Tikai vīriešiem! Labāk ir zināt

Ir saprotams, ka nevienam nav vēlēšanas doties pie ārsta, ja nav nekādu sūdzību un simptomu. Tikai sliktums ir tāds, ka absolūti lielākā daļa slimību sākotnējā stadijā par sevi neliek manīt – nekas nesāp, nekas netraucē, nekas neliecina, ka varētu rasties kādas veselības problēmas. Un tad pēkšņi – STOP zīme jeb jau pamatīgas veselības problēmas. Tādēļ aicinājums visiem vīriešiem, gan jauniem, gan gados, neatstāt veselību likteņa vai nejaušības rokās, bet ieplānot laiku, lai veselība būtu paša atbildība, protams, ciešā sadarbībā ar ārstiem vai citiem speciālististiem, ja tas nepieciešams.
Katru gadu novembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešu veselībai ar mērķi uzsvērt regulāru pārbaužu nozīmi agrīnai slimību atklāšanai un veselības saglabāšanai. Ja sen neesi apmeklējis ārstu vai arī neesi bijis uz pārbaudēm vispār - neatliec vizīti! Vai tu zini, kāds ir tavs patiesais veselības stāvoklis? Labāk ir zināt, lai nebūtu negaidītu pārsteigumu.  Pievēršam uzmanību vairākiem būtiskiem vīriešu veselības faktoriem.

Svarīgi, lai ''motors'' neklibo

Mēs nepārtraukti tiekam informēti par to, ka sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis Latvijā, kas joprojām trīs reizes pārsniedz ES vidējo.

Ko varam darīt, lai mēs nebūtu starp tiem, kas šo bēdīgo statistiku veido?

• Pirmkārt, protams, rūpēties par veselīgāku dzīvesveidu: ņemt un atmest smēķēšanu (ārsti uzsver, ka veselu smēķētāju vispār nav), ierobežot alkohola patēriņu (priekšlaicīgi nomirstot no sirds un asinsvadu slimībām, ceturtajai daļai nāves cēlonis ir kardiomiopātija, kas, savukārt, gandrīz pusei ir alkohola izraisīta (pieskaitot neprecizētas kardiomiopātijas, pat 70%) /SPKC dati; Eurostat dati/. Par mazkustīguma un neveselīga uztura ieteikmi, šķiet, zina katrs. Bet svarīgi pie iespējas ir atgādināt arī par to.
• Otrkārt, ja nav sūdzību, vismaz reizi gadā pārbaudīt asinsspiedienu, taču, ja tas kaut vienu reizi ir bijis paugstināts, asinsspiediens jāmēra regulāri. Uzzināt arī, kāds ir holesterīna līmenis asinīs, vai tas atbilst normai, vai arī ir jārīkojas, lai situāciju labotu. Pārrunāt šos jautājumus ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu.
• Ja ir bažas par sirds veselību, ja ir kaut reizi bijuši kādi simptomi, kas liecinātu par sirds veselības problēmām, noteikti konsultēties ar kardiologu – no tā nebūs neviena zaudējuma, iespējami tikai ieguvumi – agrīni konstatētas izmaiņas sirds vai asinsvadu funkcijās un iespēja laikus uzsākt ārstēšanu.
• Uzzināt par mūsdienīgām iespējām pārbaudīt sirds veselību. Tās ietver dažādus izmeklējumus, sākot no pašiem vienkāršākajiem, līdz sarežģītiem. Tie ir – elektrokardiogramma (EKG), kas, visticamāk, vismaz reizi mūžā ir veikta katram. Holtera monitorēšana ir ilgstošs elektrokardiogrammas pieraksts - no 18 līdz 24 stundu garumā. Ehokardiogrāfija (EHO) jeb sirds izmeklējums ar ultraskaņu, bez kura vairs faktiski nav iedomājama sirds veselības diagnostika. Svarīgi ir tikai, ar kādām iekārtām tā tiek veikta un cik prasmīgs speciālists to dara. Fiziskās slodzes tests jeb veloergometrija dod iespēju novērtēt sirds darbību miera stāvoklī, precīzi dozētas fiziskas slodzes laikā un atjaunošanās periodā. Kardiologi iesaka katram šos izmeklējumus veikt vismaz reizi mūžā arī bez sūdzībām.

Nepieciešamības gadījumos ārsti izmanto vēl citas metodes, piemēram, transezofagiālo ehokardiogrāfiju, kad sirdi izmeklē caur barības vadu - tas ļauj precīzāk vizualizēt sirds anatomiju, morfoloģiju un struktūras, kas standarta ehokardiogrāfijā nav pietiekami labi izvērtējamas, kā arī magnētisko rezonansi (MR), kas palīdz diagnosticēt un atšķirt dažādas sarežģītas sirds slimības, kas ne vienmēr ir izdarāms ar citām izmeklēšanas metodēm.

Prostata nav bieds, bet dziedzeris, kāds ir tikai vīriešiem

Latvijā statistika vīriešu veselības jomā ir nepielūdzama – katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, ar kuru vien vidēji ik dienas mirst kāds stiprā dzimuma pārstāvis. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no tiem mirst pat nesasniedzot 40 gadu vecumu.
Prostata ir tikai vīriešiem – tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarnas zem urīnpūšļa. Šī dziedzera loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Parasti prostatas izmērs paliek nemainīgs, taču vecāka gadagājuma vīriešiem tas var turpināt augt, izraisot palielinātu prostatu jeb labdabīgu prostatisko hiperplāziju (BPH). BPH parasti liek biežāk doties uz tualeti, kā arī rada sāpes urinēšanas procesā. Prostata var arī iekaist (šajā gadījumā slimību dēvē par prostatītu) infekcijas vai citu iemeslu dēļ. Prostatīts ir visai izplatīts, un tā simptomi līdzinās BPH. Taču ne BPH, ne prostatīts nav vēža veidi un ir viegli ārstējami. 99% prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kas veido prostatas šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Un šis process izraisa vēzi. Tas notiek, šūnu DNS tiekot bojātām, līdz ar to tās uzvedas pretēji normāliem apstākļiem. Šūnas dalās krietni ātrāk, veidojot audzēju un pat var izplatīties (veidot metastāzes) uz citām ķermeņa daļām caur asinīm vai limfvadiem.

Ko darīt?  Galvenais - nebaidīties no ārsta urologa apmeklējuma, jo mūsdienās gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas metodes ir kļuvušas krietni saudzējošākas un efektīvākas

• Lai prostatas vēzi laikus atklātu, no 50 gadu vecuma katram vīrietim ik gadu būtu jāapmeklē urologs, bet regulāras pārbaudes jāsāk jau agrāk, 40- 45 gadu vecumā. Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāieplāno līdzīgi kā automašīnas tehniskā apskate ik gadu.
• Nevilcināties ar vizīti pie urologa,  ja ir redzams asins piejaukums urīnā, sāpīga, bieža un/vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija naktīs, lēkmjveida sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā. Arī  paaugstināts asinsspiediens varētu būt uroloģiskas saslimšanas sekas.
• Vīriešiem urologu vajadzētu apmeklēt, ja ir vāja urīna strūkla, urinācija naktīs, izdalījumi no urīnkanāla, sacietējumi, veidojumi (gan sāpīgi, gan nesāpīgi) sēkliniekos. Erektīla disfunkcija var būt pirmais simptoms nopietnai saslimšanai.
• Nebaidīties no pārbaudēm: pirmā pārbaude ir pavisam vienkārša – jāveic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins analīzes. Augsts PSA līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildu pārbaudes. Nereti vēža diagnostikā pielieto digitāli rektālo izmeklēšanu (DRI). Tā nav tik efektīva metode kā PSA līmeņa noteikšana, tomēr dažreiz šādi var atklāt vēzi vīriešiem ar normālu PSA līmeni asinīs. DRI jāveic arī tad, ja prostatas vēzis ir pierādīts. Ar šo izmeklēšanu var noteikt, cik plaši dziedzerī izplatījies vēzis, vai pēc ārstēšanas vēzis ir vai nav atgriezies. Ja analīžu rezultāti liek domāt, ka, iespējams, ir priekšdziedzera vēzis, jāveic priekšdziedzera biopsija (audu paraugu paņemšana).  Ja biopsijas rezultāti uzrāda vēža esamību, pielietojot papildmetodes (scintigrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi u.c.), jānoskaidro, kur atrodas vēzis un cik tālu tas izplatījies. 
• Zināt, ka prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Vairākumā gadījumu prostatas vēzis aug ļoti lēni. Bieži vien vīriešiem, kas miruši no kādas citas saslimšanas, bijis arī priekšdziedzera vēzis, kas dzīves laikā nav izraisījis nekādas problēmas. Bieži tas iekapsulējies- mierīgi guļ prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus.
• Atcerēties, ka, ja audzēju konstatē laikus, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgstoši. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm.

Vai vari to ''sagremot'' jeb kā jārūpējas par kuņģa un zarnu trakta veselību

Zarnu vēzis un kuņģa vēzis ir visplašāk izplatītie gremošanas sistēmas audzēji.  Latvija ir augsta zarnu un kuņģa vēža riska valsts. To ietekmē gan ģenētika, gan vides faktori, bet nepārprotami arī helikobaktērijas sastopamība šajā reģionā (Latvijā ar helikobaktēriju ir inficēti aptuveni 70% cilvēku). Vīriešiem kuņģa vēzis ir sastopams divas reizes biežāk nekā sievietēm. Resnās zarnas jeb kolorektālais vēzis ir otra biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā - mūsu valstī to katru gadu diagnosticē aptuveni 1100 cilvēku, ik gadu no tā mirst ap 700 cilvēku – tas ir ap 70% Latvijas pacientu, kas saslimuši ar kolorektālo vēzi, slimības izraisīto komplikāciju dēļ arī nomirst, un tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. Rietumeiropas valstīs šis rādītājs ir ap 45%.

Pārbaudies – arī, ja sūdzību nav! Viens no iemesliem, kādēļ zarnu un kuņģa vēzis bieži tiek atklāts novēloti, ir tas, ka tam pat gadiem ilgi var nebūt nekādu simptomu, tāpēc ir īpaši svarīgi veikt diagnostikas testu, vēl pirms slimība izraisījusi jebkādas sūdzības.

• Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka katram cilvēkam bez jebkādām sūdzībām būtu jāveic augšējā kuņģa zarnu trakta endoskopija jeb gastroskopija no 40 gadu vecuma, savukārt apakšējā kuņģa zarnu trakta endoskopija jeb kolonoskopija – no 45 gadu vecuma. Tieši šajā vecumā ievērojami pieaug iespēja diagnosticēt kādu no pirmsvēža stāvokļiem, līdz ar to cilvēkam ļoti labi iespējams palīdzēt un no ļaunās slimības pasargāt pavisam.
• Atsevišķos gadījumos šie izmeklējumi jāveic jau pirms minētā 40 un 45 gadu vecuma, un sūdzību gadījumā (vēdera sāpes, pūšanās, vēdera izejas pārmaiņas, slikta dūša, vemšana, krišanās svarā, paaugstināta temperatūra un svīšana) gaidīt nevajadzētu. Cilvēku grupa, kam endoskopiskie izmeklējumi būtu jāveic 10 gadus ātrāk kā pārējiem, tātad – 30 un 35 gados, noteikti ir tie, kam kuņģa vai zarnu vēža slimība bijusi kādam no ģimenes locekļiem. Ja radiniekam onkoloģiskā slimība attīstījusies jaunībā – zem minētajiem 40 vai 45 gadiem, pārbaudes jāsāk 10 gadus agrāk nekā radiniekam slimība atklāta. Ja ir, piemēram, krišanās svarā bez būtiska iemesla, pastāvīgi slikta dūša, vemšana, pastāvīgas sāpes vēderā, būtiskas vēdera izejas pārmaiņas, asins piejaukums vēdera izejai – simptomi, kas raksturīgi vēlīnām slimības stadijām, tad izārstēšanās iespējas ir daudz, daudz mazākas.

Kā pārbauda kuņģa un zarnu veselību? Diagnostikai ārsts var nozīmēt:

• dažādas analīzes (asins, fēču), testus, lai noteiktu asiņu piejaukumu fēcēm, gremošanas funkciju;
• zarnu mikrofloras jeb mikrobiotas sastāva noteikšanu;
• funkcionālos testus, zarnu darbības pārbaudi ar ūdeņraža un metāna elptestiem, laktozes, arī citu cukuru – glikozes, fruktozes, saharozes - uzsūkšanās traucējumu un nepanesības, zarnu disbiozes (SIBO) noteikšanai;
• rentgenoloģiskus un ultrasonogrāfijas izmeklējumus;
• helikobaktērijas diagnostiku ar elptestu. Izmeklējums ilgst aptuveni 20 minūtes, kura laikā ir jāelpo caur degunu un jāiemalko speciāli sagatavots šķīdums. Izmeklējums ir pilnībā nesāpīgs, tas nesagādā diskomfortu, tam nav risku un komplikāciju. Veicot helikobaktērijas diagnostiku ar elptestu, tev izpaliks apgrūtinošā fēču analīžu nodošana laboratorijā, kas ir ierastā helikobaktērijas noteikšanas metode;
• zarnu izmeklējumu – kolonoskopiju jeb apakšējo endoskopiju. Tā ir vienīgā un visinformatīvākā metode, lai izmeklētu resno zarnu no iekšpuses un laikus diagnosticētu un ārstētu resnās un taisnās zarnas slimības. Tā ir neatsverama pirmsvēža stāvokļu diagnostikā, tā ļauj noteikt iespējamo asiņošanas cēloni, veikt biopsijas – paņemt sīku audu gabaliņu no aizdomīgām resnās zarnas gļotādas vietām, ja konstatēts kāds veidojums zarnā, un veikt ārstnieciskās manipulācijas, piemēram, polipus (no kā attīstās kolorektālais vēzis) izmeklējuma laikā noņemt pavisam, lai ļaunā slimība nekad neattīstītos.
• kuņģa izmeklējumu – gastroskopiju jeb augšējo endoskopiju, lai izmeklētu augšējo gremošanas traktu vai tā daļas – barības vadu, kuņģi un divpadsmit pirkstu zarnas tuvāko daļu. Tā ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu diagnostikai un ārstēšanai. Šī metode ir būtiska pirmsvēža stāvokļu noteikšanai kuņģī. Vienlaicīgi gastroskopijas veikšanas laikā var tikt veiktas arī ārstnieciskās manipulācijas vai pat operācijas: polipu noņemšana, barības vada paplašināšana, svešķermeņu evakuācija, injekcijas asiņošanas apturēšana u.c. Svarīgi apzināties, ka, laikam ejot, endoskopijas izmeklējumi tiek veikti daudz saudzīgāk, izmeklējumu iespējams veikt sedācijā – tā, ka pacients neko nejūt un pamostas labi izgulējies kā no jauka sapņa. Arī manipulācijas, kas tiek veiktas endoskopijas laikā (audu paraudziņu – histoloģijas paņemšana, polipu noņemšana un citas manipulācijas) ir pacientam nesāpīgas.
• apsver iespēju veikt ģenētiskos testus, ja tev ir aizdomas par pārmantotu kuņģa, resnās zarnas vai aizkuņģa dziedzera vēzi, īpaši, ja ar slimību ir slimojuši pirmās pakāpes radinieki.

Iegaumē! Latvijā kopš 2009. gada ir ieviests kolorektālā vēža skrīnings un tas ir pieejams Latvijas iedzīvotājiem no 50 līdz 74 gadu vecumam. Diemžēl šo iespēju izmanto tikai aptuveni 7%  no šīs riska grupas. Tādēļ, ja esi sasniedzis piecdesmit gadu vecumu un ģimenes ārsts nav tevi nosūtījis veikt slēpto asiņu piejaukuma testu fēcēs, lūdz pats un atgādini ģimenes ārstam par šā testa veikšanas nepieciešamību.

Seksuāli transmisīvās slimības (STS) nekur nav pazudušas

Piemēram, jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu Latvijā rādītājs aizvien ir visaugstākais ES. HIV vīruss nebūt nav apkarots, un ar to inficējas cilvēki visā pasaulē.

Visā pasaulē ap 38 miljoniem cilvēku ir HIV. Vīruss tika identificēts 1984. gadā, un vairāk nekā 35 miljoni cilvēku ir miruši no HIV vai AIDS, padarot to par vienu no postošākajām pandēmijām vēsturē, tādēļ joprojām ir vitāli nepieciešams uzlabot sabiedrības informētību un cīnīties ar aizspriedumiem. Labā ziņa ir, ka tagad HIV inficētie cilvēki dzīvo ilgāk un jūtas labāk. Ilgtermiņa pozitīvam iznākumam nepieciešama multidisciplināra pieeja terapijai un profilaksei, kurā iesaistīti ģimenes ārsti un gandrīz visu specialitāšu ārsti. Lai uzzinātu, vai cilvēks ir HIV inficēts, vienīgā iespēja ir veikt HIV testu. Ir apzinīgi pacienti, kuri atbildīgi attiecas pret savu veselību, arī saistībā ar HIV, un viņi regulāri veic testus, bet ir arī otra grupa pacientu – ar lielām bailēm no HIV, kuri pielieto strausa politiku un noliedz slimību. Te savu lāča pakalpojumu veic arī sabiedrības attieksme, paužot, ka ar HIV var saslimt tikai izlaidīgi cilvēki. Taču - HIV/AIDS var būt tepat līdzās, tādēļ ikviens ir aicināts gan uz profilaktiskajām pārbaudēm, lai gādātu par savu veselību, gan ar iecietību izturēties pret tiem, kurus šī slimība ir skārusi. Jāapkaro AIDS, nevis cilvēki  ar AIDS.

HIV/AIDS nav vienīgā STS slimība, kas var skart jebkuru - visbiežāk sastopamās STS slimības ir gonoreja, trihomonoze, hlamidioze, ureaplazmoze, mikoplazmoze, sifiliss. Slimības izpausmes var būt dažādas: neliels diskomforts dzimumorgānos, izdalījumi, sāpes, dzimumorgānu un vēdera lejasdaļā, dažāda veida izsitumi un čūlas. Neārstējot STS, simptomi var samazināties vai pat izzust, bet slimība paliek - tā neizzūd. Slimnieks ir infekciozs, var aplipināt savu partneri un vēl nopietnāk apdraudēt savu veselību.
Lai STS slimības ārstēšana būtu efektīva, pacietam laikus jāvēršas pie speciālista - dermatovenerologa. Nepastāv universāls STS tests. STS slimību diagnostika ietver pacienta apskati, pēc nepieciešamības arī analīžu paņemšanu no urīnceļiem, dzimumceļiem, urīna analīzes, asins analīzes, u. tml. Pēc diagnozes precizēšanas tiek nozīmēta atbilstoša terapija. Pēc terapijas kursa beigām nepieciešams veikt atkārtotas analīzes, lai pārliecinātos, vai ārstēšana bijusi veiksmīga. Pie speciālista ieteicams ierasties arī profilaktiskos nolūkos. STS slimību ārstēšanas plānu nosaka speciālists dermatovenerologs pēc izmeklējumu veikšanas. Ārstniecības veids ir atkarīgs no slimības veida.

Aicinājums visiem vīriešiem - nepielietot strausa politiku un nenoliegt nevienu slimību, bet rūpēties par savu veselību un runāt ar ārstu!

Mūsu ārsti Jums palīdzēs!
''Veselības centrs 4'' speciālisti >>

''Veselības centrs 4''
T.: 67847100
[email protected]