Flebologs ir ārsts, kurš diagnosticē asinsvadu slimības, izstrādā ārstēšanas plānu venozas, limfātiskas nepietiekamības un trofisko čūlu gadījumā, kā arī novērš estētiski traucējošas asinsvadu patoloģijas. Vēnu ārstēšana nepieciešama ļoti daudziem pacientiem.
Vizītes laikā ārsts noskaidro anamnēzi – visbiežāk uzdod jautājumus par darba specifiku, dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, kaitīgiem ieradumiem un iedzimtību, kas var veicināt vēnu slimības. Pirms došanās pie ārsta vērts pārdomāt, vai nav bijušas kādas kāju traumas un fiziski bojājumi.
Pacientam stāvot, ārsts novērtēs varikozo vēnu lielumu un lokalizāciju, tūsku potītes apvidū, ādas izskatu, nomērīs kāju apkārtmēru. Savukārt guļus stāvoklī novērtēs ādas trofiku, tūskainību, trofisko čūlu izskatu, lokalizāciju.
Būtiski ir izpalpēt (iztaustīt) pulsu uz pēdu, paceles un cirkšņa apvidus artērijām. Parasti apskates laikā speciālists veic arī duplekssonogrāfiju asinsvadiem, ko uzskata par zelta standartu vēnu izmeklēšanā. Lai izmeklējums būtu precīzāks, nereti lieto angiogrāfiju un flebogrāfiju, tomēr tās ir invazīvas un samērā dārgas metodes, jo vēnā tiek ievadīta kontrastviela. Šos izmeklējumus vizītes laikā neveic, un, ja tas ir nepieciešams, par to norisi ārsts pacientu informē.
Hroniska vēnu mazspēja un hemoroīdi ir bieži izplatīta slimība.
Kā ārstē flebologs jeb kā notiek vēnu ārstēšana?
Ārstam ar godīgu attieksmi jāspēj piedāvāt vispiemērotākos un vissaudzējošākos risinājumus, ņemot vērā slimības formu un pacienta finansiālās iespējas. Lai sasniegtu ideālu ārstēšanas rezultātu, vienas operācijas laikā dažkārt jāapvieno vairākas metodes, piemēram, vēnu operācijas ar tvaiku, vēnu ārstēšana ar biolīmi un citas. Atsevišķos gadījumos sākotnējus hroniskas venozas mazspējas simptomus var ārstēt terapeitiski, piemēram, lietojot medikamentus, fizikālās terapijas metodes un kompresijas terapiju. Lai laikus apturētu vēnu varikozes attīstību un nepieļautu jaunu vēnu slimības formu veidošanos, svarīgi veikt arī profilaktiskas darbības.
Mūsdienās no operācijas nevajadzētu baidīties, jo patlaban ārstēšanā priekšroka tiek dota saudzējošām metodēm. Latvijā iespējams veikt dažādas vēnu operācijas, tostarp endovenozās (no asinsvadu iekšpuses) operācijas, izmantojot lāzeri, radiofrekvenci, ūdens tvaika mikroimpulsus un cianoakrilātu (biolīmi). Šo operāciju laikā vēna netiek izrauta kā klasiskajās operācijās, bet, izmantojot endovenozu katetru, tā tiek slēgta un pēc tam pārveidojas saistaudos.
Jaunās paaudzes tehnoloģijas dod iespēju pilnībā atteikties no vispārējās narkozes, to aizstājot ar vietējo anestēziju. Tādējādi ne tikai uzlabojas ultrasonogrāfijas redzamība un kontrole operācijas laikā, bet tā ir arī saudzējošāka un drošāka pacientam, dod iespēju veikt vēnu operācijas neatkarīgi no vecuma un vispārējā stāvokļa.
Endovenozo operāciju laikā (izņemot biolīmes operācijas, kad anestēzija nav vajadzīga vispār, jo nav termiskas iedarbības) ultrasonogrāfijas kontrolē abpus vēnai ievada anestezējošo šķīdumu, kas izveido ūdens ''spilvenus'' un to it kā atdala no tuvumā esošajiem audiem un nerviem, neļaujot tos pārkarsēt un bojāt. Fizioloģiskā šķīduma sastāvā esošais ūdens absorbē karstumu, turklāt tam pievienotas atsāpinošas un sīkos asinsvadus spazmējošas vielas, kas novērš asiņošanu.
Pēc vēnu operācijas pacientam tiek uzvilkta kompresijas zeķe (pēc biolīmes operācijas tā nav vajadzīga), kas jānēsā vienu mēnesi. Pacients stacionārā pavada no vienas līdz četrām stundām – atkarībā no operācijas apjoma un izvēlētās ārstēšanas metodes. Pēc tam pacients var celties, dzert, ēst un pats savām kājām doties mājās un pievērsties ikdienas aktivitātēm, protams, ievērojot ārsta rekomendācijas.
Jau nākamajā dienā pēc operācijas pat ieteicama fiziska aktivitāte. Kustoties paātrinās asins plūsma dziļajās vēnās, tādēļ samazinās trombu veidošanās risks. Tomēr pirmajā mēnesī jāizvairās no pastiprinātas fiziskas slodzes un smaguma celšanas, jo var rasties sāpes.
Pēc mēneša atkārtoti jādodas uz dupleksultrasonogrāfijas izmeklējumu un pēc tam ar vairāku gadu intervālu atkārtoti jāpārbauda vēnu veselības stāvoklis.
Ja stumbra vēnas ir veselas, bet bojāti tikai sānu zari vai vizuāli traucē sīko kapilāru tīklojums, to var novērst pārdesmit minūšu laikā, neiejaucoties ķirurģiski un lietojot dažādas metodes (skleroterapiju, intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas, speciālus asinsvadu lāzerus, radiofrekvences iekārtas utt.).
Būtiski atcerēties, ka ideālu ārstēšanas rezultātu iespējams sasniegt, tikai kompleksi risinot problēmu – sākot ar precīzu diagnostiku, adekvātu un maksimāli mazinvazīvu terapiju un beidzot ar aktīvu rehabilitāciju un pacienta novērošanu ilgtermiņā. Pirms ārstēšanās pieņem gudru lēmumu – noskaidro, vai ķirurga rīcībā ir visas ārstēšanas metodes, lai izvēlētos TEV piemērotāko, nevis vienīgo pieejamo tehnoloģiju.
Četras atzītākās vēnu ārstēšanas metodes
Vēnu ķirurģija pazīstama jau kopš senās Romas laikiem. Tās pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Līdz šīs tūkstošgades sākumam slimās vēnas tika izoperētas, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā, izmantojot speciālu metāla vai plastmasas zondi. Tā ir efektīva, tomēr traumatiska metode.
1998. gadā tika ieviesta endovenozā (vēnas slēgšana no iekšpuses) ķirurģija, pielietojot radiofrekvences metodi. Tā bija pirmā tehnoloģija, kas pilnībā izmainīja mūsdienu vēnu ķirurģijas principus. Metodes pamatā ir nevis slimās vēnas posma izņemšana, bet gan tā slēgšana, izmantojot karstumu, kuru rada caur adatas dūrienu vēnā ievadīts radiofrekvences katetrs. Pamatojoties uz šo principu, 2001. gadā tika ieviesta endovenozā lāzeroperācija (EVLT) un 2008. gadā endovenoza tvaika mikroimpulsu vēnu ablācijas metode (Cerma SVS).
Visas šīs metodes nav traumatiskas un veicamas, izmantojot tikai vietēju atsāpināšanu un pēc operācijas pacients uzreiz var doties mājās, un nākamajā dienā atsākt ikdienas gaitas. 2012. gadā vēnu ķirurģija piedzīvoja krasu pavērsienu, jo vēnu ārstēšanai sāka pielietot cianoakrelātu (bioloģisko līmi), ko auto pasaulē var salīdzināt ar Ferrari. Ienākot šai tehnoloģijai, pavērās iespēja pilnībā atteikties no anestēzijas operācijas laikā, jo tā ir nesāpīga.
''Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnika (BVK) joprojām ir vienīgā medicīnas iestāde Austrumeiropā, kurā vienkopus ir pieejamas visas šīs pasaulē atzītās vēnu ārstēšanas metodes. Turklāt tās tiek pielietotas ar ļoti veiksmīgiem rezultātiem, katram pacientam izvēloties atbilstošāko. Par to, ka pacienti mums uzticas, liecina to augošais skaits ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm. Ja 2015. gadā ārstēšanu BVK izvēlējās 2121 pacients, tad pērn tika veiktas par 410 operācijām vairāk,'' atzīst BVK vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris.
Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi pasaulē atzīta par ļoti drošu un efektīvu metodi*. Izmantojot VenaSeal tehnoloģiju, operācijas laikā pa tievu katetru vēnā tiek ievadīta speciāla, cilvēka ķermeņa temperatūrā esoša bioloģiskā līme. Pēc pusgada to pilnībā nomaina organisma audi, ķermenī nesglabājot nekādas svešas vielas. Šī metode neparedz ne griešanu, ne vēnas karsēšanu, līdz ar to pilnībā izslēdz nervu bojājumu risku un asinsizplūdumu veidošanos. Operācija ir nesāpīga, pēc operācijas nav jānēsā kompresijas zeķes, nav nepieciešamas pārsiešanas un pēcoperācijas aprūpe. Tā īpaši ieteicama pacientiem, kuriem ir psiholoģiskas bailes no ķirurģiskām manipulācijām, kā arī atsevišķas blakusslimības, kuru dēļ neiesaka anestēziju.
Tvaika mikroimpulsu metodes priekšrocība ir tā, ka vēnas slēgšanai tiek izmantots sterils uzkarsēts ūdens tvaiks. Atšķirībā no pārējām metodēm, kur vajadzīga kompresija, lai saspiestu vēnu sieniņu, šeit gluži otrādi, vajag, lai tvaiks brīvi ar spiedienu kā mākonis ieplūst vēnā. Ar viena precīzi dozēta mikroimpulsa palīdzību var slēgt ne tikai daudz lielāku vēnu posmu, bet arī sānu zarus, jo tvaiks vēnā darbojas uz visām pusēm 2 cm attālumā, ieplūstot arī vēnu sieniņu ''kabatiņās''. Tā kā termiskā iedarbība (C°) uz apkārtējiem audiem ir uz pusi mazāka kā lāzeram, tvaika metode ir ļoti saudzējoša. Tā ir īpaši efektīva pēc trombozēm un atkārtotu operāciju gadījumā. Tvaika metode ir īpaši piemērota diametrā lielām, izlocītām vēnām ar sarežģītu anatomiju, kā arī vietās, kur nevar ievadīt lāzervadus.
Radiofrekvences ķirurģija ir pasaulē visvecākā un visvairāk pētītākā vēnu ārstēšanas metode. Caur nelielu punktveida dūrienu ultrasonogrāfijas kontrolē vēnā ievada speciālu radiofrekvences elektrodu katetru, kas ģenerē siltumenerģiju. Atšķirībā no lāzera, kas var pārsniegt pat 300 grādu temperatūru, radiofrekvences metodei nepieciešami 120 grādi. Tas ļauj daudz saudzīgāk un drošāk slēgt vēnu stumbrus, kas atrodas tuvu ādai, nebaidoties par iespējamo ādas apdegumu procedūras laikā. Metode ir ļoti precīza, jo aparatūra enerģijas jaudu un ilgumu regulē automātiski. To pielieto dažāda diametra vēnu ārstēšanai.
Lāzeroperācija - Eiropā visvairāk un Latvijā visilgāk pielietotā endovenozā metode. Bojātajā vēnas posmā tiek ievadīta lāzerzonde; caur atveri tajā lāzerstars tiek izstarots uz vēnas iekšējo slāni. Starojums ir radiāls, proti, staro nevis taisni uz priekšu, bet gan kā saulstari. Lāzers iztvaicē vēnā esošo ūdeni, vēna slēdzas, un saistaudi pamazām aizaudzē to vietu, kur kādreiz atradusies slimā vēna. Jaunās paaudzes lāzeru iedarbība uz apkārtējiem audiem ir daudz saudzējošāka, pēc operācijas notiek ļoti strauja atveseļošanās. Arī SIA ''Veselības centrs 4'' pieejamais lāzers ar robotizētu atvilcēja mehānismu, nodrošina augstāku precizitāti un palielina ārstēšanas efektivitāti. Tā kā ir klīnikas, kur šī metode ir vienīgā un vēl lieto iepriekšējās paaudzes lāzerus, pirms došanās uz operāciju vērts uzzināt, kādas tehnoloģijas ir klīnikas rīcībā.
Atsevišķas varikozas saslimšanas formas, kad, piemēram vēnas zars ir varikozs, bet lielās vēnas stumbra daļa nav bojāta, var ārstēt ar putu skleroterapiju, ko arī veic ultrasonogrāfijas kontrolē. To var pielietot, ja vēnas diametrā nav lielākas par 1 cm. Tās laikā vēnā tiek injicēts saputots medikaments, kurš noārda vēnas iekšējo slāni, kā rezultātā vēna slēdzas. Pēc procedūras uzreiz var doties mājās. Turklāt putu skleroterapijas laikā nav nepieciešams pielietot anestēziju, to var veikt neatkarīgi no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Putu skleroterapija salīdzinoši ar citām metodēm ir aptuveni desmit reizes lētāka un līdz ar to šī ārstēšanas metode ir pieejama plašākam cilvēku lokam.
Šīs metodes mīnuss ir tāds, ka labs kosmētiskais rezultāts parasti ir tikai pēc vairākām nedēļām un procedūras dažreiz ir jāatkārto. Atsevišķos gadījumos iespējama arī slimības atkārtošanās, tomēr retāk kā pēc klasiskajām vēnu operācijām. Procedūras laikā, ievadot putas lielākā koncentrācijā, nekā nepieciešams, var veidoties arī ādas pigmentācija, tāpēc skleroterapijas veikšana būtu jāuztic šai jomā pieredzējušiem ārstiem.
* Apstiprinājumu izsniegusi ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA), izskatot ražotāja sponsorēto VenaSeal sistēmas trīs klīnisko pētījumu datus. Tā kā ASV patērētāju aizsardzības sistēma ir viena no stingrākajām pasaulē, šim starptautiskajam atzinumam ticamības pakāpe ir ļoti augsta.
Pieejami apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.
