mērķis ir samazināt lūzumu risku, uzlabot kaulu blīvumu un saglabāt pacienta funkcionālās spējas. Ārstēšana vienmēr ir individuāla un var ietvert:

• medikamentus osteoporozes ārstēšanai; (piemēram, bisfosfonātus, denosumabu, citas mūsdienīgas zāles);

• D vitamīna un kalcija uzņemšanu;

• fizisko aktivitāšu programmas;

• kritienu riska mazināšanu;

• blakusslimību korekciju.

Efektīva terapija var samazināt skriemeļu un gūžas kaula lūzumu risku par desmitiem procentu. Osteoporozes ārstēšanu parasti veic ārsts, kurš specializējies šajos jautājumos – osteoporozes speciālists.

Ko dara osteoporozes speciālists?

Osteoporozes speciālists izvērtē pacienta kaulu veselību kopumā – analizē osteodensitometrijas (DXA) rezultātus, riska faktorus, blakusslimības, dzīvesveidu un medikamentu lietošanu. Speciālista uzdevums ir:

• noteikt osteoporozes veidu (primāra, sekundāra, idiopātiska);

• izvēlēties piemērotāko ārstēšanu;

• uzraudzīt terapijas efektivitāti;

• sniegt ieteikumus profilaksei un dzīvesveida izmaiņām.

Osteoporozes profilakse

Profilakse ir būtiska jebkurā vecumā, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu risku.

Dzīvesveids un osteoporoze

• Smēķēšana veicina kaulu masas zudumu un palielina lūzumu risku.

• Kafija un osteoporoze ir saistītas - pārmērīga kafijas lietošana var samazināt kalcija uzsūkšanos, ja uzturā trūkst kalcija.

• Alkohols palielina kritienu risku un negatīvi ietekmē kaulu vielmaiņu.

Ko var darīt ikdienā?

• Nodrošināt pietiekamu kalcija un D vitamīna uzņemšanu.

• Regulāri kustēties (staigāšana, spēka un līdzsvara vingrinājumi).

• Rūpēties par drošu vidi mājās, lai mazinātu kritienu risku.

• Regulāri pārbaudīt kaulu veselību, īpaši pēc 50–65 gadu vecuma.

Osteoporoze vīriešiem – nepietiekami atpazīta problēma

Osteoporoze nav tikai sieviešu slimība. Vīriešiem tā bieži tiek diagnosticēta vēlāk, taču sekas var būt tikpat smagas. Īpaši augsts risks ir pēc 70 gadu vecuma, kā arī gadījumos, ja ir bijuši lūzumi, lietoti glikokortikosteroīdi vai ir hormonāli traucējumi. Vīriešiem osteoporoze biežāk ir sekundāra, un izteiktākie iemesli ir:

• glikokortikosteroīdu lietošana;

• hipogonādisms (zems testosterona līmenis);

• pārmērīga alkohola lietošana;

• smēķēšana un zems ķermeņa svars;

• hroniskas blakusslimības.

Laikus veikta kaulu minerālā blīvuma noteikšana vīriešiem ļauj novērst smagus lūzumus un saglabāt dzīves kvalitāti. Kaulu minerālā blīvuma noteikšana (DXA) vīriešiem ir ieteicama pēc 70 gadu vecuma, kā arī agrāk, ja bijuši “trauslā kaula” lūzumi vai ir izteikti riska faktori.

Osteoporoze ir plaši izplatīta, bet bieži nepamanīta slimība ar nopietnām sekām. Laikus veikta diagnostika, profilakse un mērķtiecīga ārstēšana ļauj būtiski samazināt lūzumu risku un saglabāt aktīvu, neatkarīgu dzīvi visos vecumos!

Ja Jums ir bijuši lūzumi, muguras sāpes, auguma samazināšanās vai citi osteoporozes riska faktori, ieteicams laikus veikt osteodensitometriju un konsultēties ar osteoporozes speciālistu.

Mūsu ārsti Jums palīdzēs!
''Veselības centrs 4'' osteoporozes speciālisti >>
T.: 67847100
reg@vc4.lv

Raksts tapis sadarbībā ar "Veselības centrs 4" ģimenes ārsti, osteoporozes speciālisti dr. Agitu Medni

Publicēts: 21.01.2026