Ko darīt, ja parādījušies atmiņas traucējumi?

''Man ir 56 gadi. Jūtu, ka atmiņa man kļūst arvien sliktāka. Reizēm ir tā, ka gribu ko pateikt, bet pēkšņi neatrodu vārdus. Ko šādā gadījumā varētu darīt lietas labā, lai nenonāktu līdz situācijai, ka izeju no mājas un pēkšņi neatceros, kāds bija mans gājiena mērķis vai vēl ļaunāk - kur atrodas mana māja.'' Velga.  Atbild ''Veselības centrs 4'' neiroloģe Inese Blumberga

''Velgas gadījumā ir runa par kognitīviem (atmiņas, koncentrēšanās spēju, uzvedības) traucējumiem. Parasti sākumā tie vēl vieglā formā. Visbiežāk kognitīvie traucējumi izpaužas tā, ka pats cilvēks vai viņam apkārt esošie ievēro, ka viņš arvien biežāk aizmirst kaut kādus vārdus, ko iepriekš noteikti ir zinājis - it kā par kaut ko runā un pēkšņi kāds vārds izkrīt un to uzreiz nevar atcerēties. Es nedomāju, ka te būtu runa par uzvārdu aizmiršanu - tas mums visiem var gadīties. Bet par ikdienas lietām, piemēram, priekšmetu nosaukumiem.

Ja ir kognitīvie traucējumi, cilvēks var sūdzēties par to, ka viņiem darbā ir grūtāk koncentrēties, viņš ātrāk nogurst, īsāku laiku var pastrādāt pie datora. Vadošā amatā esoši cilvēki mēdz uzsvērt, ka parādās grūtības vienlaicīgi risināt vairākus jautājumus vai, teiksim, sarunā ar vairākiem cilvēkiem pārslēgt uzmanību no viena sarunas biedra uz otru, pārorientēties no viena jautājuma uz otru. 

Agrāk uzskatīja, ka atmiņas - kognitlvie traucējumi parādās cilvēkiem ap 70 gadiem, diemžēl tagad to var novērot piecdesmitgadīgiem un pat četrdesmitgadīgiem cilvēkiem.

• Vispirms tā ir klīniskā izmeklēšana. Tad ir dažādi atmiņas testi, vienīgais pie viegliem kognitīviem traucējumiem tie problēmas var arī neatklāt. Paralēli pacientam tiek nozīmēts veikt arī izmeklējumus, piemēram, pārbaudīt galvas asinsriti.
• Ja ir aizdomas par kādām izmaiņām, visinformatīvākā būs magnētiskā rezonanse.

Kad diagnoze uzstādīta, seko ārstēšana:

• Pirmkārt, tā ir asinsrites uzlabošana.
• Otrkārt, tie ir dažādi smadzeņu vielmaiņu veicinoši medikamenti, kuru darbības rezultātā uzlabojas impulsu vadīšana un var panākt diezgan labus rezultātus. 

Nevajadzētu aizmirst par to, ka atmiņa ir trenējama. Ieteicamas ir prāta spēles, krustvārdu mīklas, dzejoļu mācīšanās kopā ar mazbērniem, svešvalodu apguve - jebkas, kas trenē smadzenes.''

Vairāk lasiet avīze ''Tautas Veselības Avīze'' 2020. gada decembra numurā