Adenotomija – aizdegunes mandeles jeb adenoīdu operācija

Adenotomija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā tiek izņemta palielināta aizdegunes mandele jeb adenoīdu audi. Adenoīdi atrodas aiz deguna, aizdegunes augšdaļā, tāpēc tos nevar redzēt, vienkārši ieskatoties mutē. Palielināti adenoīdi visbiežāk rada problēmas bērniem. Tie var apgrūtināt elpošanu caur degunu, izraisīt elpošanu caur muti, krākšanu un miega elpošanas traucējumus, kā arī veicināt vidusauss ventilācijas traucējumus un dzirdes problēmas. Adenoīdi bērnībā ir izteiktāki un ar vecumu parasti pakāpeniski samazinās.

Kā tiek veikta adenotomija?

Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā. Adenoīdu audi tiek izņemti caur muti, tādēļ ārēji griezieni sejā vai kaklā nav nepieciešami. Operācijas laikā LOR ārsts izņem aizdegunes mandeles audus, kas nosprosto aizdeguni vai veicina citus ar palielinātiem adenoīdiem saistītus simptomus.

Operācijas ilgums: parasti aptuveni 20–30 minūtes, taču kopējais procedūras un uzturēšanās laiks ārstniecības iestādē ir ilgāks, jo nepieciešama sagatavošanās anestēzijai un novērošana pēc operācijas.

Indikācijas adenotomijai

Adenotomiju LOR ārsts var rekomendēt, ja palielināti vai hroniski iekaisuši adenoīdi izraisa būtiskas veselības problēmas. Biežākās indikācijas:

• ilgstoši apgrūtināta elpošana caur degunu;

• pastāvīga elpošana caur muti;

• izteikta krākšana;

• miega elpošanas traucējumi vai obstruktīva miega apnoja;

• hronisks vai atkārtots aizdegunes iekaisums;

• noteiktos gadījumos hronisks rinosinusīts;

• atkārtotas vidusauss problēmas;

• vidusauss šķidruma uzkrāšanās jeb sekretors vidusauss iekaisums un ar to saistīti dzirdes traucējumi;

• situācijas, kad adenotomija tiek veikta kopā ar timpanostomiju vai citu LOR operāciju.

Adenotomiju bieži izmanto bērniem ar deguna elpošanas traucējumiem un miega elpošanas problēmām, atsevišķos gadījumos to kombinē ar citām LOR procedūrām.

Kādi simptomi var liecināt par palielinātiem adenoīdiem?

Pie bērnu LOR ārsta ieteicams vērsties, ja bērnam ilgstoši novēro:

• aizliktu degunu bez izteiktām iesnām;

• regulāru elpošanu caur muti;

• krākšanu;

• nemierīgu miegu;

• elpošanas pauzes miegā;

• biežus ausu iekaisumus;

• pavājinātu dzirdi;

• ilgstošas vai atkārtotas iesnas;

• balsi, kas skan it kā no aizdegunes.

Vienkārša krākšana pati par sevi ne vienmēr nozīmē, ka nepieciešama operācija. Lēmumu par adenotomiju pieņem LOR ārsts pēc bērna simptomu, izmeklējumu un adenoīdu palielinājuma izvērtēšanas.

Sagatavošanās operācijai

Pirms adenotomijas nepieciešama:

• otolaringologa (LOR) konsultācija;

• pacienta vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšana;

• nepieciešamības gadījumā deguna un aizdegunes endoskopiska izmeklēšana;

• ja ir aizdomas par dzirdes vai vidusauss ventilācijas traucējumiem – timpanometrija, audiometrija vai citi dzirdes izmeklējumi;

• pirms operācijas un vispārējās anestēzijas nepieciešamie izmeklējumi atbilstoši ārsta un anesteziologa norādījumiem.

Par nepieciešamajām analīzēm, medikamentu lietošanu, ēšanu un dzeršanu pirms operācijas pacientu vai bērna vecākus detalizēti informē ārstējošais ārsts.

Adenotomija un tonsilotomija

Adenotomija ir aizdegunes mandeles jeb adenoīdu izņemšana.

Tonsilotomija ir daļēja aukslēju mandeļu samazināšana. To biežāk veic bērniem, ja aukslēju mandeles ir ievērojami palielinātas un kopā ar adenoīdiem traucē elpošanai, izraisa krākšanu vai miega elpošanas traucējumus.

Ja problēmu izraisa gan palielināti adenoīdi, gan aukslēju mandeles, LOR ārsts var rekomendēt abas procedūras veikt vienas operācijas laikā.

Savukārt tonsilektomijas laikā aukslēju mandeles tiek izņemtas pilnībā.

Par piemērotāko operācijas veidu lemj LOR ārsts, izvērtējot pacienta vecumu, simptomus, adenoīdu un mandeļu lielumu, dzirdes stāvokli un citas veselības problēmas.

Adenotomija un ausu problēmas

Palielināti adenoīdi atrodas tuvu dzirdes jeb Eistāhija kanālu atverēm aizdegunē. Tie var traucēt vidusauss ventilāciju un veicināt šķidruma uzkrāšanos vidusausī. Tas bērnam var izpausties kā:

• bieži vidusauss iekaisumi;

• aizliktu ausu sajūta;

• pavājināta dzirde;

• nepieciešamība atkārtot jautājumus;

• skaļāka televizora vai citu ierīču klausīšanās;

• runas un valodas attīstības grūtības ilgstoša dzirdes traucējuma gadījumā.

Noteiktos gadījumos adenotomiju veic kopā ar ventilācijas caurulīšu jeb šuntu ievietošanu bungādiņā. Adenotomijas nepieciešamību šādās situācijās izvērtē individuāli.

Pēc adenotomijas

Pēc operācijas pacients tiek novērots ārstniecības iestādē. Tas, vai mājās iespējams doties tajā pašā dienā vai nepieciešama ilgāka novērošana, atkarīgs no pacienta vecuma, veselības stāvokļa, operācijas apjoma un ārsta rekomendācijām. Pirmajās dienās pēc operācijas iespējams:

• diskomforts vai nelielas sāpes kaklā;

• aizlikta deguna sajūta;

• īslaicīgas balss izmaiņas;

• nepatīkama smaka no mutes;

• neliela temperatūras paaugstināšanās;

• neliels asiņains piejaukums deguna izdalījumos.

Svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma un ievērot ārsta norādījumus par uzturu, fiziskajām aktivitātēm un medikamentiem.

Atveseļošanās pēc adenotomijas parasti ir ātrāka nekā pēc tonsilektomijas, un daudzi bērni pie ierastā ikdienas ritma pakāpeniski atgriežas aptuveni vienas līdz divu nedēļu laikā. Konkrētu režīmu nosaka ārstējošais ārsts.

Kad pēc operācijas nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība?

Pēc adenotomijas asiņošana nav bieža, tomēr tā ir viena no svarīgākajām iespējamām komplikācijām. Ja no deguna vai mutes parādās svaigas, spilgti sarkanas asinis, atkārtota asiņaina vemšana vai bērna veselības stāvoklis strauji pasliktinās, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.