Kā atklāt cukura diabētu

Gan pasaulē, gan arī Latvijā cukura diabēta pacientu skaits pieaug īpaši strauji. Lielākoties cilvēki (ap 94 %) slimo ar otrā tipa cukura diabētu, kam ir raksturīga insulīna rezistence, insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kuri izpaužas ar glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs jeb hiperglikēmiju.

Diemžēl brīdī, kad diagnosticē otrā tipa cukura diabētu, bieži vien jau ir attīstījušās cukura diabēta vēlīnās komplikācijas kā nieru (diabētiska nefropātija), acu (diabētiska retinopātija), nervu (diabētiska polineiropātija) un nopietni sirds un asinsvadu bojājumi. Tas nozīmē, ka no tās sākuma jau ir pagājuši kādi 5-6 gadi. Sākumā cukura diabēts neliek par sevi manīt, tāpēc ļoti svarīga ir savlaicīga tā diagnostika jeb skrīnings.

Skrīnings jāveic visiem cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma un visiem ar ĶMI >25 kg/m2 (ķermeņa masas indekss), kā arī, ja ir papildu riska faktori, piemēram, maza fiziskā aktivitāte, cukura diabēts pirmās pakāpes radiniekiem un citi. Kā precīzi diagnosticēt cukura diabētu?

Cukura diabēta diagnozi apstiprina vienmēr laboratoriski, ja ir viens vai vairāki šādi kritēriji:

• glikozes līmenis tukšā dūšā no vēnas atkārtoti ž 7 mmol/l;
• OGTT (orālās glikozes tolerances tests) 2 stundu laikā pēc 75 g glikozes šķīduma izdzeršanas-glikozes līmenis asinīs > 11,1 mmol/l;
• cukura līmenis jebkurā diennakts laikā no vēnas > 11,1 mmol/l un cukura diabēta klasiskie simptomi (bieži un daudz gribas dzert ūdeni un bieža uri-nācija);
• HbA1c (glikētais hemoglobīns) > 6,5%.
• HOMA indekss. Šī analīze jānodod tukšā dūšā.

HOMA indeksu izmanto insulīna rezistences pakāpes novērtēšanā, un tas tiek aprēķināts matemātiski pēc formulas, izmantojot glikozes un insulīna rādītājus. Insulīna rezistencei ir liela loma otrā tipa cukura diabēta progresēšanā. Par insulīna rezistenci liecina par 2 lielāks HOMA indekss.

• Tukšas dūšas glikēmija.

Veselam cilvēkam rezultātam jābūt 5,6 mmol/l vai zemākam.

Ja cukura līmenis asinīs sāk paaugstināties un rādītājs (bez grūtniecības) ir augstāks par 6,1 mmol/l, tas liecina par robežglikēmi ju jeb prediabētu (līdz 7 mmol/l).

• Robežglikēmija (prediabēts) ir virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs, kas tomēr nesasniedz cukura diabēta diagnostiskos kritērijus. Pētījumi pierāda, ka šajā stadijā ļoti efektīva ir uztura principu maiņa un fizisko aktivitāšu ieviešana ikdienā-tas gan aizkavē cukura diabēta attīstību, gan samazina ar to saistītās komplikācijas.
• OGTT (orālās glikozes tolerances tests). Uz testu jāiet tukšā dūšā (nav ēsts pēdējās 8 stundas): 3-5 minūšu laikā jāizdzer 75 g glikozes šķīduma un pēc divām stundām atkal jānosaka glikozes līmenis asinīs. Rādītājam ir jābūt mazākam par 7,8 mmol/l. Prediabēta gadījumā tas būs no 7,8 līdz 11,1 mmol/l, bet cukura diabēta gadījumā >11,1 mmol/l.
• Glikētais hemoglobīns (HbA1c). Šo analīzi var nodot jebkad-arī pēc ēšanas. Šis ir ļoti svarīgs rādītājs! Kopējā glikētā hemoglobīna vērtība ir atkarīga no glikozes koncentrācijas plazmā pēdējos 3-4 mēnešus (eritrocītu dzīves laika 120 dienas) un parāda, cik daudz hemoglobīna ir saistījies ar glikozi (šo daudzumu izsaka procentos). Ja rādītājs ir lielāks vai vienāds ar 6,5 %, var droši teikt, ka cilvēkam ir cukura diabēts; no 5,7 līdz 6,5 % runa ir par prediabēta stadiju; zem 5,7 % - diabēta nav.
• C peptīds. Šis rādītājs raksturo organisma aizkuņģa dziedzera spēju ražot insulīnu. Ārsts to ņem vērā, lai lemtu par turpmāko ārstēšanas taktiku.

Visu rakstu ar ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Valdlauči'' endokrinoloģes Lienes Akmenes skaidrojumu lasiet žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2019. gada novembra numurā