Krūšu USG, mamogrāfija vai ABUS – kuru izmeklējumu izvēlēties?

Plānojot krūšu pārbaudi, bieži rodas jautājums, vai nepieciešama manuālā jeb klasiskā krūšu ultrasonogrāfija (USG), mamogrāfija vai automatizētā krūšu ultrasonogrāfija jeb ABUS. Vienas universāli labākās metodes nav. Katram izmeklējumam ir sava loma, un daudzās situācijās tie nevis aizstāj, bet papildina cits citu. Mamogrāfija ir krūts vēža skrīninga pamatmetode un īpaši nozīmīga mikrokalcinātu un citu agrīnu izmaiņu noteikšanā. Manuālā/klasiskā krūšu ultrasonogrāfija jeb USG izmanto ultraskaņas viļņus un palīdz detalizētāk izvērtēt krūšu audus, veidojumus un arī paduses limfmezglus. Savukārt ABUS ir automatizēta 3D krūšu ultrasonogrāfija, kas var būt vērtīgs papildu izmeklējums sievietēm ar blīviem krūšu audiem. Piemērotāko pārbaudi nosaka vecums, simptomi, krūšu audu blīvums, iepriekšējo izmeklējumu rezultāti, ģimenes anamnēze un individuālais krūts vēža risks.

Īsumā: krūšu USG, mamogrāfija vai ABUS?

Kuru krūšu pārbaudi izvēlēties?

Ja esat jaunāka par 40 gadiem, īpaši sūdzību vai sataustāma veidojuma gadījumā, ārsts bieži sāk ar manuālo jeb klasisko krūšu ultrasonogrāfiju. No aptuveni 40 gadu vecuma arvien lielāka loma ir mamogrāfijai, bet nepieciešamības gadījumā to papildina ar krūšu USG. Ja mamogrāfijas slēdzienā norādīti blīvi krūšu audi, ārsts atkarībā no kopējā riska var ieteikt papildu ultrasonogrāfiju, tostarp automatizētu ABUS.
Šis nav universāls algoritms. Piemērotāko izmeklējumu konkrētajā situācijā nosaka ārsts vai radiologs, ņemot vērā ne tikai vecumu, bet arī simptomus un individuālo risku.

Kā darbojas mamogrāfija, krūšu USG un ABUS?

Mamogrāfija – rentgena izmeklējums krūts vēža skrīningam

Mamogrāfijā izmanto zemas devas rentgenstarojumu, lai iegūtu detalizētus krūšu audu attēlus. Izmeklējuma laikā katru krūti uz īsu brīdi novieto un saspiež starp mamogrāfa plāksnēm. Saspiešana palīdz iegūt kvalitatīvāku attēlu un samazināt nepieciešamo starojuma devu. Mamogrāfijas būtiska priekšrocība ir spēja redzēt mikrokalcinātus – ļoti sīkus kalcija nogulsnējumus, kuru noteikts raksturs var būt viena no agrīnu ļaundabīgu izmaiņu pazīmēm. Ultrasonogrāfija visas šādas pārmaiņas neparāda, tādēļ USG nevar vienkārši aizstāt mamogrāfiju.Izmeklējums parasti aizņem salīdzinoši īsu laiku. Daļai sieviešu krūts saspiešana rada īslaicīgu diskomfortu.

Mamogrāfija ar tomosintēzi jeb 3D mamogrāfija

Tomosintēzē krūts tiek attēlota vairākos projekcijas leņķos, un iegūtie dati tiek rekonstruēti plānos slāņveida attēlos. “Veselības centrs 4” mamogrāfijas ar tomosintēzi sistēma ļauj pēcapstrādē izvērtēt krūts audus slāni pa slānim ar aptuveni 1 mm soli. Tomosintēze var palīdzēt mazināt audu pārklāšanās efektu, kas ir viens no ierobežojumiem klasiskā divdimensiju mamogrāfijas attēlā.

Valsts apmaksātais krūts vēža skrīnings 2026. gadā

Latvijā valsts organizētajā krūts vēža skrīningā sievietes no 50 līdz 68 gadu vecumam saņem NVD uzaicinājumu uz mamogrāfiju reizi divos gados. Pati pēdējā uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta gadā, kad sievietei aprit 68 gadi, saņemtā vēstule ir derīga divus gadus, tāpēc pēc šī pēdējā uzaicinājuma faktiski skrīningu var veikt līdz pat 69 gadiem. 2026. gadā uzaicinājumu saņem sievietes, kuras dzimušas 1958., 1960., 1962., 1964., 1966., 1968., 1970., 1972., 1974. un 1976. gadā. Skrīnings ar NVD uzaicinājumu ārstniecības iestādē, kurai ir līgums ar NVD, ir valsts apmaksāts.
Svarīgi: skrīnings paredzēts sievietēm bez simptomiem. Ja krūtī sataustīts veidojums, parādījušies izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts formas izmaiņas, nevajadzētu gaidīt nākamo skrīninga uzaicinājumu – nepieciešams vērsties pie ārsta un veikt diagnostisku izmeklēšanu.

Manuālā jeb klasiskā Krūšu USG jeb krūšu ultrasonogrāfija

Manuālā jeb klasiskā krūšu USG izmanto augstas frekvences skaņas viļņus un neizmanto jonizējošo starojumu. Izmeklējuma laikā ārsts ar ultraskaņas zondi secīgi izvērtē krūšu audus. Pārbauda arī paduses limfmezglus. Ultrasonogrāfija ir īpaši noderīga, lai:

• precizētu mamogrāfijā konstatētu atradni;

• izvērtētu blīvus krūšu audus;

• izvērtētu sataustāmu vai citā izmeklējumā pamanītu veidojumu;

• atšķirtu ar šķidrumu pildītu cistu no blīva veidojuma;

• novērtētu paduses limfmezglus.

Krūšu USG izmeklējums parasti ilgst aptuveni 15–30 minūtes, rezultāts ir pieejams uzreiz pēc izmeklējuma, veicot manuālo krūšu USG, un 5 darba dienu laikā, veicot automatizētu ABUS izmeklējumu.

ABUS – automatizētā krūšu ultrasonogrāfija

ABUS (Automated Breast Ultrasound) ir automatizēta krūšu ultrasonogrāfijas metode. “Veselības centrs 4” klīnikās izmeklējumu veic ar GE HealthCare “Invenia ABUS 2.0” sistēmu. Iekārta pēc standartizēta protokola secīgi noskenē krūšu audus, un iegūtie dati tiek rekonstruēti detalizētos trīsdimensiju jeb 3D attēlos. Attēlu iegūšana un to interpretācija ir nodalīta – izmeklējuma laikā tiek iegūts standartizēts krūts audu attēlu kopums, kuru pēc tam analizē krūšu diagnostikā specializējies radiologs. ABUS neizmanto jonizējošo starojumu. Abu krūšu izmeklējums parasti ilgst ap 15–20 minūtēm.

Ar ko ABUS atšķiras no parastās krūšu USG?

Galvenā praktiskā atšķirība ir tā, ka ABUS izmeklējumu ir iespējams veikt ātrāk, jo to neveic ārsts. Skenēšanu veic apmācīts medicīnas speciālists, bet iegūtos attēlus pēc tam izvērtē radiologs. Tāpēc uz ABUS parasti ir vieglāk pieteikties tuvākajā laikā, taču slēdziens nav gatavs uzreiz pēc izmeklējuma.
Atšķiras arī attēlu iegūšanas veids. Parastajā krūšu USG ārsts pats virza zondi, reāllaikā izvēlas apskatāmo zonu un vajadzības gadījumā var mērķēti izpētīt konkrētu atradni. ABUS gadījumā krūti pēc standartizēta protokola skenē automatizēta sistēma, kas iegūst visu krūšu audu tilpuma attēlus. Tos var analizēt vairākās plaknēs un salīdzināt ar iepriekšējiem izmeklējumiem.
ABUS tomēr neaizstāj visus parastās krūšu USG uzdevumus. Automatizētajā izmeklējumā netiek pārbaudīta paduses zona un tās limfmezgli. Ja ir aizdomīga atradne, var būt nepieciešama arī mērķēta klasiskā krūšu USG.

Krūšu USG, mamogrāfija un ABUS – salīdzinājums

Pakalpojumu cenas ir no 60 € mamogrāfijai, 89 € krūšu USG un 75 € ABUS, taču pirms pieraksta ieteicams pārbaudīt aktuālo "Veselības centrs 4" cenrādi.

Kuru krūts izmeklējumu izvēlēties pēc vecuma un situācijas?

• Līdz 40 gadiem sūdzību gadījumā jāsāk ar krūts USG, ņemot vērā, ka jaunākām sievietēm parasti ir blīvās uzbūves krūtis, kas samazina mamogrāfijas sensitivitāti.

• No 40 līdz 49 gadiem reizi divos gados jāveic mamogrāfijas skrīnings un USG, atkārībā no mamogrāfijas rezultātiem un krūšu blīvuma.

• No 50 gadiem – izmantojiet valsts krūts vēža skrīningu. Latvijā sievietēm no 50 līdz 69 gadiem NVD uzaicinājumu uz valsts apmaksātu mamogrāfiju nosūta reizi divos gados. Ja uzaicinājums ir saņemts, pārbaudi nevajadzētu atlikt tikai tādēļ, ka nav sūdzību – tieši cilvēkiem bez simptomiem ir paredzēta skrīninga programma.

• Grūtniecība un zīdīšana. Ja grūtniecības laikā rodas sataustāms veidojums vai citas sūdzības, ultrasonogrāfija bieži ir sākotnējā attēldiagnostikas metode, jo tā neizmanto jonizējošo starojumu. Mamogrāfija grūtniecības laikā nav absolūti aizliegta – ārsts to var nozīmēt, ja izmeklējums ir medicīniski nepieciešams.

• Krūšu implanti. Pirms jebkura krūšu izmeklējuma informējiet speciālistu par implantiem. Mamogrāfijā sievietēm ar implantiem izmanto speciālus attēlu iegūšanas paņēmienus. Savukārt piemērotākā papildu izmeklēšanas metode konkrētajā situācijā jāizvēlas radiologam, ņemot vērā sūdzības, implantu veidu un pārbaudāmo jautājumu.

• Paaugstināts krūts vēža risks vai ģimenes anamnēze. Ja tuvām radiniecēm agrā vecumā diagnosticēts krūts vai olnīcu vēzis, zināma ģenētiska mutācija vai ir citi būtiski riska faktori, standarta skrīninga grafiks var nebūt pietiekams. Šādās situācijās ārsts var ieteikt sākt pārbaudes agrāk, veikt tās biežāk vai papildināt mamogrāfiju ar krūšu sonoelastogrāfiju, krūšu magnētisko rezonansi (MR), vai citiem izmeklējumiem.

• Ja ir sūdzības. Ja sataustāt jaunu veidojumu, parādās spontāni izdalījumi no krūts gala, krūts vai krūts gala ievilkums, ādas izmaiņas vai citi neparasti simptomi, nevajadzētu gaidīt plānoto skrīningu. Šādā gadījumā nepieciešama diagnostiska, nevis tikai profilaktiska pārbaude.

• Blīvi krūšu audi – ko nozīmē šāds mamogrāfijas slēdziens? Krūšu blīvumu nosaka pēc tā, cik daudz krūtī ir fibroglandulāro jeb dziedzeraudu un saistaudu salīdzinājumā ar taukaudiem. Blīvas krūtis nav slimība. Tā ir bieži sastopama krūšu audu īpašība. Tomēr tai ir nozīme diagnostikā, jo mamogrāfijas attēlā gan blīvi dziedzeraudi, gan daudzas patoloģiskas izmaiņas izskatās gaišas. Tādēļ blīvākos krūšu audos neliela veidojuma pamanīšana var būt grūtāka. ACR norāda, ka izteikti blīvi audi samazina mamogrāfijas jutību.

BI-RADS krūšu blīvuma kategorijas A, B, C un D

Radiologs mamogrāfijas slēdzienā var norādīt vienu no četrām krūšu audu blīvuma kategorijām:

• A – krūtis gandrīz pilnībā veidotas no taukaudiem;

• B – atsevišķas fibroglandulāru audu zonas;

• C – heterogēni blīvi audi, kas var aizsegt nelielus veidojumus;

• D – ļoti blīvi krūšu audi, kas samazina mamogrāfijas jutību.

Par “blīvām krūtīm” parasti runā C un D kategorijas gadījumā. BI-RADS blīvums un BI-RADS atradnes kategorija nav viens un tas pats. Šos divus apzīmējumus ir viegli sajaukt.
Burti A–D raksturo krūšu audu sastāvu jeb blīvumu. Savukārt BI-RADS novērtējuma kategorijas ar cipariem raksturo paša izmeklējuma atradni un palīdz noteikt, vai nepieciešama papildu diagnostika, novērošana vai cita rīcība. BI-RADS ir standartizēta sistēma, ko radiologi izmanto mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas un krūšu MR rezultātu aprakstīšanai.

Vai blīvi krūšu audi automātiski nozīmē, ka vajadzīgs ABUS vai krūts USG?

Nē. Blīvi krūšu audi paši par sevi nenozīmē, ka ikvienai sievietei obligāti nepieciešams viens konkrēts papildu izmeklējums. Sievietēm ar heterogēni blīviem audiem un vidēju krūts vēža risku papildu ultrasonogrāfija var būt piemērota, taču lēmums jāpieņem kopā ar ārstu, ņemot vērā kopējo risku. ABUS un krūts USG ir opcijas, ja nepieciešams papildināt mamogrāfiju ar standartizētu visas krūts ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Kā sagatavoties krūšu pārbaudei?

Krūšu USG un ABUS nav nepieciešama īpaša medicīniska sagatavošanās. Lai pārbaude būtu ērtāka:

• izvēlieties apģērbu, ko viegli novilkt no ķermeņa augšdaļas;

• paņemiet līdzi iepriekšējo mamogrāfiju, USG, MR vai biopsiju rezultātus, ja tie nav pieejami elektroniski;

• informējiet speciālistu par krūšu implantiem, iepriekšējām operācijām vai biopsijām;

• mamogrāfijas dienā vēlams nelietot dezodorantu, pūderi vai citus kosmētiskos līdzekļus krūšu un padušu zonā, ja ārstniecības iestāde sniegusi šādu norādi;

• ja krūtis pirms menstruācijām ir izteikti jutīgas, komforta dēļ izmeklējumu var ieplānot cikla laikā, kad jutīgums ir mazāks.

USG izmeklējumu rekomendē, ja iespējams, plānot aptuveni menstruālā cikla 5.–12. dienā, tomēr akūtu sūdzību vai aizdomīgu izmaiņu gadījumā izmeklējumu nevajadzētu atlikt tikai cikla dienas dēļ.

Kad saņemšu rezultātus?

• Manuālās krūšu USG rezultāts ir pieejams uzreiz pēc izmeklējuma.

• ABUS attēlus radiologs analizē pēc skenēšanas, un slēdziens tiek sagatavots līdz piecām darba dienām, izteiktu sūdzību gadījumā ar ārstu var sarunāt sarunāt slēdzienu ātrāk.

• Mamogrāfijas rezultāta sagatavošanas laiks var atšķirties atkarībā no filiāles un tā, vai veikts skrīninga vai diagnostisks izmeklējums.

Kur Rīgā veikt krūšu USG, mamogrāfiju vai ABUS?

“Veselības centrs 4” klīnikās Rīgā pieejama gan mamogrāfija un mamogrāfija ar tomosintēzi, gan krūšu ultrasonogrāfija, gan krūšu sonoelastogrāfija, gan automatizētā krūšu ultrasonogrāfija ar “Invenia ABUS 2.0”.

Ja mamogrāfijas slēdzienā norādīti blīvi krūšu audi vai ārsts ieteicis papildus veikt ultrasonogrāfisku krūšu pārbaudi, iespējams pārrunāt, vai konkrētajā situācijā piemērota klasiskā krūšu USG vai ABUS.