Pigmentācijas traucējumi. Pētījumi, inovācijas, pieredze

Pigmentācijas traucējumu izpausmes ir ļoti dažādas, to ārstēšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, vajadzīga pieredze un zināšanas. Jāatceras, ka pigmentācijas plankumi ir ne tikai vizuāls defekts, bet arī slimība, kuras ārstēšanai tiek meklēti inovatīvi risinājumi. Lasiet rakstu žurnālā ''Doctus''.

Dermatoveneroloģijas speciālisti 2020. gada 14. janvārī pulcējās simpozijā ''Hiperpigmentācija — pētījumi, inovācijas un pieredze'', kurā ar klausītājiem savā klīniskajā un zinātniskajā pieredzē dalījās Minsteres universitātes profesors Markus Bohm, viņš arī Minsteres Universitātes slimnīcas Ādas slimību klīnikas galvenais ārsts un Ādas audzēju centra vadītāja vietnieks. Ar klīnisko gadījumu piemēriem un pieredzi to ārstēšanā iepazīstināja Dr. Linda Kapteine-Veita, ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Dermatoloģijas klīnika'' metodiskā vadītāja. Pasākumu vadīja dermatologs Dr. Raimonds Karls, Derma Clinic Riga vadītājs, kas ieskicēja pigmentācijas procesu dažādību un to ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti.

Melasma

Prof. Bohm sniedza pārskatu par vispārpieņemtajām hiperpigmentācijas ārstēšanas iespējām un atzina, ka šie veidi bieži vien neved pie gaidītajiem rezultātiem, turklāt nereti saistīti ar dažādām zāļu izraisītām blaknēm. Jaunākās ārstēšanas metodes pamato jaunākie zinātniskie pētījumi un atklājumi pigmentācijas procesu patoģenēzē, un tās tiek attīstītas ar mērķi atjaunot ādas pigmentācijas procesu fizioloģisko norisi, īpaši melasmas gadījumā, un maksimāli samazināt ārstniecības līdzekļu izraisītās blaknes. Slimības attīstību lielā mērā nosaka ģenētiskā predispozīcija, ādas fototips (> III tips) un ari tādi palaidējfaktori kā grūtniecība vai perorālās hormonālās kontracepcijas (estrogēnu) lietošana, taču galvenais pigmentāciju veicinošais faktors ir UV gaisma, arī redzamā gaisma.

Wnt ceļš. Fibroblasti, sekretējot DKK1 (Dickkopf related protein 1), kontrolē melanocītu aktivitāti. DDK1 proteīnam nostiprinoties uz Wnt receptora, tiek inhibēts Wnt/(3-katenīna process, tā deaktivējot tirozinā-zi, kas atbild par melanīna producēšanu ādā. Ka piemēra profesors nosauca plaukstas palmāro daļu, kas vienmēr ir bālāka nekā dorsālā. Plaukstās esošo fibroblastu sekretētais DKK1 novērš jebkura hiperpigmentāciju plaukstā.

Vaskularizācija. Melasmas gadījumā vaskularizācija ir ļoti izteikta, un tas ir viens no ādas hiper-pigmentācijas galvenajiem iemesliem. Tāpēc kā svarīgs patoģenēzes mehānisms jāņem vērā tādu augšanas faktoru kā ET1 (endotelīns-1), VEGF (asinsvadu endotē-lija augšanas faktors) ietekme uz pigmen-tācijas procesu traucējumiem. Endotēlija šūnas, sekretējot ET-1, caur to inducē melanīna sintēzi melanocītos, tādējādi pastiprinot epidermas pigmentāciju. Samazinot ET-1 receptora aktivācijas iespēju, melasmas gadījumā iespējams labs terapeitiskais efekts.

Redzamā gaisma. Jaunākie pētījumi rāda, ka ne tikai UVB un UVA ietekmē pigmentācijas procesus, bet arī redzamā gaisma (415 nm), īpaši pacientiem ar tumšāku ādas krāsu. Melanocīti uztver redzamo gaismu un ar opsīna-3 palīdzību regulē ādas pigmentāciju. Bloķējot opsīnu-3, var novērst hiperpigmentācijas procesu. Šis atklājums aicina izmantot saules aizsargkrēmus, kas pasargā ne tikai no UVA un UVB, bet arī no redzamās (zilās) gaismas.

ĀRSTĒŠANAS PRINCIPI. Profesors uzsvēra, ka jākoncentrējas uz šādiem ārstēšanas aspektiem: mazināt vai pilnībā atbrīvoties no palaidējfaktoru ietekmes (aizsardzība no saules, nelietot orālos kontracepcijas līdzekļus), mazināt hiperpigmentāciju (topiskā terapija, lāzeri, orālie medikamenti), izvairīties no relapsa (aizsardzība no saules, uzturošā terapija). Topiski lietojams hidrohinons kombinācijā ar topiski lietojamiem retinoīdiem un kortikosteroīdiem pēc Kligmana formulas joprojām ir populāra hiperpigmentācijas ārstēšanas metode, tomēr profesors lūdza klausītājus neaizmirst par blaknēm, kādas rodas Kligmana triādes ilgstošākas terapijas rezultātā, piemēram, tādām kā leikoderma, kon-taktdermatīts un pēciekaisuma hiperpig-mentācija.

Vitiligo

Klausītāji uzzināja, ka ar korektu slimības klasifikāciju pareizi diagnosticēt vitiligo, cik svarīga loma ir diferenciāldiag-nozei, kā novērtēt slimības ilgumu, izplatību un aktivitāti, kā izvēlēties racionālas ārstēšanas metodes pēc vadlīnijām.

JAUNUMI DIAGNOSTIKĀ. Viens no jaunumiem, kā noteikt vitiligo smaguma pakāpi, ir vitiligo izplatības rīks (VES, vitiligo extent score), kas pēc iepriekšnoteiktiem modeļiem datorizēti izveido pacienta attēlu [vitiligo-calculator, com), ir arī pacienta pašnovērtējuma rīks — viegli pieejama lietotne.

KAS IR SVARĪGI?

• Ārstēt agrīni un spēcīgi.
• Trīskārša terapija ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem, topiskiem kalcineirī-na inhibitoriem un NB-UVB ir visefektīvākā pret aktīvu ne-segmentālu vitiligo (NSV).
• Apsvērt agrīnu trīskāršo terapiju arī segmentēta vitiligo gadījumā, bet ar mērķa fototerapiju/Evcimer lāzeru.
• NSV relapsu novērš proaktīva uzturošā terapija ar topiskiem kalcineirīna inhibitoriem.

Ārstēšanās iespējas un atveseļošanās progress. Klīniskie gadījumi. Simpozija turpinājumā Dr. Linda Kaptei-ne-Veita klausītājus iepazīstināja ar klīniskajiem gadījumiem un hiperpigmentācijas ārstēšanas iespējām. Viņa uzsvēra, ka līdz šim hiperpigmentācijas gadījumos izrakstījusi klasiskos medikamentus, kuru lietošanas rezultātā gāja bojā pigmentu veidojošās šūnas (melanocīti).

Pacientiem ar gaišu ādu tas vēl nebūtu tik nozīmīgi, bet pacientiem аr II— III ādas tipu uz ādas veidojas gaišāki plankumi. Tā kā mūsdienu sabiedrību raksturo dažādu rasu pārstāvju kopums un ir arvien vairāk cilvēku ar tumšāku ādas krāsu, šis faktors kļūst aizvien nozīmīgāks. Pateicoties medicīniskajiem pētījumiem un pēc tiem izstrādātu ārstniecisko līdzekļu attīstībai, pacientiem ir pieejama terapija, kas ļauj saglabāties pigmentu veidojošajām šūnām un terapijā neveidojas gaišāki plankumi. Lai gan nereti to uzskata par kosmētisku problēmu, hiperpigmentācijas skartie pacienti ir psiholoģiski noguruši no šīs slimības. Ārsta uzdevums ir pacientu informēt, sagatavot tam, ka rezultāts nav gaidāms uzreiz. Demonstrējot klīniskos gadījumus, Dr. Linda Kapteine-Veita iepazīstināja ar ārstēšanas rezultātiem pieciem pacientiem ar dažādām hiperpigmentācijas diagnozēm un to rašanās iemesliem. īpaši tika akcentēts svarīgākais — jau pēc desmit nedēļu ilgas terapijas ar ISISPHARMA inovatīvajiem NEOTONE* līdzekļiem visiem šiem pacientiem stāvoklis bija būtiski uzlabojies.

Šobrīd turpinās pētījumi par dabiskiem, lokāli lietojamiem, hidrohinonu nesaturošiem preparātiem, kas neiedarbojas melanotoksiski. Dažos gadījumos efekts ir līdzīgs recepšu medikamentiem.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2020. gada februāra numurā