Vesela āda - ādas kopšanas paradumi, uzturs un dzīvesveids kopumā

Daudzu ādas slimību gadījumā izšķiroša nozīme ir dzīvesveidam. Viena no būtiskākajām dzīvesveida sastāvdaļām ir pilnvērtīgs, sabalansēts un individuāli piemērots uzturs. Tāpēc, apzinoties šo saistību, ''Veselības centrs 4'' speciālistu komandai pievienojusies ārste ar reti sastopamu, bet ļoti vērtīgu specialitāšu kombināciju - dermatoloģe, dietoloģe Dr. Lāsma Kalnbērza (estētiskās medicīnas klīnika ''4. Dimensija'').

Mēs lūdzām Dr. Kalnbērzu pastāstīt par sevi un to kā uzturs ietekmē ādas stāvokli.

''Mana pamata specialitāte ir dermatoloģija,'' stāsta ārste. ''Vairāk kā desmit gadus nostrādājot šajā jomā, izveidojās īpaša interese par ādas saistību ar veselību kopumā. Daudzu ādas slimību gadījumā izšķiroša nozīme ir dzīvesveidam. Lai arī iedzimtība ir būtiska, bieži tieši mūsu ikdienas izvēles nosaka, vai slimība attīstīsies. Viena no svarīgākajām dzīvesveida sastāvdaļām ir pilnvērtīgs, sabalansēts un individuāli piemērots uzturs. Apzinoties šo saistību, nolēmu papildus apgūt arī zināšanas uztura jautājumos un studēt dietoloģiju kā papildus specialitāti.''

Kādos gadījumos jāvēršas pie dermatologa?
Ja parādījušies kādi iepriekš nebijuši un neskaidri izsitumi uz ādas, ārsts var palīdzēt saprast to iemeslu, kā arī atklāt saistību starp ādas stāvokli un iekšķīgām vainām. Labāk, ja ādas slimība laicīgi tiek diagnosticēta un uzsākta atbilstoša ārstēšana.
Visbiežāk gan pacients nāk pie dermatologa pēc padoma, ja ādas problēmu nav izdevies atsisināt pašam - ar dažādiem kosmētiskiem līdzekļiem un procedūrām. Pat ja cilvēks zina, kāds ir iemesls izsitumiem, bieži vien bezrecepšu preparāti nav pietiekami efektīvi un ir vajadzīgi spēcīgāki medikamenti ar specifisku iedarbību atkarībā no izsitumu veida un cēloņa.

Pārtikas ietekme uz ādas stāvokli

Lielas daļas ādas slimību (akne, psoriāze, ekzēma, rozācija u.c.) pamatā ir iekaisuma reakcija. Uzturs ir būtisks hroniska iekaisuma profilaksē. Ja cilvēkam ar iedzimtu tendenci attīstīties kādai no minētajām slimībām, uzturā ir iekaisumu veicinoši produkti, visticamāk, gaidāmas šīs slimības izpausmes.
Arvien vairāk pētījumu norāda uz dažādu slimību ''uzplaukumu'', cilvēkiem pārejot uz t.s. Rietumu diētu - rūpnieciski pārstrādātiem, rafinētu cukuru un rafinētu miltu saturošiem produktiem, kā arī augstā temperatūrā eļļā ceptām ātrajām uzkodām (''fast food'') un lielu rūpnieciski pārstrādātas gaļas patēriņu. Šāda pārtika ir veicinājusi virkni hronisko , t. sk. ādas slimību attīstību. Piemēriem - pusaudžiem raksturīgās pinnes jeb akne: kā liecina pētījumi, civilizācijās, kuras nav pārņēmušas Rietumu puslodei raksturīgo diētu, akne ir ievērojami retāk vai tā nav sastopama nemaz.
Iesakot cilvēkam izslēgt no uztura kādus produktus vai produktu grupas, svarīgi arī pastāstīt, ar ko tos var aizvietot – gan uzturvērtības ziņā, gan arī garšas ziņā. Mēs mēdzam ļoti pierast pie kādām konkrētām garšām, tāpēc labi, ja ir alternatīvas arī šajā ziņā. Runājot par uztura paradumu mainīšanu, ir vērts rūpīgi pārskatīt ieradumus - ne vienmēr iesakņojušās tradīcijas vajag turpināt. Tas ir pat interesanti atklāt jaunus iepriekš nezināmus produktus. Pārdomāts uzturs ne tikai palīdz ādai būt veselai un izskatīties skaistai, bet arī cilvēkam justies labi.

''Kā teica Alberts Einšteins: ''Būtiski ir atbrīvoties no dziļi iesakņotiem aizspriedumiem, kurus mēs bieži atkārtojam, tos nepārbaudot''. Galvenais ir gribēt redzēt pārmaiņas un būt gataviem ieviest izmaiņas ikdienā. Katrai mazai darbībai ir nozīme, jo tas ir sākums, kas lēnām rada lielas izmaiņas.'', piebilst Dr. Kalnbērza.

Veselīga āda gada aukstajos mēnešos

Rudens un ziemas laikā ir raksturīgi uzliesmot ādas reakcijām, kas saistītas ar ādas sausumu. Šajā periodā būtu jāizvēlas saudzīgāki un mazāk attaukojoši mazgāšanās līdzekļi. Ādas sausumu ietekmē gan mazgāšanās biežums un ilgums, gan arī ūdens pH līmenis, cietība un temperatūra. Ļoti silts un karsts ūdens ievērojami vairāk sausina ādu. Pēc mazgāšanās ieteicami taukaināki krēmi un ziedes, kas izveido uz ādas noturīgu aizsargslāni.
Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, saasinās daudzas hroniskās slimības. Ja āda ir pārmērīgi sausa un zvīņojas, caur tās bojāto virskārtu dažādas vielas var nokļūt dziļākos slāņos un izraisīt alerģisku reakciju - iekaisumu. Tas ir arī iemesls, kādēļ aukstajā un vējainā laikā saasinās dažāda veida ekzēmas. Ar medikamentiem šo iekaisuma reakciju iespējams likvidēt, tomēr svarīgi ir ieviest arī izmaiņas ikdienas ādas kopšanā, lai atjaunotu tauku aizsargkārtiņu un uzlabotu ādas kopējo struktūru. Tāpat jāatceras par cimdiem gan uzturoties ārā, gan veicot dažādus darbus.

Uztura ieteikumi sausai un alerģiskai ādai

Svarīgi ir gan izslēgt produktus, kas ir iespējamie alerģijas izraisītāji, gan iekļaut produktus, kas nodrošina ar visām veselai ādai nepieciešamajām uzturvielām, tajā skaitā, vitamīniem un mikroelementiem. Īpaši svarīgs ir pietiekams šķidruma daudzums – tīrs ūdens. Pieaugušam cilvēkam tas ir apmēram 2 litri/dienā (30ml/uz kg ķermeņa svara). Ūdeni satur arī augļi un ogas turklāt tie ir arī vērtīgs vitamīnus un mikroelementu avots. Ogas satur daudz C vitamīnu, kas ir spēcīgs antioksidants, piedalās kolagēna veidošanās procesā - stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo ādas struktūru.
Ieteicams izvērtēt, vai uzturā pietiek omega 3, 6 un 9 taukskābes – tās satur dažādi rieksti (mandeles, ciedru rieksti, lazdu rieksti, valrieksti), kā arī sēkliņas (ķirbju, kaņepju, saulespuķu, sezama, linsēklas, čia). Riekstos un sēkliņās ir arī daudz E vitamīna, kas arī ir spēcīgs antioksidants un ir svarīgs veselai ādas struktūrai un labai aizsarg-funkcijai.

Kur atrast vitamīnus?

Visvērtīgākie uzturvielu ziņā ir sezonas produkti, vēlams bioloģiski audzēti. Ieteicama ir produktu daudzveidība, iekļaujot uzturā vairāk dažādus dārzeņus, augļus, ogas, zaļumus, pākšaugus, riekstus, sēkliņas. Tie ir ne tikai uzturvielām bagāti, bet satur arī šķiedrvielas, kas savukārt ļauj zarnu traktā vairoties ''labajām baktērijām''. Arvien vairāk pētījumu norāda uz ādas saistību ar kuņģa-zarnu traktu un zarnu mikro-floras nozīmi iekaisuma likvidēšanā.

Psoriāze un D vitamīns

Ir atsevišķi vitamīni, kurus kādu iemeslu dēļ ieteicams uzņemt papildus. Ņemot vērā mūsu klimata zonu un salīdzinoši mazo saulaino dienu skaitu, vēlams būtu sekot līdzi D vitamīna līmenim un nepieciešamības gadījumā to lietot uztura bagātinātāja formā. Bieži vien normalizējot D vitamīna līmeni, samazinās arī hronisko slimību paasinājumi.
Optimālam D vitamīna līmenim ir būtiska nozīme psoriāzes gadījumā. Psoriāze pieder pie auto-imūnām slimībām, kur terapijas pamatā ir imūnās sistēmas līdzsvarota darbība. Te būtu jāpiemin būtiskais visu organisma sistēmu līdzsvars - arī nervu sistēmas ietekme uz imūno sistēmu. Tas nozīmē sabalansēts dienas ritms ar pietiekamu atpūtu. Bieži psoriāze saasinās tieši pārslodzes laikā, kad ir izjaukts dabīgais diennakts ritms – cilvēks ir pārstrādājies un neizgulējies.
Ir arī citi vitamīni un mikroelementi, kurus varētu būt nepieciešamība lietot papildus. Visbiežāk tie ir – dzelzs, B12, folijskābe, magnijs. Konstatējot asinīs šo vielu deficītu, jāsaprot iemesls to trūkumam, jāsakārto uzturs, kuņģa un zarnu trakta darbība, jāizslēdz saslimšanas, kas var izraisīt uzturvielu deficītu.

Kaitīgie labsajūtas našķi

Iestājoties tumšajam un drēgnajam laikam, rodas kāre pēc našķiem, kas īslaicīgi izraisa pozitīvas emocijas, tomēr kopumā par labu nenāk.Pētījumi liecina, ka rūpnieciski pārstrādāti, eļļā augstā temperatūrā cepti produkti satur trans-taukskābes, bieži lielā daudzumā cukuru, sintētiskus konservantus, krāsvielas un citas vielas, kas ne tikai var izraisīt kādus izsitumus uz ādas, bet ilgtermiņā veicināt nopietnu slimību rašanos. Tie ir liela daļa konditorejas izstrādājumu – kūkas, konfektes, bulciņas, cepumi, saldie virtuļi, čipsi. Šos produktus ieteicams pēc iespējas samazināt vai izslēgt pavisam.
Veselīga uztura izvēle, savukārt, būs ieguldījums veselībā un labsajūtā ilgtermiņā.