Timpanostomija

Timpanostomija – ventilācijas caurulītes ievietošana bungplēvītē

Timpanostomija ir LOR operācija, kuras laikā bungplēvītē izveido nelielu atveri un ievieto ventilācijas caurulīti jeb timpanostomijas caurulīti. Tā nodrošina vidusauss ventilāciju un spiediena izlīdzināšanos, kā arī palīdz novērst ilgstošu šķidruma uzkrāšanos aiz bungplēvītes. Ja problēma skar abas ausis, LOR ārsts var rekomendēt abpusēju timpanostomiju. Šo procedūru īpaši bieži izmanto bērniem ar ilgstošu sekretoru vidusauss iekaisumu jeb šķidrumu vidusausī un ar to saistītu dzirdes pasliktināšanos. Ventilācijas caurulītes var apsvērt arī noteiktos atkārtotu vidusauss iekaisumu gadījumos.

Kas ir timpanostomija?

Vidusausi no ārējās auss atdala bungplēvīte. Normālos apstākļos vidusauss tiek ventilēta caur Eistāhija jeb dzirdes kanālu, kas savieno vidusausi ar aizdeguni. Ja Eistāhija kanāls ilgstoši nedarbojas pietiekami efektīvi, vidusausī var veidoties negatīvs spiediens un uzkrāties šķidrums. Tas var radīt:

  • aizliktas auss sajūtu;

  • spiediena sajūtu ausī;

  • dzirdes pasliktināšanos;

  • atkārtotus vidusauss iekaisumus;

  • bērniem – grūtības uztvert runu un skaņas;

  • atsevišķos gadījumos – runas, valodas vai mācīšanās grūtības, ja dzirdes traucējumi saglabājas ilgstoši.

Timpanostomijas caurulīte īslaicīgi pārņem daļu Eistāhija kanāla ventilācijas funkcijas, ļaujot gaisam nokļūt vidusausī.

Kā tiek veikta timpanostomija?

Operācijas laikā LOR ārsts:

  • mikroskopa kontrolē izveido nelielu atveri bungplēvītē jeb veic miringotomiju;

  • ja vidusausī ir šķidrums, to var atsūkt;

  • bungplēvītes atverē ievieto nelielu ventilācijas caurulīti.

Caurulīte palīdz uzturēt vidusausi ventilētu un izlīdzināt spiedienu abpus bungplēvītei. Bērniem procedūru visbiežāk veic vispārējā anestēzijā. Pieaugušajiem atsevišķos gadījumos procedūru iespējams veikt vietējā anestēzijā – par piemērotāko anestēzijas veidu lemj ārsts. Bērniem ventilācijas caurulīšu ievietošana parasti ir īsa operācija.

Operācijas ilgums: pati procedūra parasti ilgst aptuveni 10–20 minūtes, taču kopējais uzturēšanās laiks ārstniecības iestādē ir ilgāks anestēzijas un pēcoperācijas novērošanas dēļ.

Kad nepieciešama timpanostomija?

LOR ārsts timpanostomiju var apsvērt, ja pacientam ir:

  • ilgstoši saglabājies šķidrums vidusausī jeb sekretors vidusauss iekaisums;

  • šķidruma izraisīta dzirdes pasliktināšanās;

  • spiediena vai aizliktas auss sajūta;

  • Eistāhija kanāla darbības traucējumi;

  • atkārtoti akūti vidusauss iekaisumi noteiktos gadījumos;

  • bungplēvītes ievilkums vai citas ar ilgstošu negatīvu spiedienu vidusausī saistītas izmaiņas;

  • nepieciešamība ilgstoši ventilēt vidusausi pēc LOR ārsta izvērtējuma.

Bērniem ar vidusauss šķidrumu, kas saglabājas trīs mēnešus vai ilgāk, starptautiskās vadlīnijas iesaka veikt vecumam atbilstošu dzirdes pārbaudi. Ventilācijas caurulītes īpaši apsver tad, ja ilgstošais šķidrums ir saistīts ar dzirdes traucējumiem vai citiem būtiskiem simptomiem.

Vai ventilācijas caurulītes nepieciešamas pie katra vidusauss iekaisuma?

Nē. Daudzi akūti vidusauss iekaisumi un arī šķidrums vidusausī var pāriet bez operācijas. Īpaši bērniem šķidruma uzkrāšanās pirmo mēnešu laikā bieži izzūd spontāni. Timpanostomiju neizvēlas tikai tāpēc, ka bērnam ir bijuši vairāki ausu iekaisumi. Piemēram, bērniem ar atkārtotu akūtu vidusauss iekaisumu, bet bez šķidruma vidusausī ārsta apskates laikā, vadlīnijas ventilācijas caurulītes rutīnā neiesaka. Lēmumu pieņem LOR ārsts, ņemot vērā:

  • iekaisumu biežumu;

  • šķidruma saglabāšanās ilgumu;

  • dzirdes stāvokli;

  • bungplēvītes izmaiņas;

  • pacienta vecumu;

  • runas un valodas attīstību bērniem;

  • citus individuālus riska faktorus.

Timpanometrija un dzirdes pārbaude pirms operācijas

Pirms timpanostomijas LOR ārsts var veikt vai nozīmēt papildu izmeklējumus.

Timpanometrija

Timpanometrija palīdz novērtēt bungplēvītes kustīgumu un spiedienu vidusausī. Tā var sniegt informāciju par šķidruma klātbūtni vidusausī vai Eistāhija kanāla darbības traucējumiem.

Audiometrija

Ja ir aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, var veikt vecumam atbilstošu dzirdes pārbaudi - audiometriju. Bērniem ar ilgstošu sekretoru vidusauss iekaisumu dzirdes izvērtēšana ir būtiska pirms lēmuma par operāciju.

Timpanostomija bērniem

Ventilācijas caurulīšu ievietošana ir īpaši izplatīta bērnu LOR praksē, jo bērniem Eistāhija kanāla anatomija un funkcija atšķiras no pieaugušajiem, tādēļ vidusauss šķidrums un iekaisumi sastopami biežāk. Ilgstošs šķidrums vidusausī jeb sekretors vidusauss iekaisums var samazināt skaņas vadīšanu un pasliktināt dzirdi. Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (National Institute for Health and Care Excellence) NICE rekomendē apsvērt ventilācijas caurulītes bērniem ar sekretora vidusauss iekaisuma (OME) izraisītu dzirdes zudumu, izvēli pārrunājot ar bērna vecākiem vai aprūpētājiem. Atsevišķos gadījumos LOR ārsts var rekomendēt timpanostomiju apvienot ar adenotomiju, ja vienlaikus ir indikācijas palielinātas aizdegunes mandeles ārstēšanai.

Timpanostomija vienai vai abām ausīm?

Ja šķidrums, dzirdes traucējumi vai citas izmaiņas konstatētas tikai vienā ausī, var būt nepieciešama vienpusēja timpanostomija. Ja problēma skar abas ausis, ārsts var rekomendēt ventilācijas caurulītes ievietot abās bungplēvītēs vienas operācijas laikā. Lēmumu par vienpusēju vai abpusēju procedūru pieņem pēc abu ausu izmeklēšanas un dzirdes izvērtēšanas.

Sagatavošanās operācijai

Pirms timpanostomijas nepieciešama otolaringologa jeb LOR ārsta konsultācija. Ārsts var izvērtēt ausu iekaisumu biežumu, šķidruma saglabāšanās ilgumu, bungplēvītes un vidusauss stāvokli, dzirdes izmaiņas, timpanometrijas un audiometrijas rezultātus, citas LOR slimības, piemēram, palielinātus adenoīdus. Ja procedūra tiek veikta vispārējā anestēzijā, nepieciešami ārsta un anesteziologa noteiktie pirmsoperācijas izmeklējumi. Par ēšanu, dzeršanu un medikamentu lietošanu pirms operācijas pacients vai bērna vecāki tiek informēti individuāli.

Timpanostomija

Pēc timpanostomijas

Pēc īsas novērošanas pacients daudzos gadījumos var doties mājās tajā pašā dienā. Pirmajās dienās iespējams:

  • viegls diskomforts ausī;

  • neliels asiņains vai dzidrs izdalījums;

  • īslaicīga jutība pret skaņām.

Ja dzirdes pasliktinājumu izraisījis šķidrums vidusausī, dzirde pēc šķidruma izvadīšanas un ventilācijas atjaunošanas var uzlaboties salīdzinoši ātri, tomēr konkrētais rezultāts ir atkarīgs no dzirdes traucējumu cēloņa. Ārsts nosaka arī nepieciešamo kontroles vizīšu un dzirdes pārbaudes laiku. Pacientiem, kuriem timpanostomija veikta sekretora vidusauss iekaisuma dēļ, pēc operācijas būtiska ir kontrole, lai pārliecinātos, ka caurulīte darbojas un vidusauss šķidrums ir izzudis.

Cik ilgi ventilācijas caurulīte paliek ausī?

Ventilācijas caurulīti neievieto bungplēvītē uz pastāvīgu laiku. Īslaicīgās caurulītes parasti pēc vairākiem mēnešiem pašas izslīd no bungplēvītes, un atvere visbiežāk aizaug. Konkrētais laiks atkarīgs no izmantotās caurulītes veida un individuālā dzīšanas procesa. Daudzas standarta caurulītes saglabājas aptuveni 6–12 mēnešus, bet iespējams gan īsāks, gan ilgāks periods. Dažiem pacientiem šķidruma uzkrāšanās vai Eistāhija kanāla darbības traucējumi var atkārtoties, un reizēm nepieciešama atkārtota timpanostomija.

Vai ar ventilācijas caurulīti drīkst peldēt?

Bērniem ar timpanostomijas caurulītēm starptautiskās vadlīnijas neiesaka automātiski visiem noteikt pastāvīgus ūdens ierobežojumus vai obligātu ausu aizbāžņu lietošanu. Ūdens aizsardzība var būt nepieciešama individuālās situācijās, piemēram, ja atkārtojas izdalījumi no auss vai tiek peldēts neapstrādātā ūdenī. Pēc operācijas jāievēro tieši ārstējošā LOR ārsta norādījumi, jo rekomendācijas var atšķirties atkarībā no caurulītes veida un pacienta situācijas.

Iespējamie riski un komplikācijas

Tāpat kā jebkurai operācijai, arī timpanostomijai iespējamas komplikācijas. Tās var ietvert:

  • izdalījumus no auss jeb otoreju;

  • vidusauss infekciju;

  • ventilācijas caurulītes nosprostošanos;

  • pārāk agru caurulītes izkrišanu;

  • ilgstošu caurulītes saglabāšanos;

  • bungplēvītes rētainas izmaiņas jeb timpanosklerozi;

  • persistējošu bungplēvītes perforāciju pēc caurulītes izkrišanas;

  • nepieciešamību atkārtoti ievietot ventilācijas caurulīti.

NICE īpaši iesaka pirms operācijas pārrunāt ar pacientu vai bērna vecākiem perforācijas, timpanosklerozes, lokālu bungplēvītes izmaiņu un infekcijas risku.

Ja pēc operācijas rodas izteiktas sāpes, ilgstoši vai strutaini izdalījumi, drudzis, asiņošana vai būtiski pasliktinās pašsajūta, jāsazinās ar ārstējošo ārstu.