news-img

Publicēšanas datums: 28.01.2022.

Autors: Preses relīze

Foto: Publicitātes foto

''Veselības centrs 4'' dermatoloģe Jana Janovska piedalās unikāla krēma formulas izstrādāšanā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku komanda profesores Jūlijas Voicehovskas vadībā ir radījusi sejas ādas barjerfunkciju atjaunojošu krēmu ar spēcīgām antioksidatīvām īpašībām. Krēma izstrādāšanā piedalījusies arī dr. med. Jana Janovska''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Anti-Aging Institute'' un ''Dermatoloģijas klīnika'' dermatoloģe, preventīvās medicīnas ārste.

Krēma aktīvās vielas ir dabiskas izcelsmes selēns, skvalāns un E vitamīns, kas baro, mitrina ādu, veido aizsargājošu slāni, neitralizē brīvos radikāļus un novērš ādas pāragru novecošanu. Tā pirmsākumi ir meklējami ERAF projektā ''Jauna dermokosmētikas līdzekļa izstrāde pacientiem ar metabolo sindromu ādas barjerfunkcijas atjaunošanai'' pirms astoņiem gadiem, kurā tika radīts krēms metabolā sindroma pacientiem.

''Šī aktīvo vielu kombinācija izrādījās ļoti veiksmīga, arī klīniskie pētījumi rādīja labus rezultātus, tāpēc gribējām radīt produktu arī plašākai lietošanai,'' stāsta J. Voicehovska. Komanda izstrādāja otru krēma formulu ERAF projektā ''Krēms ādas barjerfukcijas atjaunošanai''. RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts janvāra beigās rīkos izsoli un meklēs ražotājus abiem produktiem. ''Projekta gaitā esam atraduši sadarbības partnerus, kuri ir ieinteresējušies par mūsu pētījumu rezultātiem un izstrādātajām krēma formulām,'' teic Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta projektu koordinatore Dace Zamerovska.

RSU Iekšķīgo slimību katedras profesore un internās medicīnas ārste Jūlija Voicehovska jau vairāk nekā 20 gadus pēta antioksidantus. Viens no labi zināmiem antioksidantiem ir selēns, kas ir ikdienā lietojamo produktu sastāvā. ''Latvijā, tāpat kā daudzās citās Ziemeļeiropas valstīs, ir selēna trūkums augsnē, rezultātā – arī augkopības un lopkopības produktos un ierastajā uzturā. Līdz ar to daudzu Latvijas iedzīvotāju organismā novēro selēna deficītu, kas rada oksidatīvo stresu. Tad zūd balanss starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem – tas ir patoloģisks process, kas var radīt bojājumus vairākās orgānu sistēmās. Selēna deficīts rada riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, alerģijām, slimo biežāk un ilgāk. Kopā ar profesoru Andreju Šķesteru veicām daudzus pētījumus par selēna izmantošanu pacientiem ar bronhiālo astmu un citām elpošanas sistēmas slimībām, kā arī hepatīta un sirds slimību pacientiem,'' stāsta J. Voicehovska. Viņa piebilst, ka, atšķirībā no citiem antioksidantiem, neitralizējot brīvos radikāļus, selēns nerada blakus vielas. ''Tātad tas ir ne tikai aktīvs, bet arī drošs,'' uzsver J. Voicehovska.

Interese par selēna saistību ar sirds un asinsvadu slimību risku profesori saveda kopā ar ārsti Janu Janovsku, kura domāja, par ko rakstīt disertāciju. Tā kā viņas specialitāte ir dermatoloģija, ārste izvēlējās veikt pētījumu par ādas izmaiņām pacientiem ar kardiovaskulāro risku un metabolo sindromu, bet darba vadīšanu uzņēmās profesore J. Voicehovska un dermatologs profesors Jānis Ķīsis. Pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar oksidatīvo stresu ir nosliece uz noteiktām ādas izmaiņām, piemēram, pigmentāciju, lobīšanos un pārragošanos. Šīs izmaiņas noteiktā daudzumā un kombinācijā liecina arī par kardiovaskulāro risku. Ārstes Janas Janovskas promocijas darba rezultāti parādīja, ka ādas izmaiņas var aizkavēt ar selēna uztura bagātinātājiem – ja tos lietoja, tad mazinājās oksidatīvais stress. Pētījuma rezultāti liecina, ka līdz ar oksidatīvā stresa mazināšanos mazāks bija arī kardiovaskulārais risks.
''Kompensējot selēna deficītu, panācām ādas stāvokļa uzlabojumus. Zināms, ka selēnu saturošas olbaltumvielas – selenoproteīni – ir ādai nepieciešami antioksidanti, tie ir nozīmīgi ādas epitēlija šūnu augšanai un uzlabo ādas kopējo stāvokli,'' stāsta J. Voicehovska. Tā radās ideja, ka selēnu varētu lietot ne tikai kā pārtikas piedevu, bet arī pievienot ārēji lietojamam līdzeklim. Profesore J. Voicehovska kopā ar ārsti Janu Janovsku, profesoru Jāni Ķīsi un profesoru Andreju Šķesteru attīstīja ideju par krēmu un iesniedza pieteikumu pirmajam ERAF projektam. Darba komandai pievienojās vēl vairāki speciālisti, tostarp kolēģi no RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta un farmaceite doc. Irēna Daberte no RSU Lietišķās farmācijas katedras.
J. Voicehovskas vadībā tika radīta krēma pirmā formula, bet I. Daberte palīdzēja izstrādāt krēma sastāva tehnoloģiju, atrast pareizo emulgatoru un precizēt sastāvdaļu proporcijas.
''Pirmajai formulai selēns tika pievienots kā selenometionīns – organiskas izcelsmes aminoskābe, bet pēc Eiropas Savienības regulas šādi dermokosmētikas līdzekļi ar selēna ķīmiskajiem savienojumiem jādefinē kā ''medicīniskās ierīces''. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc gribējām izstrādāt plašākai lietošanai paredzētu dabīgās kosmētikas līdzekli. Pirmā krēma formula ir nišas produkts – paredzēts metabolā sindroma pacientiem –, bet arī nosacīti veseliem cilvēkiem ir jākopj un jāaizsargā āda,'' stāsta J. Voicehovska.
Pētniece norāda, ka šis krēms ir īpašs ar to, ka ir bāzēts uz pētījumu par ādas izmaiņām metabolā sindroma gadījumā un kompleksi risina ādas problēmas, kas raksturīgas šī sindroma pacientiem. Tās ir ādas priekšlaicīga novecošana, kas izpaužas kā ādas sausums, lobīšanās, pigmentācija.
''Ir radīti krēmi ar selēna savienojumiem, bet mūsu unikālais veikums ir tieši šāda kombinācija ar citām sastāvdaļām. Metabolā sindroma gadījumā nevar lietot klasiskos mitrinošos un barojošos krēmus, tāpēc šis sastāvs ir veiksmīgs ar to, ka nodrošina abas šīs funkcijas un veicina arī ādas epitēlija atjaunošanu,'' uzsver J. Voicehovska.
Abiem krēmiem ir veikti klīniskie pētījumi, un rezultāti esot labi. Piemēram, lietojot pirmās formulas krēmu, jau divu nedēļu laikā metabolā sindroma pacientiem par 40% esot palielinājies ādas mitrums un par 57% samazinājusies pigmentācija, bet praktiski veseliem pacientiem – attiecīgi par 48% un 71 %.
RSU šī ir pirmā pieredze, kad tiek radīts kosmētikas līdzeklis tik plaša mēroga lietošanai.
''Domāju, ka mūsu krēmiem ir nākotne. Potenciālo patērētāju skaits ir diezgan liels – vismaz trešdaļai pieaugušo pasaules iedzīvotāju ir metabolajam sindromam raksturīgās ādas problēmas, kuras varētu atrisināt vai vismaz ievērojami uzlabot stāvokli, izmantojot šo krēmu. Plānojam pētījumus turpināt un strādāt arī pie citiem dermokosmētikas līdzekļiem ādas aizsargfunkcijas atjaunošanai,'' saka J. Voicehovska.

Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts rīkos izsoli un meklēs tam ražotājus.

Saistītas ziņas

news-img
15.06.2022.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

news-img
13.06.2022.

Sirds veselības pārbaudes - vēlamas ne tikai senioru vecumā

news-img
14.06.2022.

Plikpaurība? Matu pārstādīšana palīdz

news-img
15.06.2022.

Kā atbrīvoties no varžacs?

news-img
15.06.2022.

Migrēna un tās komplikācijas

news-img
03.06.2022.

Lāzerterapija un injekcijas intīmajai zonai

news-img
03.06.2022.

Kādu dzeramo ūdeni labāk izvēlēties?

news-img
03.06.2022.

Aizkuņģa dziedzera pārbaudes

news-img
02.06.2022.

Vai grūtnieču jostu drīkst nēsāt līdz pat dzemdībām

news-img
02.06.2022.

Pieneņu ''karbonādes'': vai ēdamas?

Visas ziņas