news-img

Publicēšanas datums: 18.11.2019.

Paaugstināts asinsspiediens un kognitīvie traucējumi

Paaugstinātu asinsspiedienu – arteriālo hipertensiju – speciālisti dēvē par tautas slimību, jo tas vērojams ļoti daudziem cilvēkiem. Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, pašlaik pasaulē hipertensija skar aptuveni 1 miljardu iedzīvotāju, un paredzams, ka līdz 2025. gadam tās izplatība palielināsies par 50%. 

Mūsu smadzenes ir kā jaudīgs dators, un viena no šī datora funkcijām ir nodrošināt cilvēka kognitīvo funkciju – atmiņu, valodu, vizuāli telpisko izjūtu, orientēšanās spējas, dažādas prasmes, cēloņsakarību izpratni, spriešanas spējas.

Smadzeņu darbību un veselību ietekmē daudzi un dažādi faktori – tās var būt traumas, intoksikācijas, dažādas slimības (vairogdziedzera, nieru, aknu slimības, cukura diabēts), audzēji, asinsrites traucējumi, miega traucējumi, ilgstošs stress, depresija, smadzeņu slimības, kā arī paaugstināts asinsspiediens jeb primāra arteriāla hipertensija, kam daudzi pat nepievērš uzmanību vai dara to novēloti. Ir pierādīts, ka, pavadot vairāk nekā trīs stundas dienā pie televizora vai spēlējot videospēles, īpaši, ja regulāriem fiziskiem vingrinājumiem tiek veltīts mazāk nekā 2,5 stundas nedēļā, samazinās darba atmiņa, kļūst lēnākas darbošanās spējas un izpildfunkcijas.

Hipertensija rada izmaiņas smadzeņu asinsritē, pakāpeniski izraisot vaskulārus kognitīvos traucējumus. Tie attīstās ilgākā laika periodā – 10 līdz 20 gados, turklāt nav zināms, kādi ir paaugstināta asinsspiediena lielumi, kas jau sāk radīt izmaiņas, tādēļ visos vecumos par optimālo asinsspiedienu uzskata 120/80 mmHg.

Lai izvairītos no hipertensijas, liela nozīme ir profilaksei – veselīgam dzīvesveidam un regulārām asinsspiediena un citām veselības pārbaudēm.

Lai pēc iespējas mazinātu kognitīvo traucējumu risku, ļoti liela nozīme ir veselīgam uzturam (ikdienas uzturā daudz augļu, dārzeņu, omega 3taukskābes zivīs, olīveļļā, kā arī jūras produkti, rieksti, ieteicamas arī 2–3 tasītes kafijas dienā), fiziskajām aktivitātēm, smadzeņu treniņiem (krustvārdu mīklu minēšana, valodu mācīšanās u.c.). Īsāk sakot, lai aizkavētu novecošanās procesu, nepieciešama fiziskā un mentālā aktivitāte, kā arī veselīgs uzturs. Regulāri kardiotreniņi, fiziskā aktivitāte (soļošana, nūjošana, skriešana, peldēšana, velobraukšana) veicina labākas kognitīvās spējas jebkurā vecumā.

Konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Baltijas Vēnu klinika'' neiroloģe Iveta Zēberga.
''Euroaptieka'' 2019. gada rudens/ziemas katalogs.

Saistītas ziņas

news-img
21.05.2020.

Hroniska venoza mazspēja vīriešiem

news-img
24.04.2020.

Ārstu attālinātas konsultācijas ir labs veids, kā atšķirt akūtu saslimšanu

news-img
05.05.2020.

Analīzēs par daudz dzelzs. Par ko tas liecina?

news-img
05.05.2020.

Smēķēšanu prom, veselību šurp!

news-img
05.05.2020.

Apkārtējie neskaidri runā! Varbūt dzirde jāpārbauda?

news-img
05.05.2020.

Vai deguna asiņošana ir bīstama? Kā rīkoties?

news-img
30.04.2020.

Sagatavojies, mugura! Es strādāšu dārzā

news-img
19.04.2020.

Ja rokas pēc mazgāšanas sprēgā

news-img
16.04.2020.

Ja tev ir hroniska plaušu kaite

news-img
21.04.2020.

Galva vai vēders: kam lielāka teikšana?

Visas ziņas