Uztura speciālists – ārstniecības persona , kas specializējusies ar uzturu saistītos jautājumos, diētas ieteikumu veidošanā, ņemot vērā ārsta noteikto diagnozi un norādījumus.

Konsultācijas laikā diētas ārsts ievāc informāciju – noskaidro atbildes uz daudziem jautājumiem, lai pēc tam sniegtu tieši šim pacientam atbilstīgas rekomendācijas. Dietologa apmeklējuma iemesls var būt ne tikai liekās masas problēma, bet arī pazemināts svars. Pie šā ārsta var noskaidrot sev ieteicamo uzturu – ko un cik daudz ēst.

Uztura vajadzības atšķiras dažādos dzīves posmos, sievietēm un vīriešiem, tās nosaka arī fiziskā aktivitāte, ķermeņa uzbūve un daudzi citi faktori.

Tāpat ir daudzas veselības problēmas (slimības), kad noteikti jākonsultējas ar dietologu. Piemēram, cukura diabēts, paaugstināts holesterīna, triglicerīdu, urīnskābes līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, onkoloģiskās slimības, pēc kuņģa un zarnu trakta operācijām (draud uzturvielu uzsūkšanās traucējumi), hroniska nieru slimība ar hemodialīzi vai bez tās vai peritoneālo dialīzi, zarnu iekaisīgās slimības, hroniski aizcietējumi utt. Šajā gadījumā vēlams ārstējošā ārsta slēdziens (diagnoze).

Diētas ārsts jāinformē par medikamentiem, vitamīniem, uztura bagātinātājiem, kas tiek lietoti, kādi ir ēšanas ieradumi – veģetārietis, vegāns vai kādu iemeslu dēļ nelieto noteiktu produktu grupu, piemēram, piena produktus.

Detalizēti tiek noskaidroti ēšanas ieradumi, ikdienas ēdienkarte, kā arī ievākta informācija par visām produktu grupām – ko un cik daudz konkrētais pacients lieto. Bieži pēc tam jāaizpilda uztura dienasgrāmata. Pacientam jāatklāj sava dzīvesveida faktori: fiziskās aktivitātes, miega kvalitāte un nevēlamie ieradumi.

Konsultācijas laikā pacients tiek apskatīts – novērtēts ķermeņa uzbūves tips, āda, tauku izgulsnēšanās, kā arī tiek svērts un mērīts. Nereti tiek veikts bioimpedance mērījums, lai analizētu ķermeņa uzbūvi (tauku procents, muskuļu masa, ūdens daudzums), kā arī novērtēta vielmaiņa.

Ja dietologa rīcībā ir aproce ar monitorēšanas sistēmu, atsevišķos gadījumos to iesaka kā papildu diagnostikas metodi. Parasti pacients to nēsā uz rokas vienu nedēļu. Aproce fiksē kopējo enerģijas patēriņu, enerģijas patēriņu fiziskās aktivitātes laikā, soļu skaitu dienā, dažādu pakāpju fiziskās aktivitātes, atpūtas un miega ilgumu. Šie mērījumi ļauj izprast cēloņus, kāpēc viens var ēst daudz, nepieņemoties svarā, bet cits kļūst apaļīgāks, ik kumosu ierobežojot.

Ja izmeklējumi iepriekš nav veikti, pacients nereti tiek norīkots uz laboratoriskiem izmeklējumiem, piemēram, vairogdziedzera un citu hormonu, holesterīna, cukura līmeņa, D vitamīna un citām analīzēm.

Kā ārstē dietologs (Lailas Meijas atziņas)

Diētas ārsts sniedz konkrētas rekomendācijas par ēdiena izvēli (ieteicamie un nevēlamie produkti), par ēšanas režīmu, ēdienreizēm, porciju lielumu, kā arī, iespējams, nepieciešamiem uztura papildinājumiem (medicīniskais uzturs, vitamīni u.c.).

Ja pacientam jāzaudē svars, dietologs seko, vai nenotiek pārmērīga muskuļu masas samazināšanās, vai nepasliktinās ādas stāvoklis, kā arī vai uzturs ir pilnvērtīgs, lai nerastos veselības problēmas.

Gandrīz vienmēr ēšanas paradumi jāmaina uz visu dzīvi! Ja pacientam ir nosliece uz kādu slimību vai jau ir slimība, tad īslaicīgai diētai nebūs efekta. Izmaiņām jābūt pakāpeniskām, lai pacients ar tām sarastu, netiktu mazināta dzīves kvalitāte un varētu ar tām sadzīvot visu mūžu.

Jaunie ēšanas ieradumi tiek individuāli saskaņoti ar dzīves režīmu un iespēju robežās ēdienkartē iekļauti arī iecienītākie ēdieni. Tādā gadījumā dzīves kvalitāte tikai uzlabosies un nebūs jādomā par diētas beigu datumu. (Izņēmums ir, piemēram, diēta pēc konkrētas operācijas, kurai noteikti pienāk beigu termiņš.)

Jāatzīst, ka cilvēki, sākot ēst veselīgi, visbiežāk paši pamana ievērojamu pašsajūtas uzlabošanos un viņus vairs nesaista nevēlamie un neveselīgie produkti. Lai sasniegtu veiksmīgu rezultātu, diētas ārstam nereti jāstrādā komandā ar citiem speciālistiem, kas palīdz ārstēt gan pamatslimības (ginekologu, endokrinologu, psihoterapeitu u. c.), gan uzturēt labu fizisko formu un ārējo izskatu (fizioterapeitu, fitnesa treneri, ķermeņa estētikas speciālistu u. c.).

Uzturs spēj gan mazināt, gan palielināt daudzu slimību attīstības risku. Taču nereti tas ir galvenā un vienīgā terapijas metode; ir gadījumi, kad uztura un dzīvesveida izmaiņas izārstē slimību.

Galvenais ir paša pacienta motivācijas pakāpe un līdzestība. Gadās, ka par pacienta veselību, dzīvesveidu, diētu vairāk ir satraukusies, piemēram, dzīvesbiedre, bet pats vīrs vēl nav nobriedis izmaiņām, jo nav nopietni izvērtējis vai sapratis riskus nākotnē. Tad, protams, rezultātu nebūs. Tomēr ģimenes atbalstam ir ļoti liela nozīme, un labi, ja nākamajā vizītē atnāk līdzi cilvēks, kas ģimenē gatavo ēst (pirmajā vizītē šādu detaļu apspriešanai nebūs laika).

Tomēr jāuzsver, ka rezultātus nosaka arī ģenētiskie faktori un slimības smagums. Citi tos sasniedz vieglāk un ātrāk, citiem vairāk jāstrādā.

Seši trauksmes signāli, kad jādodas pie dietologa

• Ķermeņa masas samazināšanās (ja pats nav apzināti centies samazināt svaru) pēdējo trīs un it īpaši pēdējā mēneša laikā. Arī tajos gadījumos, kad pacients zina, kas tas saistīts ar nesenu akūtu slimību vai operāciju.
• Bijusi kuņģa un zarnu trakta operācija – izoperēts kuņģis vai zarnas daļa, ir šķidra vēdera izeja, nevar atgūt svaru.
• Svara pieaugums pēdējo sešu mēnešu laikā, kam pacients pats nevar rast skaidrojumu.
• Ir aptaukošanās (ĶMI ≥ 30 kg/m2). It īpaši, ja liekā masa pasliktina veselības stāvokli, piemēram, parādās sāpes locītavās.
• Nevar noregulēt cukura, holesterīna, urīnskābes līmeni.
• Ir hroniska nieru slimība (nieru mazspēja).