Laparoskopiskās operācijas

Laparoskopiskās operācijas

Laparoskopiskā ķirurģija ir mazinvazīva operāciju metode, kas ļauj veikt diagnostiku un ķirurģisku ārstēšanu vēdera dobumā un mazajā iegurnī, izmantojot nelielus griezienus, videokameru jeb laparoskopu un speciālus ķirurģiskos instrumentus. Salīdzinājumā ar tradicionālu atvērtu operāciju laparoskopiska pieeja piemērotos gadījumos var nozīmēt mazākus griezienus, mazākas pēcoperācijas sāpes, īsāku uzturēšanos stacionārā, ātrāku atgriešanos ikdienas aktivitātēs un mazākas pēcoperācijas rētas. Tomēr laparoskopija nav piemērotākā metode ikvienam pacientam un katras slimības ārstēšanai. Operācijas veidu izvēlas ķirurgs vai ginekologs katram pacientam individuāli, ņemot vērā diagnozi, iepriekšējās operācijas, blakusslimības un pacienta vispārējo veselības stāvokli.

Kā notiek laparoskopiska operācija?

Laparoskopiskas operācijas parasti veic vispārējā anestēzijā. Operācijas laikā vēdera sienā izveido vairākus nelielus griezienus. Caur vienu no tiem ievada laparoskopu – optisku instrumentu ar kameru, kas ķirurgam monitorā nodrošina palielinātu operācijas zonas attēlu. Caur pārējiem nelielajiem griezieniem ievada operācijai nepieciešamos instrumentus. Lai radītu ķirurgam pietiekamu darba telpu, vēdera dobumā operācijas laikā parasti ievada oglekļa dioksīdu. Operācijas ilgums un nepieciešamais griezienu skaits ir atkarīgs no konkrētās slimības un veicamās operācijas.

Kādas laparoskopiskās operācijas pieejamas "Veselības centrs 4" klīnikās?

“Veselības centrs 4” pakalpojumu klāstā pašlaik iekļautas vairākas laparoskopiskas vēdera dobuma un ginekoloģiskās operācijas.

Laparoskopiskās operācijas vēdera dobuma ķirurģijā

  • Diagnostiska laparoskopija vēdera dobuma ķirurģijā. Izmanto, lai ar kameras palīdzību apskatītu vēdera dobuma orgānus un precizētu diagnozi situācijās, kad ar citiem izmeklējumiem nav iespējams iegūt pietiekamu informāciju.

  • Laparoskopiska holecistektomija. Žultspūšļa izņemšana mazinvazīvā veidā. Visbiežāk to veic simptomātiskas žultsakmeņu slimības un citu noteiktu žultspūšļa saslimšanu gadījumā.

  • Laparoskopiska apendektomija. Aklās zarnas piedēkļa jeb apendiksa izņemšana. Operācijas nepieciešamību un piemērotāko ārstēšanas taktiku nosaka ķirurgs atbilstoši klīniskajai situācijai.

  • Laparoskopiska pēcoperācijas trūces plastika. Operācija pēc iepriekšējām vēdera dobuma operācijām radušās vēdera sienas trūces ārstēšanai.

  • Laparoskopiska pēcoperācijas trūces plastika ar sintētisku tīkliņu. Trūces defekta slēgšanai un vēdera sienas nostiprināšanai atbilstoši indikācijām var izmantot speciālu ķirurģisku tīkliņu.

  • Laparoskopiska fundoplikācija. Operācija, ko noteiktos gadījumos izmanto gastroezofageālā atviļņa slimības un diafragmas barības vada atveres trūces ķirurģiskai ārstēšanai.

  • Laparoskopiska kardiomiotomija. Operācija, ko var izmantot noteiktu barības vada motorikas traucējumu, piemēram, ahalāzijas, ķirurģiskā ārstēšanā.

  • Laparoskopiska saaugumu pārdalīšana jeb adheziolīze. Operācijas laikā tiek atdalīti saaugumi vēdera dobumā, ja tie izraisa simptomus vai rada citas veselības problēmas un ir noteiktas ķirurģiskas indikācijas.

Laparoskopiskās operācijas ginekoloģijā

Laparoskopiju plaši izmanto arī ginekoloģijā – gan diagnostikai, gan dažādu dzemdes, olnīcu un olvadu slimību ķirurģiskai ārstēšanai. "Veselības centrs 4" Ginekoloģijas nodaļas pakalpojumu klāstā pašlaik iekļautas:

  • diagnostiskā laparoskopija ginekoloģijā;

  • diagnostiskā laparoskopija un olvadu caurlaidības pārbaude;

  • diagnostiskā laparoskopija un fenestrācija;

  • laparoskopiska dzemdes piedēkļu izņemšana;

  • laparoskopiska saaugumu atdalīšana;

  • laparoskopiska olnīcu cistu izņemšana;

  • laparoskopiska miomas mezglu izlobīšana;

  • laparoskopiska olvadu caurlaidības pārbaude;

  • laparoskopiska olvadu dissekcija;

  • laparoskopiska operācija ārpusdzemdes grūtniecības gadījumā;

  • laparoskopiska fenestrācija.

Konkrētās operācijas nepieciešamību un piemērotāko ķirurģisko metodi nosaka ginekologs pēc konsultācijas un nepieciešamajiem izmeklējumiem.

Laparoskopiskās operācijas priekšrocības

Ja konkrētajā situācijā laparoskopiska pieeja ir piemērota, tās iespējamās priekšrocības salīdzinājumā ar atvērtu operāciju var būt:

  • mazāki ķirurģiskie griezieni;

  • mazāk izteiktas pēcoperācijas sāpes;

  • mazāks audu traumējums;

  • īsāka uzturēšanās stacionārā;

  • ātrāka mobilizācija un atgriešanās ikdienas aktivitātēs;

  • mazākas pēcoperācijas rētas.

Atveseļošanās laiks tomēr ir atkarīgs no veiktās operācijas, diagnozes un pacienta veselības stāvokļa.

Kā sagatavoties laparoskopiskai operācijai?

Pirmais solis ir ķirurga vai ginekologa konsultācija. Pirms operācijas atkarībā no tās veida un pacienta veselības stāvokļa var būt nepieciešami:

Ārstam jāpastāsta par visām lietotajām zālēm, īpaši medikamentiem, kas ietekmē asins recēšanu, kā arī par hroniskām slimībām, alerģijām un iepriekš veiktām operācijām. Pirms operācijas jāievēro ārsta un anesteziologa norādījumi par ēšanu, šķidruma lietošanu un medikamentiem.

Kā notiek atveseļošanās?

Pēc laparoskopiskas operācijas pacients kādu laiku tiek novērots pēcoperācijas palātā vai stacionārā. Uzturēšanās ilgums ir atkarīgs no operācijas veida un veselības stāvokļa. Pirmajās dienās var būt:

  • sāpes vai jutīgums griezienu vietās;

  • vēdera uzpūšanās;

  • nogurums;

  • nelabums pēc anestēzijas;

  • īslaicīgas sāpes plecu apvidū, ko var izraisīt operācijas laikā izmantotais oglekļa dioksīds.

Pakāpeniska kustību atsākšana parasti tiek rekomendēta jau agrīni pēc operācijas, taču fiziskās slodzes ierobežojumi un atgriešanās darbā ir atkarīga no konkrētās operācijas. Precīzus norādījumus par brūču aprūpi, uzturu, fizisko slodzi un medikamentu lietošanu sniedz operējošais ārsts.

Vai laparoskopiska operācija vienmēr ir iespējama?

Nē. Atsevišķos gadījumos jau pirms operācijas ārsts var secināt, ka drošāka vai piemērotāka būs atvērta operācija. Dažreiz arī laparoskopiskas operācijas laikā drošības apsvērumu dēļ var būt nepieciešams pāriet uz atvērtu operāciju. Tā nav uzskatāma par neveiksmīgu operāciju – šādu lēmumu ķirurgs pieņem, ja tas konkrētajā situācijā ir drošākais pacientam.

Iespējamie riski

Tāpat kā jebkurai operācijai, arī laparoskopijai ir iespējami sarežģījumi. Tie var ietvert:

  • asiņošanu;

  • infekciju;

  • blakus esošo orgānu vai asinsvadu bojājumu;

  • anestēzijas izraisītas komplikācijas;

  • trombu veidošanos;

  • pēcoperācijas trūci instrumentu ievadīšanas vietā;

  • nepieciešamību pāriet uz atvērtu operāciju.

Individuālos riskus pirms operācijas izskaidro ķirurgs un anesteziologs.

Kad pēc operācijas steidzami jāsazinās ar ārstu?

Medicīniskā palīdzība jāmeklē, ja pēc operācijas parādās:

  • augsta temperatūra;

  • pieaugošas vai ļoti stipras sāpes;

  • atkārtota vemšana;

  • strauji pieaugoša vēdera uzpūšanās;

  • izteikts apsārtums, pietūkums, asiņošana vai izdalījumi no operācijas brūces;

  • elpas trūkums vai sāpes krūtīs;

  • vienas kājas sāpes un pietūkums;

  • citi strauji progresējoši vai satraucoši simptomi.

Laparoskopiskās operācijas Rīgā “Veselības centrs 4”

“Veselības centrs 4” nodrošina ķirurgu un ginekologu konsultācijas, pirmsoperācijas diagnostiku, anestēzijas aprūpi un laparoskopiskas operācijas Rīgā.

"Veselības centrs 4" ķirurgi veic mazinvazīvas vēdera dobuma operācijas, tostarp laparoskopisku žultspūšļa izņemšanu, apendektomiju, saaugumu pārdalīšanu un trūču operācijas. Konkrētās operācijas pieejamību, norises vietu, nepieciešamos izmeklējumus un izmaksas nosaka pēc speciālista konsultācijas.

Laparoskopisko operāciju cenas atradīsiet "Veselības centrs 4" cenrādī

Svarīgi: cenrādim ir informatīvs raksturs. Operācijas gala izmaksas var atšķirties atkarībā no nepieciešamās anestēzijas, operācijas apjoma, izmantotajiem materiāliem, stacionāra un citiem ar ārstēšanu saistītiem pakalpojumiem. Precīzas izmaksas nosaka individuāli.