news-img

Publicēšanas datums: 10.12.2019.

Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?

Par sāpēm vienā vai otrā locītavā pacienti pēc 50 gadu vecuma sūdzas samērā bieži, Ģimenes ārstam un citiem speciālistiem jārēķinās gan ar pacienta blakusslimībām, kas apgrūtina ārstēšanu, pazemina sāpju slieksni, gan arī ar nelīdzestību un mazkustīgu dzīvesveidu, kura dēļ sāpes nereti ir radušās. Žurnāla ''Doctus'' jaunākajā numurā lasiet rakstu ar ''Veselības centrs 4'' reimatoloģes dr. Andas Kadišas komentāriem.

Locītavu sāpes, to pārvaldība un saikne ar trauksmi

Hroniskas sāpes bieži saistās ar kādu blakusslimību, piemēram, trauksmi. Pacienti ar trauksmi biežāk apmeklē ārstu, bet tieši sāpju dēļ, nevis psiholoģisko simptomu dēļ. Pierādīts, ka trauksme un depresija pasliktina sāpju izjūtu pacientiem ar balsta— kustību aparāta sāpēm. Metaanalīžu dati liecina, ka trauksme ir apmēram 20 % osteoartrīta pacientu.

Jārēķinās, ka pacienti, kam līdztekus ir trauksme, locītavu sāpes uztvers un vēlēsies ārstēt citādi nekā tie, kam trauksmes nav. Primārās aprūpes un citiem speciālistiem jāpievērš uzmanība trauksmes simptomu diagnosticēšanai osteoartrīta pacientiem praksē, lai to ārstētu. Tādējādi mazinās nepieciešamība lietot opioīdus kā pretsāpju līdzekli un pacients tiek iedrošināts izmantot ārstniecisko vingrošanu kā osteoartrīta ārstniecības metodi.

Dr. A. Kadiša: ''No visiem artrītu veidiem osteoartrīts patiesi ir biežākais, kura dēļ pacients apmeklē ārstu. Trauksme neveicina osteoartrīta attīstību, bet progresējošs izteikts osteoartrīts ar pastāvīgām sāpēm gan var veicināt trauksmi. Pacientiem, kam trauksme veicina sāpes ķermenī un, iespējams, arī autoimūnas slimības attīstību, nepieciešams noskaidrot trauksmes iemeslu un ar nemedikamentozām vai medikamentozām metodēm iespējami novērst tās progresēšanu. Nereti nepieciešama psihoterapeita palīdzība.''

Artrīta izplatība pieaugušajiem ar prediabētu

Fizisko aktivitāšu trūkums un aptaukošanās ir divi svarīgi riska faktori 2. tipa cukura diabēta attīstībai, vienlaikus locītavu sāpes rada barjeru tam, lai cilvēks ar aptaukošanos varētu būt fiziski aktīvs. Lai noskaidrotu saikni starp artrītu, prediabētu, mazkustigumu un aptaukošanos, ASV Slimību kontroles un profilakses centrs analizēja kombinētus datus no 2009.— 2016. gada Nacionālā veselības un uztura vērtēšanas pētījuma (NHANES).

Pētījuma laikā tika konstatēti 13,1 % diabēta un 35,8 % prediabēta gadījumu. Nepielāgota artrīta izplatība pieaugušajiem ar prediabētu ir 32 %

(26 miljoniem iedzīvotāju, TI 29,7—34,5). Apmēram pusei no pieaugušajiem ar prediabētu un artrītu ir vai nu mazkustīgs dzīvesveids (56,5 %), vai aptaukošanās (50,1 %), kas palielina paša risku 2. tipa cukura diabēta attīstībai.

Jāatzīmē, ka vislielākie artrīta izplatības rādītāji prediabēta grupā bija pacientiem vecumā pēc 65 gadiem (55,7 %).

Dr. A. Kadiša: ''Kombinācija ''adipozitāte un locītavu sāpes'' patiesi ir problēma ikdienas praksē. Visiem zināms, ka palielināta ķermeņa masa rada svaru nesošo locītavu pārlieku noslodzi. Tomēr šiem cilvēkiem osteoartrīts progresē arī svaru nenesošās locītavās. Tas saistīts ar skrimšļu deģenerāciju veicinošu vielu izdali no lipocītiem vai tauku šūnām. Jebkuram cilvēkam, nepiemērojot fiziskas aktivitātes, pasliktinās apasiņošana locītavu veidojošajos audos un salīdzinoši strauji attīstās saišu un cīpslu vājums, kas var pastiprināt osteoartrīta sāpes. Adipoziem cilvēkiem sāpes pastiprinās vēl vairāk. Ir ļoti svarīgi ar pakāpenisku fizisko aktivitāti veicināt regulāras kustības, kas uzlabotu to apjomu, slodzes izturību, ar laiku mazinātu ķermeņa masu un tad arī locītavu sāpes. Pētījumu dati rāda: ja svaru samazina par 5 kg, gandrīz uz pusi var samazināt sāpju izteiktību ceļu locītavās.''

Kāda ir USG vērtība pacientiem ar artralģiju, lai paredzētu iekaisiga artrīta attīstību?

Dr. A. Kadiša: ''Locītavu USG ir laba, lēta un pietiekami jutīga metode iekaisuma artrīta diagnostikā, progresēšanas un terapijas efektivitātes izvērtēšanā. Tiesa, šī metode ir subjektīva, jo rezultāts ļoti atkarīgs no izmeklējumā izmantotās tehnikas un radiologa kvalifikācijas. Ja labu tehniku izmanto augsti kvalificēts radiologs, kurš specializējies locītavu izmeklēšanā, tad agrīnas iekaisuma radītas erozijas var noteikt līdzīgi bieži kā magnētiskās rezonanses izmeklējumā (MRI). Tas gan nenozīmē, ka USG aizvieto MRI, jo dažkārt var būt viltus normāls USG rezultāts.''

Sāpju pārvaldība osteoartrīta gadījumā ir viens no ārstēšanas stūrakmeņiem. Kuri ir biežāk lietotie pretsāpju līdzekļi un kāda ir to iedarbība?

Dr. A. Kadiša: ''Ikdienas praksē osteoartrīta sāpju mazināšanā tiek izmantoti lokāli un sistēmiski lietojami dažādu grupu pretsāpju medikamenti. Tā kā ar osteoartrītu slimo vecāka gadagājuma cilvēki ar dažādām blakusslimībām, esmu pret pastāvīgu un ilgstošu sistēmisku pretsāpju medikamentu lietošanu. Sistēmiski lietojamos medikamentus cenšos kombinēt ar nemedikamentozām metodēm vai lokāli lietojamiem medikamentiem. Atvieglot sāpes reizēm var tikai ķirurģiska iejaukšanās.''

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2019. gada decembra numurā

Saistītas ziņas

news-img
21.05.2020.

Hroniska venoza mazspēja vīriešiem

news-img
19.05.2020.

Kāpēc katram būtu jāizveido sava dzimumzīmju karte?

news-img
24.04.2020.

Ārstu attālinātas konsultācijas ir labs veids, kā atšķirt akūtu saslimšanu

news-img
05.05.2020.

Analīzēs par daudz dzelzs. Par ko tas liecina?

news-img
05.05.2020.

Smēķēšanu prom, veselību šurp!

news-img
05.05.2020.

Apkārtējie neskaidri runā! Varbūt dzirde jāpārbauda?

news-img
05.05.2020.

Vai deguna asiņošana ir bīstama? Kā rīkoties?

news-img
30.04.2020.

Sagatavojies, mugura! Es strādāšu dārzā

news-img
19.04.2020.

Ja rokas pēc mazgāšanas sprēgā

news-img
16.04.2020.

Ja tev ir hroniska plaušu kaite

Visas ziņas