Izvēlējos ģimenes medicīnu, jo tajā ir viss: ģimenes ārste Santa Gertnere

''Ceru, ka ģimenes ārsti apzvana visus savus kovida pacientus, kuri ārstējas mājās, un interesējas, kā viņiem klājas. Tiklīdz telefona otrā galā atskan vārdi: ''Dakter, es vairs nespēju cīnīties, man nav spēka,'' - skaidrs, ka jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība'', saka ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste Santa Gertnere. Plašu interviju ar ārsti lasiet žurnālā ''Veselība''.

Santa Gertnere, ģimenes ārste, paliatīvas aprūpes speciāliste

• Ārstes prakses vieta atrodas ''Veselības centrs 4'', un viņas aprūpē ir 1300 pacientu
• Ārsta diplomu ieguvusi pēc studijām LU Ārstniecības fakultātē (2011-2014) un par ģimenes ārsti strādā kopš 2016. gada
• 2018. gadā akcijas ''Meklējam labu ģimenes ārstu'' ietvaros pēc pacientu vēstuļu balsojuma saņēma apbalvojumu nominācijā ''Mans mīļais ģimenes ārsts''.
• 2020. gadā iestājās un absolvēja RSU Paliatīvās aprūpes rezidentūru.

Vai jūtat, ka pacientu noskaņojums pandēmijas laikā ir mainījies? Agresija komunikācijā vērojama laiku pa laikam, ne tikai tagad, pandēmijā. Mums ir vēlēta pat nāve, sakot, kaut jūs visas šeit... Esmu nosaukta arī par prieka mājas direktori (smejot) - kontingents ir daudzveidīgs, cenšos to visu neņemt pārāk pie sirds, arī savām kolēģēm mācu, ka no katras dienas sev jāpaņem pozitīvais, jāatceras, ko labu šodien paveici, kā palīdzēji, nevis negācijas. Mācu uzklausīt jebkuru pacientu, bet neiesaistīties. Ja pacients uz māsu vai ārstu kliedz, nekad nevajag atbildēt ar to pašu, nedrīkst nolaisties līdz šim līmenim, mediķim jāstāv pāri tādām emocijām.

Par ko pacienti dusmojas? Lielākoties visas negācijas un pārmetumus saņemam noteikumu dēļ, ko izdomā Veselības ministrija vai citas iestādes. Kad tikko ieviesa e-recepti un e-veselības sistēma sākumā nestrādāja, kā nākas, bija pacienti, kas pa visu gaiteni kliedza: ''Jūs laikam gribat, lai nomirstu bez savām zālēm!'' Kad mierīgi paskaidrojām, ka papīra recepti neviens nav atcēlis, joprojām varam izrakstīt arī to, cilvēks nomierinājās. Tādēļ ar pacientiem vienmēr jārunā.

Reizēm ģimenes ārstiem pārmet, ka pacientiem netiek atgādināts par visiem profilaktiskajiem izmeklējumiem, kas viņiem pienāktos. Vai ārsts spēj tik daudz par katru pacientu atcerēties? Kad vasarā ir mazāk darba un pacienti pierakstās uz vizīti, lūdzu saviem palīgiem paskatīties, vai šim cilvēkam ir veikta kardiovaskulāro risku izvērtēšana pēc SCORE, ja viņš atbilst skrīninga vecumam, vai ir veikts slēpto asiņu tests. Vēl es sievietēm, kuras nāk pie ģimenes ārsta pēc medicīniskās izziņas darbavietai, mēdzu izvirzīt nosacījumu - neizsniegšu izziņu ātrāk, kamēr nebūsiet veikusi mamogrāfijas izmeklējumu un dzemdes kakla skrīningu pie ginekologa. Pacientes, protams, bieži par to ir neapmierinātas, bet vismaz šādi izdodas daudzas motivēt pārbaudīties. To daru, jo nesen kā ārste guvu sev vērtīgu mācību stundu. Man bija paciente, kura ne par ko nesūdzējās, vienmēr nāca runāt tikai par savu mammu, kuru aprūpēja. Pēkšņi iedomājos pajautāt viņai pašai, kad pēdējo reizi veikta mamogrāfija un dzemdes kakla skrīnings. Viņa atbildēja, ka sev neesot laika, jo svarīgāk ir rūpēties par mammu. Es viņu pierunāju izmeklēties, diemžēl bija jau par vēlu - izmeklējumos atklāja vēzi ceturtajā stadijā, un drīz šī paciente no dzīves aizgāja. Tāpēc tagad vēl dedzīgāk visām sievietēm saku -jūs varat justies pat ļoti labi, pilnībā veselas un ne par ko nesūdzēties, bet skrīninga izmeklējumi jāveic tik un tā. Vēl muļķīgāks ir uzskats - ja nedzīvoju dzimumdzīvi, dzemdes kakla vēža skrīnings nav vajadzīgs. Tā nedrīkst domāt! Dzemde un dzemdes kakls ir tādi paši iekšējie orgāni, kas jāpārbauda. Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par vēža profilakses pasākumiem un ļaut tiem pazust pandēmijas ēnā.

Kāpēc jūs izvēlējāties ģimenes medicīnu? Es jau no piecu gadu vecuma zināju, ka būšu ārste. Kad mamma strādāja Skrundas slimnīcā par medmāsu, gāju viņai līdzi uz darbu, vēroju, kā tiek sagatavotas šprices, izlūdzos mammai, lai atļauj man aiznest zāļu trauciņu kādam pacientam. Viņa ļāva, klusi sekojot man nopakaļ, lai pārliecinātos, ka zāles tiek iedotas pareizajam pacientam. Atceros šo slimnīcas smaržu kopš bērnības. Tagad mamma manai meitai, savai mazmeitai, ļauj injicēt opim zāles un lepojas, sakot -redz, kur mums nākamais mediķis aug! Mamma man vienmēr bijis paraugs, no kura mācīties. Studiju laikā, mācoties 3. kursā, man ļoti patika ginekoloģija, kādu laiku strādāju par sanitāri Rīgas Dzemdību nama operāciju blokā pie ķeizargriezieniem, sarežģītām operācijām, tāpēc varu teikt, ka darbu medicīnā esmu sākusi no pašas apakšas. Nēsāt šīberus, apmazgāt pacientus - tas man nekad nav sagādājis problēmas. Dzemdību namā iemācījos arī dzert kafiju. Te bija ļoti jauks anesteziologs - dakteris Aldis Lidžus, kurš mani pirms naktsmaiņām mudināja - dzer kafiju, citādi nepietiks spēka un enerģijas. 1.kursā iepatikās uroloģija, un tad domāju: kuru lai ņem - ginekoloģiju vai uroloģiju? Tāpēc, stājoties rezidentūrā, izvēlējos ģimenes medicīnu, jo tajā ir viss.

Savādi, ka studēt paliatīvo aprūpi nolēmāt brīdī, kad jūsu dzīvē atkal bija sācies jauns posms, tikko piedzimis otrs bērniņš. Likās, ka šis varētu būt pēdējais laiks, kad varu iestāties un izmācīties par paliatīvās aprūpes speciālistu, - kamēr vēl esmu dekrētā, mani darbā aizvieto cits ārsts. Rezidentūrā bija tikai viena budžeta vieta, un stājos ar domu - ja neuzņems, tātad nav lemts. Tomēr mani uzņēma. Patiesībā studēt paliatīvo aprūpi pamudināja mani onkoloģiskie pacienti. To darīju viņu dēļ, lai es kā ģimenes ārste varētu palīdzēt vēl vairāk. Kāda mana paciente, kura slimoja ar vēzi, reiz teica - dakter, jums tik labi padodas tas, ko darāt! Diemžēl šīs sievietes vairs nav starp mums, bet man bija iespēja viņai palīdzēt sakārtot terapiju tā, lai var mierpilni un bez sāpēm aiziet no dzīves. Iespējams, viņas iedvesmota, arī izvēlējos apgūt šo specialitāti, jo, manuprāt, padarīt mierpilnu cilvēka pēdējo dzīves posmu ir lielākā balva, ko ārsts var gūt no savas profesijas un sniegt savam pacientam. Taču arī paliatīvās aprūpes speciālisti dr. Vilnis Sosārs un dr. Līga Keiša-Ķirse iemācīja paskatīties uz šo profesiju citādi. Esmu viņiem pateicīga par atbalstu un zināšanām, kuras man tika sniegtas rezidentūras laikā.

Dr. Santas Gertneres seši vēlējumi jūsu veselībai šoruden:

1. Regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.
2. Skalot degunu ar jūras ūdeni.
3. Ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.
4. Ēst pilnvērtīgu uzturu, uzņemt šķidrumu, lietot D vitamīnu.
5. Atrast laiku izkustēties svaigā gaisā, labi izgulēties un pēc darba atpūsties.
6. Ja gadās saslimt, izturēties atbildīgi, palikt mājās, veseļoties - neapdraudēt savu un līdzcilvēku veselību.

Visu interviju lasiet žurnāla ''Veselība'' 2021. gada novembra numurā