Sniedz konsultācijas, veic funkcionālo diagnostiku, izmantojot osteopātijas metodi. Piedāvā osteopātiju, manuālo terapiju, slinga terapiju, ārstniecisko vingrošanu, kinezioloģisko teipošanu, lāzera terapiju, praksē izmanto MANUTHERA 242 funkcionālo galdu.

Osteopāts novērtē pacienta funkionālo stāvokli, apskata pacienta stāju, gaitu, novērtē ķermeņa simetriju un kustību stereotipus. Osteopāts labi pārzina anatomiju, biomehāniku, orientējas fizioloģijā un neiroloģijā. Izmeklējot pacientu, tiek izmantoti statiskie un dinamiskie vērtēšanas testi, dažādi neiroloģiskie un ortopēdiskie testi. Osteopātam apmācības laikā un gadiem ilgi praktizējot, attīstās ļoti labas palpatorās iemaņas un spēja sajust ķermeņa audu stāvokli, struktūru kustības.

Osteopāts konsultācijas laikā novērtē kustību balsta aparāta stāvokli (kaulu, locītavu, saišu, muskuļu, fasciju, periostu, locītavu somiņu, muskuļu cīpslu stāvokli). Novērtē mobilitāti (slidenību) un motilitāti (kustību pašā organā) iekšējos orgānos, nervu sistēmas, limfātiskās sistēmas, kardiovaskulārās un elpošanas sistēmas funkcionālo mobilitāti. Osteopāts testē kraniosakrālās sistēmas kustīgumu, palpatori izmeklē galvaskausa šuvju elasticitāti un mikrokustīgumu tajās, spēj noteikt, kurā līmenī ir mikrokustīguma ierobežojums, noteikt, kas šo ierobežojumu rada. Liela loma diagnostikā un ārstēšanā ir pacienta psihoemocionālajam stāvoklim. Pēc izmeklēšanas pacientam tiek noteikta funkcionālā diagnoze un veiktas nepieciešamās korekcijas, ievērojot koncepciju par cilvēka ārstēšanu kopumā. 

Ar osteopātiju ārstē:

1. kustību balsta  slimības:  stājas traucējumi, nespecifiskās muguras sāpes, locītavu sāpes, osteohondroze, spondiloze, spondiloartroze, radikulīts, miofasciālās sāpes, muskuļu disbalanss utt.;
2. neiroloģiskos traucējumus: galvassāpes, migrēnas (vēlama  neirologa konsultacija), miega traucējumi, neiroveģetatīvā distonija, bērnu uzvedības traucējumi (histērijas, hiperaktivitāte, uzmanības traucējumi), psihoemcionālā  pārslodze, izdegšanas sindroms, muskuļu tiki, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, trauksme, nemiers;   
3. pēc zobārsta ortodonta manipulācijām, sakodiena izmaiņām, operācijām, zobu ekstrakcijas, temporomandibulārās (žokļa) locītavas sāpēm un disfunkcijas;
4. pēc traumu konservatīvas un ķirurģiskas ārstēšanas;
5. sporta traumu un fiziskās pārslodzes sekas; 
6. otorinolaringoloģija: adenoīdi 1. un 2. pakāpe, hroniskie sinusīti, rinīti, faringīti (bez strutām);
7. ginekoloģija: saauguma procesi, sāpīgas mēnešreizes, dzemdes stāvokļa izmaiņas, iegurņa diafragmas muskuļu hipertonuss vai disbalanss;
8. gastroenteroloģiskos funkcionālos traucējumus.

Sniedz maksas un apdrošināšanas kompāniju apmaksātus pakalpojumus.