Bez aizspriedumiem pret hemoroīdiem

Veiksmīga hemoroīdu ārstēšana vispirms sākas ar aizspriedumu atmešanu - jo ātrāk vērsīsies pie ārsta, jo veiksmīgāk izdosies atgūt zaudēto dzīves kvalitāti. Mūsdienās ārstēšanas iespēju ir patiešām daudz. Lasiet rakstu žurnālā ''Veselība''. Konsultē Dr.med. Andis Gardovskis, asociētais profesors, ''Veselības centra 4'' vadošais speciālists proktoloģijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorā ķirurģijas centra virsārsts, proktologs.

''Hemoroidālā slimība dzīvību neapdraud. To uzskata par labdabīgu saslimšanu, kura jāārstē, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti,'' saka proktologs Andris Gardovskis. Viņš arī atspēkos piecus populārus aizspriedumus, kuru dēļ tiek atlikta vizīte pie ārsta, lai sarežģītajām attiecībām ar hemoroīdiem beidzot pieliktu punktu.

Aizspriedums Nr. 1. Ar savu delikāto problēmu esmu ''rets gadījums''

''Pavisam noteikti neesi vienīgais pacients ar šādu problēmu! Mūsdienu populācijā Eiropā hemoroidālā saslimšana skar pusi no visiem iedzīvotājiem, kuri arī sūdzas par asins piejaukumu fēcēm, sāpēm anālās atveres zonā, niezi, smērēšanos, sajūtu, ka zarnas nav līdz galam iztukšojušās pēc tualetes apmeklējuma. Nebūsi arī vienīgais, kurš, pamanot pirmās sūdzības, izvēlas nevis uzreiz nākt pie ārsta, bet sākumā pamēģina pašārstēšanos ar ziedēm, svecītēm. Jāteic, diemžēl bez konsultācijas ar ārstu cilvēks pats nekad nevar skaidri zināt, vai tas, kas viņam minētās sūdzības rada, patiešām ir hemoroīdi, un tas, no kā mēs, ārsti, visvairāk baidāmies, ir situācija, ka pacients domā -man ir hemoroīdi, ārstējas pats, bet galu galā izrādās, ka šie simptomi liecina, ka sācies taisnās vai resnās zarnas vēzis. Nodarbojoties ar pašārstēšanos, esam zaudējuši vērtīgo laiku onkoloģiskās slimības ārstēšanai. Tāpēc ārsts nepieciešams, lai precīzi noteiktu diagnozi. Varbūt tie nemaz nav hemoroīdi, bet polipi, iekaisīga zarnu saslimšana vai zarnas plīsums. Iemesli, kādēļ gadās saslimt ar hemoroīdiem, mēdz būt dažādi, bet lielā mērā vainojams dzīvesveids - par maz kustamies, nav laika paēst vai arī ēdam nepareizi - dzīve kopumā nav sabalansēta. Citreiz pacients saka - dakter, bet es veselīgi ēdu, sportoju, katru dienu trīs stundas braucu ar velosipēdu. Lūk, arī tas var būt kairinošs faktors, kas var izprovocēt hemoroidālo slimību, tāpat kā svaru cilāšana sporta zālē katru dienu!''

Aizspriedums Nr. 2. Izmeklējums pie prokīologa nepatīkams, sāpīgs, neērts

''Protams, proktologs nav patīkamākais ārsts, pie kura pacienti nāktu ar prieku. Ir dažādi mīti par to, kas notiek izmeklējuma laikā. Salīdzinājumam - neviens īsti nebaidās savas varikozās vēnas parādīt flebologam - kāju vēnu speciālistam, bet, ja varikozitāte - tāda pati vēnu paplašināšanās - sākusies taisnajā zarnā, cilvēks baidās, ka izmeklējuma laikā viņam darīs kaut ko sāpīgu, nepatīkamu, ka pirms vizītes rūpīgi jāsagatavojas, jātaisa klizma. Izmeklējamā vieta ir arī intīma, tāpēc kādam tas prasa lielu saņemšanos pieteikties vizītei pie proktologa. Tomēr saviem pacientiem saku, ka uz pirmo vizīti varat droši nākt bez speciālas sagatavošanās; varat ēst, nevajag lietot nekādas caurejas zāles, nav jābadojas vai jātaisa klizma - atrodiet brīvu brīdi un vienkārši atnāciet, pastāstīsiet par savām sūdzībām, mēģināsim saprast, kad jūsu problēma sākusies, kādi simptomi visvairāk traucē, vai jums ir vēl citas saslimšanas, vai jau esat lietojis kādus medikamentus. Vispirms pacients ir jāizmeklē, vizuāli apskatot problemātisko apvidu, pēc tam izmeklējot digitāli vai iztaustot ar pirkstu taisno zarnu, novērtējot, kāds ir muskuļa sfinktera tonuss, vai sataustāmi kādi veidojumi. Proktoloģijā izmanto arī proktoskopu vai arīoskopu - 5-10 cm garu caurulīti, kam galā ir gaismas avots. To ievada taisnajā zarnā, lai novērtētu situāciju. Izmeklējums nav sāpīgs, jo tiek pielietoti speciāli lubrikanti ar anestezējošu vielu, turklāt pašā zarnā nemaz nav sāpju receptoru.''

Aizspriedums Nr. 3. Ārsts nemūžam neļaus ārstēties mājās ar zālēm!

''Vispirms jāsaprot, ka hemoroidālajai saslimšanai mēdz būt četras stadijas. Pirmā un otrā ir agrīnas stadijas, kad hemoroīdus var ārstēt ar konservatīvu terapiju - ziedēm, smērēm, medikamentiem. Pirmajā stadijā iekšējie hemoroidālie mezgli ir palielināti, bet tie neizkrīt uz ārpusi, lai gan var novērot asiņošanu. Otrajā stadijā šie mezgliņi panāk uz āru brīdī, kad pacients iet uz tualeti vai arī dara fizisku darbu, un spiediens mazajā iegurnī palielinās. Tomēr arī otrās stadijas hemoroīdi paši atkal atgriežas savā vietā, tiklīdz spiediens iegurnī normalizējas. Pirmās un otrās stadijas hemoroidālās slimības ārstēšanā medikamenti, diēta, dzīvesveida korekcijas bieži vien labi palīdz, bet katram pacientam vienalga rekomendācijas nedaudz atšķirsies, ņemot vērā konkrētā cilvēka ēšanas paradumus un dzīvesveidu. Tas ietekmē terapijas izvēli. Pirmajā un otrajā stadijā hemoroidālās slimības pacienti var lietot diosmīna preparātus, kas uzlabo asins cirkulāciju un mazina iekaisuma procesus taisnās zarnas apvidū. Šīs ir tās pašas zāles, ko mēdz lietot cilvēki, kam ir problēmas ar varikozām kāju vēnām, bet vēl papildus hemoroīdu ārstēšanai var lietot dažādas smēres gan ar anestezējošu, gan pretiekaisuma, gan nomierinošu iedarbību. Smēres drīkst lietot līdz divām nedēļām, kombinējot tās ar 1-2 mēnešus ilgu iekšķīgi lietojamu medikamentozu terapiju, bet pēc mēneša vēlreiz jāparādās ārstam, lai novērtētu, vai ārstēšana devusi rezultātus. Ja sūdzību nav, turpināt lietot zāles nav nepieciešams. Pieredze rāda, ja hemoroidālā slimība ir pirmajā vai otrajā stadijā, šie medikamenti dod labu rezultātu. Vien jāvērtē, cik ilgu laiku šī labsajūta ir noturīga, vai izdodas izvairīties no kairinošajiem faktoriem, kas atkal veicina hemoroidālās slimības paasināšanos.''

Aizspriedums Nr. 4. Ja zāles nepalīdz, operācijā neizbēgama...

''Arī tad vēl nav teikts, ka ķirurģiska iejaukšanās noteikti būs nepieciešama. Ja medikamentoza ārstēšana sākumā deva rezultātu, bet tad atkal hemoroīdi liek par sevi manīt, ārstam jāizvērtē, vai vērts vēlreiz pacientam nozīmēt medikamentus vai efektīvāk piedāvāt kādu no mazinvazīvām manipulācijām. Jāatceras, ka medicīnā neder princips - kas der vienam, tas der visiem. Nevar būt tā, ka ārsts pārvalda tikai vienu metodi un piedāvā visiem pacientiem ārstēt hemoroīdus ar vienu metodi, tāpēc iesaku pacientiem izvēlēties tādu ārstniecības iestādi, kurā ārsti strādā un var piedāvāt dažādas - gan mazinvazīvas, gan ķirurģiskas metodes. Piemēram, lāzers ir laba mazinvazīva metode pirmās un otrās pakāpes hemoroīdu ārstēšanai, bet trešajā vai ceturtajā saslimšanas stadijā maz ticams, ka pacientam varēs palīdzēt. Protams, šī nav onkoloģija, kur, pielietojot nepareizu ārstēšanu, pastāv recedīva risks un riskējam ar pacienta dzīvību, tomēr arī nepareizi izvēlēta hemoroīdu ārstēšanas metode pacientam vēlāk sarežģī dzīvi, jo drīz vien, iespējams, atkal nāksies meklēt ārsta padomu, domāt par citu ārstēšanas metodi.''

Aizspriedums Nr. 5. Man nav tik daudz laika, lai gulētu slimnīcā pēc operācijas

''Trešās un ceturtās stadijas hemoroīdus ar medikamentiem un zālēm, visticamāk, izārstēt neizdosies. Ja pacientam nav blakussaslimšanu, vispārējais veselības stāvoklis ir labs, tad hemoroīdu operācija notiek dienas stacionārā un mājās var doties vai nu tajā pašā operācijas dienā, vai nākamajā rītā. Protams, atveseļošanās periods mājās ilgst 10-14 dienu atkarībā no operācijas apjoma un slimības pakāpes. Tas pieder pagātnei, kad pacienti pēc šādām operācijām slimnīcā gulēja 7-10 dienas un mocījās sāpēs. Operācijas kļuvušas saudzīgākas, pēcoperācijas diskomforts neliels, pacients sev var nodrošināt atveseļošanās periodu mājās. Būtu vēlams staigāt, kustēties, lai veicinātu vielmaiņu, rastos ēstgriba, lai būtu vēdera izeja un dzīšanas process notiktu ātrāk. Jāizvairās no fiziskas piepūles, bet nekādā gadījumā nevajag pēc hemoroīdu operācijas izvairīties no ēšanas, uzskatot - ja nebūs jāiet uz tualeti, izoperētie hemoroīdi ātrāk sadzīs. Jāēd pilnvērtīgi, lai organismam būtu spēks atveseļoties, kā arī jāiet uz tualeti, lai veicinātu ātrāku dzīšanas procesu un nesāktu pastiprināti veidoties rētaudi. Tūlīt pēc operācijas var lietot pretsāpju medikamentus ziedēs, smērēs, kas mazina sāpes. Var izmantot sēdvanniņas ar 38-39 grādus siltu ūdeni, kas relaksē anālās atveres apvidu un atveseļošanās periodu padara vieglāku. Sēdvanniņām var izmantot zilos graudiņus vai kumelīšu tēju, augu novārījumus.''

Trīs mūsdienīgas ķirurģiskās metodes hemoroīdu ārstēšanai

Hemoroidālā mazeks-cīzijas metode jeb Miligana-Morgana operācija. Hemoroīdi tiek izgriezti, pielietojot speciālus, modernus ķirurģiskos skalpeļus, kas mazāk traumē šo apvidu, tāpēc var ātrāk atveseļoties.

Longo operācija jeb mehāniskais šuvējs. Nodenga operācija tiem, kam ir iekšējo hemoroidālo mezglu noslīdējums jeb izkrišana. Šuvējs iedarbojas zonā, kur nav sāpju receptūru, un apstādina mezglu apasiņošanu.

Hemoroidālo artēriju liģēšana jeb nosiešana. Ar doplera zondi, kam galā ir sensors, atrod artērijas, kas apasiņo hemoroidālos mezglus un noslēdz tos.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Veselība'' 2019. gada decembra numurā.