news-img

Publicēšanas datums: 20.04.2020.

Kontrolēt un palēnināt novecošanos

Jautājums, kā pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot tās kvalitāti, lai izvairītos no paātrinātas novecošanās un laikus novērstu slimības, šobrīd ir aktuāls daudziem. Un tieši preventīvās medicīnas speciālists ir tas, kas palīdz kontrolēt un palēnināt novecošanos.

Konsultē Dr. Jana Janovska, dermatoloģe, preventīvās medicīnas speciāliste, Baltijas Preventīvās un pretnovecošanās asociācijas prezidente, RSU lektore, zinātniskā pētniece.

VIZĪTE pie PREVENTĪVĀS MEDICĪNAS SPECIĀLISTA
Preventīvās medicīnas ārsts ir novecošanās procesu vadošais speciālists, kurš individuāli konsultē pacientu, noskaidrojot esošās problēmas, ģimenes anamnēzi, dzīvesveidu un tā ietekmi uz novecošanos. Speciālists veido individualizētu diagnostikas, ārstēšanas un dzīves kvalitātes paaugstināšanas un saglabāšanas pasākumu plānu. Stundu garā vizīte ir pietiekam ilgs laiks, lai sarunā izprastu pacientu no A līdz Z. Vecums, kādā būtu jāapmeklē preventīvās medicīnas speciālists, ir neierobežots, sākot no pilngadības sasniegšanas. Taču īpaši par to būtu vērts padomāt 25 gadu vecumu sasniegušajiem, kad vismaz reizi gadā jebkuram vajadzētu veikt vispārējo veselības pārbaudi un jau laikus sevi pasargāt no saslimšanas.

Nonākot preventīvās medicīnas speciālista kabinetā arī 40, 50 un 60 gadu vecumā, ārsts ir tas, kas, uzklausot pacientu un izvērtējot viņa veselības stāvokli, nozīmē nepieciešamos izmeklējumus. Piemēram, ja pacients ir vīrietis ar iespējamu metabolo sindromu (palielinātu vidukļa apkārtmēru — ābolveida vēderu), uzmanība tiek vērsta uz glikozes toleranci un insulīna rezistenci, lai noteiktu cukura diabēta un sirds un asinsvadu saslimšanas risku. Ja tā ir sieviete pirmsmenopauzes vecumā, uzmanība tiek vērsta uz osteoporozes risku, sirds un asinsvadu saslimšanām un ādas diagnostiku. Pēc abpusējas vienošanās pacientam tiek piemērots nepieciešamais ģenētiskais tests, kura rezultāti speciālistam palīdz precīzi noteikt nākamos papildizmeklējumus, dzīvesveida korekcijas, medikamentus, vitamīnus un mikroelementus. Bet tas ir tikai piemērs. Ir jāatceras, ka katrs gadījums ir individuāls un cilvēks tiek analizēts personalizēti. 

Pretnovecošanās diēta
Lai izvairītos no pāragras novecošanās, viens no iedarbīgākajiem ieročiem ir pareiza pretnovecošanās diēta. Šobrīd ir ļoti populāri ēst intuitīvi, un modē ir bezlaktozes un bezglutēna produkti. Taču ir svarīgi saprast, kas tieši konkrētam cilvēkam nepieciešams. Šim nolūkam preventīvās medicīnas speciālists nozīmē vielmaiņas testu, kas informatīvi parāda, vai ir laktozes panesamība, D vitamīna sintēzes un В vitamīna uzsūkšanās traucējumi, ogļhidrātu, lipīdu metabioze, vai ir insulīna rezis-tence. Tie ir būtiski rādījumi, kas palīdz ne tikai cīnīties ar svara problēmām, bet arī izvairīties no iespējamām saslimšanām, kas radušās nepareizas ēšanas rezultātā.

''LABIE''/''SLIKTIE'' PRODUKTI UN PARADUMI
GAĻA, ZIVIS, PIENS UN ALKOHOLS. Pētījumi liecina, ka sievietēm pēc 40-45 gadu vecuma sarkano gaļu nevajadzētu ēst biežāk kā reizi nedēļā. Vīrieši varētu atļauties to ēst divas reizes nedēļā. Sarkanā gaļa izraisa oksidatīvo stresu, stimulē slēpto iekaisumu reakciju palaidējmehānismu, nosprosto asinsvadus, grauj kolagēnu un veicina veselības problēmas, jo organisms vairs nespēj to visu pareizi pārstrādāt. Gaļas vietā labāk ēst zivis un produktus, kas satur omega-3, omega-6 un omega-9 taukskābes, — savvaļas lasi, garneles, avokado, linsēklu eļļu, kas aizsargā organismu, uztur asinsvadu un ādas veselību, kā arī labu izskatu. Vajadzētu izvairīties no makaroniem, kruasāniem, maizes. Protams, neveselīgi arī sev visu laiku ko aizliegt un par to vien domāt. Tāpēc vajag sarunāt ar sevi: ''Labi, man garšo maize — ēdīšu divas šķēles nedēļā, bet nedzeršu litriem alkohola.'' Sievietei dienā nevajag uzņemt vairāk par 1-2 alkohola vienībām. Lielākas devas paaugstina estrogēna līmeni asinīs, palielinot onkoloģijas risku. Viena deva ir, piemēram, glāze vīna. Alkoholam ir ļoti augsts glikēmiskais indekss. Neadekvātas devas palielina ķermeņa masu, paātrina В grupas vitamīnu patēriņu un rada nopietnus asinsvadu un galvas smadzeņu šūnu bojājumus. 

DĀRZEŅI UN AUGĻI. Tie jāēd daudz, bet augļus vēlams lietot uzturā dienas pirmajā pusē — līdz pulksten 12-13. Tās var būt saldās brokastis — avenes, mellenes. Pēc pieciem vakarā nav ieteicams ēst šos ātros cukurus, kas pārvēršas taukaudos.

Miegs. Ja neizguļamies, var rasties hroniskas saslimšanas. Šūnu atjaunošanās notiek tikai naktī. Tāpēc visi barojošie, retinolkrēmi un citi atjaunojošie preparāti ir jāliek uz nakti. Vēlams gulēt vismaz septiņas stundas.

Kafija. Var divas tasītes dienā, bet labāk bez dzīvnieku valsts izcelsmes piena. Piens ir iekaisuma provokators. Tajā ir aminoskābe, kas stimulē iekaisumu, un var attīstīties hronisks iekaisums. Tā vietā labāk izvēlēties kokosriekstu, mandeļu vai rīsu pienu. Sausos sojas pieņus labāk uzturā nelietot, jo tie ir koncentrāti.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Una'' marta izdevumā. 

Saistītas ziņas

news-img
04.09.2020.

Atklāti par veselību un ceļu uz skaistumu - sākas TV šova ''Ceļā uz pārliecību'' otrā sezona

news-img
15.09.2020.

''Veselības centrs 4'' ginekologu rīcībā jauns premium klases ultrasonogrāfs ''Voluson E8''

news-img
14.09.2020.

Kā cīnīties ar blaugznām?

news-img
04.09.2020.

Par inovācijām un iespējām - ''Nākotnes medicīna'' jaunā sezona

news-img
08.09.2020.

Zaudēt svaru, iegūt sapņu augumu un mainīt profesiju

news-img
08.09.2020.

Sejas āda vasaras otrajā pusē un rudenī var izstrādāt dažādus niķus

news-img
08.09.2020.

Izoperēts žultspūslis, bet gremošanas sistēma turpina darboties netraucēti

news-img
04.09.2020.

Kā lai turpina baudīt dažādo gadalaiku burvību, nekaitējot ādai?

news-img
04.09.2020.

Kas ir potītes– augšdelma indekss?

news-img
04.09.2020.

Cik bieži jāapmeklē ginekologs?

Visas ziņas