Osteoporoze: trausli kauli viegli lūst

Osteoporoze ir viena no mūsdienās biežāk sastopamajām kaulu slimībām. Tā attīstās lēnām un par sevi liek manīt vien dzīves otrajā pusē. Ilgu laiku osteoporoze vairāk tika uzskatīta par sieviešu slimību, tomēr tas ir aplami. Varētu teikt, ka tā attiecas uz ikvienu - gan vīrieti, gan sievieti, gan jaunu, gan vecu, jo tas, cik stipra būs mūsu kaulu sistēma, ir atkarīgs jau no mūsu dzīves pirmās dienas. Žurnāla ''Veselība'' jūlija numurs veltīts šim tematam. Konsultē arī ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste, osteoporozes speciāliste Agita Medne.

Trausli kauli viegli lūst

''Trauslo kaulu slimība'' - tā mēdz dēvēt osteoporozi, ņemot vērā tās attīstību un izpausmi. Tā ir hroniska slimība, kam raksturīga samazināta kaulu masa un izmaiņas to struktūrā. Osteoporozes attīstības procesā kauls pastiprināti zaudē kalciju un fosforu, paliek porains, tā struktūrā parādās dobumi, tas kļūst trausls un viegli lūst. Bieži lūzumi notiek krītot. Ja osteoporoze paguvusi veikt nopietnus posta darbus, kauls var pārlūzt gluži ikdienišķās darbībās - ģērbjoties, pildot ikdienas darbus, pat ieverot adatā diegu.

Slimība vai dabīga novecošanās?

Osteoporoze ir kaite, kas par sevi liek manīt cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma: sievietēm - ātrāk, vīriešiem - pārdesmit gadu vēlāk. Jauniem cilvēkiem kaulu šūnu mijiedarbība ir līdzsvarā, savukārt dzīves otrajā pusē šūnas, kas kaulu noārda darbojas aktīvāk, bet tās, kas atjauno, kļūst mazāk aktīvas. Vietā ir jautājums, vai osteoporozi var uzskatīt par slimību vai tomēr problēmu, kas rodas, organismam dabīgi novecojot. Daktere Ingrīda Kaže skaidro: ''Gan, gan. Tomēr es vairāk nosveros slimības virzienā. Osteoporoze ir kaulu vielmaiņas slimība, kuras rezultātā samazinās kaulu masa un izmainās arī kaulu iekšējā arhetktonika. Tas noved pie tā, ka sākas kaulu lūzumi, un tie nekādi nevar būt normāla novecošanās procesa sastāvdaļa.'' Tas gan, ka šī slimība izplatītāka visā pasaulē kļūst tieši šī iemesla dēļ, ka cilvēki dzīvo ilgāk un palielinās gados vecāku cilvēku īpatsvars populācijā. No 40 gadu vecuma cilvēkam pakāpeniski kaulu masa samazinās, 80 gados jau ir palikusi tikai puse no tās, tāpēc cilvēks augumā sarūk. Šajā vecumā praktiski visiem cilvēkiem ir osteoporoze, un to var uzskatīt par dabīgu organisma novecošanās procesu, bet, ja tas iestājas priekšlaikus, to ir jāsāk ietekmēt. Pēdējos gados osteoporoze, līdzīgi kā daudzas citas saslimšanas, satopamas arvien jaunākiem cilvēkiem. Ja pēc pasaulē izstrādātajām vadlīnijām par osteoporozi būtu jāinteresējas sievietēm pēc 65 gadu vecuma, vīriešiem - pēc 70, speciālistu pieredze rāda, ka vērīgiem attiecībā pret šo slimību ir jābūt jau pēc 50 gadu vecuma.

Lūzums nav norma

Osteoporoze pati par sevi nesāp, ja vienīgi noticis lūzums, kas bieži ir pirmais slimības simptoms. Tas diemžēl nozīmē, ka osteoporozes diagnostika ir novēlota. Tāpēc ir svarīgi jau laikus apzināties riska faktorus un iespēju dzīves laikā attīstīties osteoporozei. Ja kaula lūzumu gūst gados jaunāks cilvēks, jāskatās, kas varētu būt par problēmu. Osteoporozei tipiski ir gūžas kakliņa kaula, mugurkaula skriemeļu, spieķa kaula (tipiski delnas locītavas rajonā), pleca kaula ķirurģiskā kakliņa lūzumi. ''

Ka atklāt slimību

Osteoporoze pati par sevi nesār tai nav arī specifisku simptomu, kas liecinātu, ka kaulu blīvums ir samazinājies un rada lūzumu risku. Uzzināt, ka kaulus skārusi osteoporoze, vai ir risks tai attīstīties, ir iespējams, pārbaudot kaulu blīvumu.

īsa pasaule un arī Latvijā galvenā osteoporozes diagnostikas metode ir osteo-densitometrija jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrijas metode (DXA). Kā iespējams laikus diagnosticēt osteoporozi, ja tai nav specifisku simptomu, kas varētu norādīt uz tās attīstību? Kā zināt, kad nepieciešams veikt izmeklējumu osteoporozes diagnostikai? Daktere Ingrīda Kaže stāsta, ka bieži vien pacienti pie osteoporozes speciālista ierodas ar kaulu sāpēm un uzskata tās par osteoporozes izpausmi. ''Gandrīz katra otrā sieviete, kas nāk pār mana kabineta slieksni, sūdzas par muguras sāpēm jostas daļā vai citur. Sāpes šiem pacientiem parasti ir saistītas ar deģeneratīvi deformējošām izmaiņām, kas savukārt saistītas ar organisma novecošanās procesu. Osteoporoze pati par sevi nekādas sajūtas nerada, izņemot situācijas, ja noticis lūzums.'' Tātad sāpes kaulos nav iemesls, lai veiktu osteodensitometriju, izmeklējums tiek rekomendēts, balstoties uz speciālistu izstrādātām vadlīnijām

Ka noliek izmeklējums

Osteodensitometrijas izmeklējums pieejams 25 vietās Latvijā visos reģionos. ''Metodes pamatā ir divu dažādu intensitāšu rentgenstaru atšķirīgā absorbcija dažāda apjoma un blīvuma audos. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar vecumam un dzimumam atbilstošu pieņemto normu,'' skaidro Osteodensitometrijas speciāliste Agita Medne. ''Metode ir vienkārša, pacientam nerada sāpes un aizņem 15-20 minūtes. Standarta mērījuma vietas ir mugurkaula jostas daļas skriemeļi (L1-L4), gūžas kaula kakliņš. Dažkārt tiek veikts mērījums arī apakšdelmam, ja iepriekšminētajās vietās kādu iemeslu dēļ mērījumu nav iespējams veikt,'' piebilst Agita Medne.

Agita Medne, ''Veselības centra 4'' Osteodensitometrijas kabineta speciāliste

Ja sieviete pēc 65 gadiem vai vīrietis pēc 70 gadiem ir veicis vadlīnijās rekomendēto kaulu blīvuma pārbaudi un rādītājs bijis normāls, vai pēc laika atkal jāveic kontroles pārbaude vai var attīstīties osteoporoze, ja līdz šim tas nav noticis?

''Ir jāskatās, kāds ir kaulu blīvuma mērījuma rezultāts. Ja, piemēram, tas ir 2,3 SD - pirmsosteoporozes stāvoklis, tad DXA izmeklējumu vajadzētu atkārtot pēc 1-2 gadiem. Turklāt ir jāskatās kopējais veselības stāvoklis. Jārēķinās, ka pēc 65 gadu vecuma jebkurā gadījumā kaulu masas blīvums nepalielināsies bez ārstēšanas.'' Mūsdienās arvien vairāk tiek uzsvērta profilakses nozīme, lai laikus atklātu slimību. Vai kaulu masas blīvumu ir vērts pārbaudīt, piemēram, sievietei 40 gados, lai zinātu, vai viņai neveidojas osteoporoze?

''Ir jāskatās vadlīnijas, kādi šai sievietei ir riska faktori. Ja pēc vadlīnijām viņa atrodas grupā, kurai rekomendē veikt pārbaudi, varbūt ir vērts uztaisīt izmeklējumu, lai saprastu, kur viņa atrodas: vai viņai ir risks vai rādītājs ir norma, un viņa var dzert kalciju, D vitamīnu un mierīgu sirdi dzīvot vesela. Ir tādi cilvēki, kas uzskata, ka katru gadu vajag kontrolēt šo rādītāju, bet tas nav nepieciešams. Osteodensitometrija tomēr ir radioloģisks izmeklējums, un gluži sava prieka pēc to nevajadzētu veikt.''

Visus rakstus lasiet žurnāla ''Veselība'' 2019. gada jūlija numurā.