Otorinolaringoloģija (LOR)

Pieteikties

Apraksts

Autors: Latvijas Avīze / Veselības centrs 4

Otorinolaringologs (LOR) ir ārsts, kas ārstē ausu, deguna un rīkles (kakla) slimības, kā arī palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, ja ir traucējumi šā anatomiskā reģiona funkcijās.

Konsultācija pie otorinolaringologa ietver sarunu starp pacientu un ārstu, objektīvo jeb ''fizikālo'' izmeklēšanu, kad tiek veikta deguna, mutes dobuma un rīkles, aizdegunes, balsenes un ausu apskate, izmantojot speciālus LOR instrumentus. Nereti ārsts iztausta arī kakla un mutes pamatni.

Vizītes laikā, iespējams, tiks veikti specifiski izmeklējumi, kas ietver dzirdes, vestibulārās funkcijas, deguna elpošanas, balss un citas pārbaudes. Visbiežāk lietotās LOR specifiskās izmeklēšanas metodes ir timpanometrija, rinomanometrija, runas audiometrija, dzirdes sliekšņa audiometrija, bet ne vienīgās.

Ja nepieciešams, ārsts nosūtīs uz laboratorijas, attēlu diagnostiskajiem izmeklējumiem vai arī pie citas specialitātes ārsta papildizmeklēšanai. Piemēram, nereti kakla sāpes saistītas ar kuņģa darbības traucējumiem vai ilgstošas iesnas var liecināt par alerģiju.

Otorinolaringoloģijā diagnostikas noteikšanai bieži izmanto attēlu diagnostiskos izmeklējumus (biežāk lietotie: rentgenogramma, datortomogrāfija, kodolu magnētiskā rezonanse, ultraskaņas izmeklēšana). Katrs izmeklējums satur būtisku un atšķirīgu diagnostisko informāciju un var būt vispiemērotākais, lai palīdzētu novērtēt situāciju un izvēlēties ārstēšanas plānu. Ārsts izskaidros izmeklējumu pamatotību un no tiem sagaidāmos ieguvumus.

Saruna starp ārstu un pacientu ir svarīgākā vizītes daļa. Mērķtiecīga jautājumu uzdošana, sūdzību vai traucējumu, kā arī notikuma attīstības izziņa un izpratne ir daļa no sekmīgas ārstēšanas. Tāpēc, apmeklējot ārstu, vajadzētu apdomāt savas sūdzības jau iepriekš, formulējot svarīgāko.

Lai gūtu pietiekamu priekšstatu par situāciju, var būt vajadzīga vairāk nekā viena vizīte. Vizītei pie otorinolaringologa (tāpat kā pie jebkura cita speciālista) vajadzētu noslēgties ar kādu secinājumu:

  • jūs esat vesels, un nekāda ārstēšana nav nepieciešama;
  • slimība attīstās strauji un ir nopietna (iespējams, jūs apdraudoša vai draudoša ar kādas funkcijas zudumu);vajadzīga neatliekama rīcība, iespējams, ārstēšanās stacionārā;
  • slimība attīstās strauji, traucējumi ir nopietni, tomēr tā jūs neapdraud, bet atkārtota vizīte kontrolei un laba komunikācija ar ārstu ir vajadzīga;
  • iekaisuma slimība, kas jūs šobrīd neapdraud, bet var attīstīties dažādi (iespējams piedāvāt dažādus rīcības plānus);
  • ir būtiski traucēta dzīves kvalitāte kāda orgāna anatomiskas vai funkcionālas problēmas dēļ. Sarunā ar ārstu vajadzētu vienoties par labāko risinājumu – medikamentu lietošanu, operāciju (ja sagaidāms uzlabojums), palīglīdzekļu lietošanu (piemēram, dzirdes aparāta lietošanu, ja ir pasliktināta dzirde) – vai risinājuma neakceptēšanu (ja piedāvātie varianti jums nav pieņemami);
  • jums konstatētā problēma ir risināma, bet šie risinājumi pārsniedz ārsta kompetenci. Ārstam vajadzētu jums ieteikt citu atbilstošas kompetences un pieredzes otorinolaringologu (iespējams, pat ārzemēs);
  • otorinolaringologa kompetencē esošo orgānu slimība vai traucējumi var būt sekundāri. Šādā gadījumā jums ieteiks meklēt padomu pie citas specialitātes ārsta vai piedāvās sasaukt dažādu specialitāšu ārstu konsīliju. To iespējams izdarīt arī ārpus slimnīcas.

Kā ārstē otorinolaringologs

Lai gan anatomiskais reģions it kā ir neliels, slimību loks ir ļoti plašs. Dažādo problēmu risināšanai lieto medikamentus, dažādas tehniskas palīgierīces (dzirdes aparāts u. c.), atsevišķos gadījumos ir vajadzīga arī operācija – dzīves kvalitātes uzlabošanai vai iekaisuma procesa apturēšanai.

Tomēr pats galvenais – pēc situācijas noskaidrošanas (diagnozes noteikšanas) ārstam vajadzētu piedāvāt vairākus risinājumus un izskaidrot no rīcības izrietošos pozitīvos un negatīvos aspektus katrā gadījumā individuāli.

Specialitāte attīstās, un ārstēšanas metodes kļuvušas mazāk agresīvas. Ja pacientam tiek piedāvāta operācija, no tās nevajadzētu tik ļoti baidīties. Operāciju filozofija un metodes strauji mainās mazinvazīvāku manipulāciju virzienā. Turklāt anestezioloģijas attīstība ļauj novērst sāpes un uztraukumu operācijas laikā un nodrošina pietiekamu atsāpināšanu pēcoperācijas periodā.

Pieredze rāda, ka aizvien vairāk otorinolaringologa praksē esošās situācijas iespējams ārstēt ārpus slimnīcas. Pašlaik tie jau ir vairāk nekā 90% visu gadījumu. Arī augstas sarežģītības operācijas (narkozē) – gan ausu, gan deguna blakusdobumu, gan kakla un rīkles, gan balsenes operācijas – iespējams veikt dienas stacionārā, un pacients var doties mājās jau operācijas dienā vai – vēlākais – nākamajā rītā.

Neapšaubāmi, lai novērstu vairumu veselības traucējumu (hronisks vidusauss iekaisums, auss tecēšana, dzirdes pasliktināšanās utt.), svarīga arī pacienta vēlme sadarboties un ārsta kompetence.

Trauksmes signāli, kad jādodas pie otorinolaringologa

  • Uz sākotnēji mierīgi noritošas saaukstēšanās/iesnu vai auss slimības fona parādījušās sūdzības, kas liecina par veselības pasliktināšanos: paaugstināta temperatūra, pašsajūtas pasliktināšanās, spēcīgas galvassāpes, nepatika pret gaismu, slikta dūša un/vai reibonis – iespējams, sākušies nopietni sarežģījumi (meningīts u. c.).
  • Balss aizsmakums, kas nepāriet trīs četras nedēļas un ilgāk.
  • Jebkurš pēkšņi attīstījies dzirdes pasliktinājums vai zudums.
  • Asiņaini izdalījumi no elpceļiem.
  • Ilgstoši noritošs auss iekaisums ar ''spītīgu'' gaitu, smakojošiem izdalījumiem no auss.
  • Biežas angīnas, kam pievienojies sastrutojums ap mandelēm, locītavu, nieru vai sirds vārstuļu iekaisums. (Šajā gadījumā vajadzīga steidzama mandeļu operācija – tonsilektomija.)

 

Pieejami Nacionālā veselības dienesta (NVD), apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.

Pieteikties