Atbild speciālists: Kā ārstēt kairinātas zarnas sindromu

Aizcietējumi vai caureja, vēdera pūšanās, grūti kontrolējama vēdera izeja... Šie simptomi raksturīgi kairinātas zarnas sindromam. Tā ir ļoti izplatīta slimība, to atklāj ap 40% pacientu, kuri vēršas pie gastroenterologa. Kaut gan tā nav nāvējoša un nedraud ar pārvēršanos kādā ļaundabīgā kaitē, tā var tik ļoti apgrūtināt ikdienu, ka izraisa papildu stresu, kas savukārt ir viens no kairinātas zarnas sindromu veicinošiem faktoriem. Veidojas apburtais loks, ko ļoti grūti pārtraukt.

Pacientu sūdzību spektrs kairinātas zarnas simptoma gadījumā ir ļoti plašs, izpausmes ir multiplas. Biežākais iemesls, kādēļ cilvēki meklē ārsta palīdzību, ir vēdera pūšanās vai nekontrolēta vēdera izeja, kad stresa dēļ ir vajadzība iet uz tualeti tūlīt un tagad, pagaidīt piecas minūtes nav iespējams, žurnālam ''Mājas Viesis'' stāsta SIA ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. Citi simptomi – mainīga vēdera izeja, caureja, aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās vēderā, kas izraisa diskomfortu un graizes.

Ārstē ar diētu un probiotikām

Vai kairinātas zarnas sindroms ir kāda moderna kaite, kas saistīta ar trauksmaino dzīvesveidu un pastāvīgi paaugstinātu trauksmi?

''Šāds stāvoklis ir pastāvējis visos laikos. Lasot medicīnisko literatūru, var redzēt, ka slimības ar šādām izpausmēm bijušas arī agrāk, taču sauktas citādi,'' teic ārste.

''Tomēr stress, kā arī mūsdienās tik izplatītais mazkustīgais dzīvesveids un nepareiza ēšana ir sindromu veicinoši faktori, tas ir fakts.''

Līdz ar to slimības saasināšanos var veicināt gan spriedzes pilnas situācijas - atbildīgas uzstāšanās, eksāmeni, lieli dzīves notikumi, gan nepiemērots uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums, arī ilgstoša atrašanās piespiedu pozā, piemēram, sēdēšana garos pārbraucienos auto vai sabiedriskajā transportā. Tomēr, pirms noteikt diagnozi ''kairinātas zarnas sindroms'', nepieciešams izslēgt varbūtību, ka cilvēkam ir kāda smagāka slimība.

''Tā kā pie mums ļoti izplatīts ir zarnu vēzis, sevišķi rūpīgi izmeklējam pacientus riska grupā - vecumā virs 50 gadiem. Iztaujājam par citiem specifiskiem simptomiem – piemēram, svara zudumu, kā arī veicam papildu analīzes - fēču izmeklējumus, endoskopiju un citus.''

Vilkoite aicina ikvienu, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, lūgt savam ģimenes ārstam nosūtījumu uz slēpto asiņu izmeklējumiem fēcēs. Šīs analīzes apmaksā valsts, un skrīnings ir labs veids, kā laikus atklāt ļaundabīgos audzējus zarnās un agrīni sākt to ārstēšanu.

Kairinātas zarnas sindroms var piemeklēt gan pieaugušos, gan bērnus, sievietes - nedaudz biežāk. Parasti tā ir hroniska vaina, kas norit ar paasinājumiem un uzliesmojumiem, kas mijas ar ''labajiem periodiem''. Diemžēl nav tādu zāļu, kas ļautu izārstēties kā uz burvja mājienu. Terapijas pamatā ir probiotiku jeb tā dēvēto labo baktēriju preparātu lietošana, kā arī izmaiņas uzturā: tiek izmantota tā sauktā ''Low FODMAP'' diēta.

''Specifiskā diēta paredz samazināt tādu produktu patēriņu, kas konkrētajam pacientam varētu izraisīt traucējošos simptomus, – ogļhidrātus jeb cukurus, šķiedrvielas vai citus, kā arī ēšanu nelielām porcijām,'' paskaidro ārste. Sākot ievērot diētu, daudzi pamana, ka tai ir pozitīva iedarbība, bet, atsākot ēst nevēlamos ēdienus, to vidū svaigus piena produktus, saldus augļus, ķiplokus un sīpolus, slimības pazīmes atkal pastiprinās. Liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm.

Visu rakstu ar nosaukumu ''Kairinātas zarnas sindroms'' var izlasīt žurnāla ''Mājas Viesis'' 2018. gada oktobra numurā.