Neirologs ir ārsts, kas specializējas nervu sistēmas slimībās, to diagnosticēšanā un ārstēšanā. Neiroloģija ir sarežģīta specialitāte, jo nervu sistēma ir kā mūsu ķermeņa dators, kas lielā mērā atbild par to, kā funkcionē ķermenis.
Neirologs: kā norisinās vizīte?
Vizītes sākumā pacientam jāpastāsta sava problēma un jāpasaka apmeklējuma mērķis. Neirologs, uzklausot sūdzības, iegūst svarīgu informāciju un ar jautājumiem precizē dažādas nianses, tāpēc pacientam jācenšas atbildēt konkrēti.
Mūsu laikmetā pacients nepietiekami novērtē tieši šo vizītes daļu – vai nu pārāk lakoniski pastāsta, piemēram, man sāp, vai otrādi – pārāk gari stāsta visu ļoti garo slimības stāstu. Vēlams ārstam sniegt informāciju par svarīgāko problēmu, piemēram, sāpju vietu, sākumu, veidu, ilgumu, izstāstīt, kādi vēl ir simptomi, iespējamie provocējošie iemesli.
Jāsniedz informācija par blakusslimībām, lietojamiem medikamentiem un to devām, alerģiskām reakcijām uz zālēm. Tieši šī sarunas daļa – anamnēzes ievākšana – ir svarīga, lai turpmāk pareizi tiktu interpretēts jebkurš izmeklējums.
Vizītes laikā neirologs veic vispārējo neiroloģisko izmeklēšanu, lietojot savai specialitātei raksturīgus instrumentus, izmēra asinsspiedienu utt. Ārsts novērtē pacienta augstākās nervu darbības funkcijas: orientēšanās laikā, telpā, atmiņa, runa, rēķināšana, domāšana, rakstīšana u. c., pēc vajadzības lietojot dažādus padziļinātus testus, piemēram, atmiņas pārbaude (piecu vārdu tests īslaicīgās atmiņas pārbaudei u. c.). Ja nepieciešams, tiek veikta slimās vietas palpācija (aptaustīšana), piemēram, ja sāp mugura.
Ja rodas aizdomas par nervu sistēmas infekciju, obligāta ir meningeālo simptomu pārbaude. To veic, pacientam guļot uz kušetes un atslābinoties. Ārsts pieliec pacienta galvu pie viņa krūtīm un novērtē, vai nav sprandas stīvums. Tā kā jāvērtē pasīvo, nevis aktīvo kustību apjoms sprandā, pacients to nedara pats, bet ļauj veikt ārstam.
Pēc neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanas ārsts nosaka diagnozi. Ja tā vēl ir neskaidra, pacients tiek nosūtīts uz laboratoriskiem un attēldiagnostiskiem papildizmeklējumiem (rentgenogramma, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija), uz elektroencefalogrāfiju u.c.
Asinsvadu izmeklēšanai lieto magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, kā arī krāsu kodēto dupleksdoplerogrāfiju (tā ir nekaitīga, bet rezultātus dažādi speciālisti var interpretēt visai atšķirīgi). Perifēro nervu pārbaudei lieto neirogrāfiju, neirometriju (ar to nosaka vissmalkāko nervu šķiedru sākotnēju bojājumu), elektromiogrāfiju (nosaka nerva bojājuma līmeni un pakāpi).
Neiroloģisko slimību diagnostikai tiek izmantotas dažādas metodes, bet to izvēle ir individuāla, ņemot vērā anamnēzes un neiroloģiskās izmeklēšanas datus.
Kā ārstē neirologs?
Ambulatorā praksē vizīte pie neirologa parasti ir plānveida apmeklējums, kad pacients vēlas noskaidrot, cik nopietni ir traucējumi, vai tos var noteikt un ar kādiem izmeklējumiem, vai tos var ārstēt, vai tie pāries.
Liela daļa pacientu neirologu apmeklē pēc ''sērfošanas'' internetā, kur atrod briesmīgus dažādu simptomu skaidrojumus un ļoti uztraucas. Diemžēl viens simptoms var būt raksturīgs daudzām slimībām un bez medicīniskās izglītības var tikt interpretēts nepareizi. Tāpēc pacienti mēdz sev noteikt kļūdainas diagnozes un, baiļu dzīti, dodas pie ārsta. Neirologam nereti ir grūti kliedēt šīs bažas, jo pacientam internetā atrodamā informācija palikusi atmiņā un šķiet ļoti patiesa.
Tāpat izplatīta tendence, ka pacienti apmeklē daudzus ārstus un veic neskaitāmus izmeklējumus, bet veselāki netop. Tāpēc ieteiktu uzticēties savam ārstējošajam ārstam un nenodarboties ar pašizmeklēšanu un pašārstēšanos.
Neiroloģija ietver daudzu slimību spektru, jo saistīta ne tikai ar centrālo un perifēro nervu sistēmu slimībām, bet arī ar asinsvadu, muskuļu, vielmaiņas, kaulu, iekšējo orgānu un citām slimībām. Pēc diagnozes noteikšanas ārsts izskaidro slimības būtību, norisi, iespējamos cēloņus un sekas, ordinē medikamentus vai dod padomus.
Neiroloģisko slimību gadījumā, lai sasniegtu labāko ārstēšanas rezultātu, pēc ārsta ieteikuma lietderīgi sadarboties ar citiem speciālistiem: ģimenes ārstu, fizioterapeitu, fizikālās rehabilitācijas ārstu, masieri, ergoterapeitu, psihologu, psihoterapeitu, psihiatru, traumatologu, ortopēdu. Ja neiroloģiskie traucējumi ir tikai kādas citas slimības sekas, pamatslimības ārstēšanu veic attiecīgais speciālists, piemēram, endokrinologs, reimatologs, kardiologs un citi.
Ārsts var palīdzēt, ja pacients vēlas būt vesels. Diemžēl reti kuru slimību var izārstēt tikai ar zālēm. Pacientam aktīvi jāpalīdz sev atveseļoties, sadarbojoties ar ārstu. Tad rezultāts būs!
Seši trauksmes signāli, kad jādodas pie neirologa
Galvas, muguras, dažādas nervu sāpes.
Samaņas traucējumi (ģībonis, epilepsija).
Reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi.
Kustību traucējumi (trīc rokas, lēnums u. c.), locekļu vājums.
Atmiņas traucējumi.
Satraukums, veģetatīvi simptomi (sirdsklauves, svīšana u. c.).
Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD) jeb valsts apmaksāti, apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.
