news-img

Publicēšanas datums: 14.07.2021.

Būt drošam par zarnu veselību

Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija ir vienīgā metode, kas ļauj izmeklēt resno zarnu no iekšpuses un laikus diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības. Ko spēj kolonoskopija - skaidro ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite.

Ko spēj kolonoskopija? Ar šo metodi var noteikt iespējamo asiņošanas cēloni, veikt biopsijas - paņemt audu gabaliņu no aizdomīgām resnās zarnas gļotādas vietām, veikt ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, polipektomiju jeb polipu noņemšanu (kolorektālais vēzis parasti sākas kā labdabīgs polips, kas aug no gļotādas). Audu paraugus pēc tam sūta uz laboratoriju, lai pārbaudītu, vai nav ļaundabīgu šūnu. Laikus noņemot polipus - gļotādas izaugumus resnajā zarnā, pirms ir attīstījusies ļaundabīga slimība -, kolorektālo vēzi var novērst. Kaut arī lielākā daļa polipu nemainās un saglabā savu labdabīgumu, daļa no tiem, ja netiek likvidēti, var attīstīties par vēzi. Tāpēc endosko-pisti skrīninga kolonoskopijas laikā noņem visus polipus. Ja izmeklējuma laikā atrasts un noņemts polips, tālākā rīcība ir atkarīga no histoloģiskās analīzes, kā arī polipa lieluma.

Nepieciešama sagatavošanās. Sagatavošanas kolonoskopijai bieži vien ir nepatīkamāka, apgrūtinošāka un biedējošāka nekā pats izmeklējums. Iepriekšējā dienā pirms izmeklējuma pacients nedrīkst ēst, jādzer speciāls šķidrums, kas rosinās zarnas iztīrīšanos jeb, vienkārši sakot, caureju. Vismaz četras dienas iepriekš ieteicams atteikties no jebkura veida sēkliņu lietošanas uzturā, tostarp neēst maizi vai smalkmaizītes ar sēžama, magoņu un citām sīkām sēkliņām. Tās netiek sagremotas un paliek pie zarnu sieniņām ilgāk nekā citu produktu atliekas, izmeklējuma laikā būtiski ierobežojot zarnas pārskatāmību.

Kolonoskopija nav sāpīga, to veic īslaicīgā sedācijā, pacientu iemidzinot uz procedūras veikšanai nepieciešamo laiku. Daļai pacientu pēc procedūras var būt neliels diskomforts, sāpes vēderā vai uzpūsta vēdera sajūta, bet tā ir normāla parādība; lai ārsts labāk varētu apskatīt zarnas gļotādu, procedūras laikā zarnā tiek iepūsts gaiss. Ja pacienta resnā zarna ir garāka vai vairāk izlocīta, pēc procedūras ne vienmēr izdodas atsūkt visu gaisu, tāpēc arī rodas nepatīkamās sajūtas. Parasti tās neturpinās ilgi un mazinās, līdzko pacients sāk aktīvāk kustēties. Uzreiz pēc izmeklējuma, tikko pacients ir atmodies no miedziņa, viņš drīkst paēst. Vienīgi pie automašīnas stūres pašam nevajadzētu sēsties, jo kādu laiku vēl var saglabāties miegainība.

Zināšanai! Zarnu veselību ieteicams pārbaudīt ikvienam, kuram ir kādas sūdzības par to darbību, sāpes vēderā, aizcietējumi vai pārāk bieža šķidra vēdera izeja, bieža vēdera pūšanās.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2021. gada jūlija numurā

Saistītas ziņas

news-img
15.06.2022.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

news-img
20.06.2022.

Anti-eidžings nav tikai skaistumkopšana

news-img
13.06.2022.

Sirds veselības pārbaudes - vēlamas ne tikai senioru vecumā

news-img
14.06.2022.

Plikpaurība? Matu pārstādīšana palīdz

news-img
15.06.2022.

Kā atbrīvoties no varžacs?

news-img
15.06.2022.

Migrēna un tās komplikācijas

news-img
03.06.2022.

Lāzerterapija un injekcijas intīmajai zonai

news-img
03.06.2022.

Kādu dzeramo ūdeni labāk izvēlēties?

news-img
03.06.2022.

Aizkuņģa dziedzera pārbaudes

news-img
02.06.2022.

Vai grūtnieču jostu drīkst nēsāt līdz pat dzemdībām

Visas ziņas