Ādas vēzis – vienas sezonas laikā? Tas ir iespējams!

Vasarai un iedegumam pamazām atkāpjoties, daudzi uz ādas pamanīs gan jaunas dzimumzīmes, gan to, ka saules ietekmē tā kļuvusi vecāka. Pēc saules pilnās vasaras noteikti ir vērts aiziet pie dermatologa un uzzināt profesionāļa viedokli par savas ādas veselību un saņemt ieteikumus, kā par to labāk parūpēties!

Šogad laika apstākļi ir īsti vasarīgi jau kopš maija, saulainu, sausu un karstu dienu šovasar vairāk nekā parasti, līdz ar to arī āda ilgāk pakļauta daudz intensīvākai saules staru iedarbībai. SIA ''Veselības centra 4'' Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja, dermatoloģe Linda Kapteine-Veita novērojusi, ka viņas pacientu vidū ir vairāk tādu, kas cietuši no saules apdegumiem, kaut gan nav speciāli sauļojušies, – tas noticis sportojot, darbojoties dārzā, pavadot laiku kopā ar bērniem vai tamlīdzīgi. Ne viens vien aizmirsis par piesardzību – piemērotu apģērbu, saules aizsargkrēmu. Pat cilvēki, kuriem jau konstatēta kāda ādas vēža forma un izārstēta, nav pievērsuši uzmanību tam, cik daudz laika pavada saulē. Tāpēc daktere atgādina par nepieciešamību pēc šīs vasaras pārbaudīt ādas stāvokli pie speciālista.

Pievērs uzmanību!

Ja bez ievērības atstāj brūnganos pigmentācijas plankumus, kas uz ādas veidojas saules staru ietekmē, pakāpeniski tie sabiezē, apgrūtinot ādas kopšanu. Laikus vēršoties pie speciālista, ar īpašām procedūrām tos iespējams mazināt, ilgāk saglabājot ādas veselību un skaistumu.

Pie dermatologa jāvēršas arī tad, ja uz ādas ir kāds virspusējs sauss, zvīņojošs, ilgi nedzīstošs laukumiņš. Tā var būt aktīniskā keratoze – stāvoklis pirms vēža šūnu veidošanās. Ir virkne metožu, kā keratozes attīstību apturēt.

Arī ar sārto seju pēc vasaras ieteicams aiziet pie ārsta, lai laikus ieplānotu procedūras un parūpētos par kuperozās ādas aprūpi.

Ādas audzēji var rasties ilgākā laika posmā, taču var izveidoties arī ļoti strauji – vienas vasaras laikā. Linda Kapteine-Veita pastāsta par kādu pacienti – jaunu māmiņu, kas baro bērnu ar krūti. Pirms gadiem desmit viņa bieži sauļojusies solārijā, šopavasar sievietei konstatēta un izārstēta bazalioma. Pēc tam viņa ceļojusi, no saules īpaši nav vairījusies, un nupat viņai atklāta jauna bazalioma.

Šis piemērs liecina, ka ādas stāvoklis jāpārbauda ikvienam, kurš kaut reizi bijis solārijā, pat ja tas noticis pirms 10–20 gadiem (izmaiņas ādā, ko izraisa šī mākslīgā saule, sāk parādīties pēc daudziem gadiem) un visu vecumu cilvēkiem. Jaunākais Kapteines-Veitas un viņas kolēģu pacients, kam konstatēta melanoma, bijis 23 gadus vecs, bet bazaliomas atklātas vēl jaunākiem cilvēkiem.

Kas ir bazalioma?

Bazalioma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas galvenokārt veidojas saulei pakļautās ādas vietās. Ar gadiem UV staru ietekme uz cilvēka ādu akumulējas un spēj izpausties ar pastiprinātu šūnu dalīšanos un audzēja veidošanos. Absolūto vairākumu (ap 85%) bazaliomu pacientiem novēro uz deguna, tā sāniem, vaigiem, pieres, kakla, ausīm, krūtīm un muguras.

Galvenais bazaliomas riska faktors ir ultravioletais starojums. Rosinošie faktori:

• gaiša āda (gaišādainiem, vasarraibumainiem un gaišmatainiem vai rudiem cilvēkiem ar gaišām acīm);
• darbs ārpus telpām, piemēram, jūrniekiem, dārzniekiem;
• hobiji ārpus telpām, piemēram, makšķerēšana, golfs;
• pakļautība UV starojumam (solārijā, medicīniskās procedūrās);
• dažas ģenētiskās slimības;
• vecums.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''36,6ºC'' 2018. gada augusta numurā.